Miljonu kukuļi un ministra algas palielinājums: kas PVN skandālā patiešām "pārspēja cerības"?

Speciālās izmeklēšanas dienestam (SIT) turpinot apjomīgo pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamo korupciju Valsts augkopības dienestā (VRAA), tā uzmanības lokā ir arī lauksaimniecības ministrs Andrjus Palionis. Pagājušā gada novembrī viņš palielināja atalgojumu toreizējam PVN vadītājam Jurijam Kornijenko kā „pārsniedzot cerības“. Apmēram mēnesi vēlāk Jurijs Kornijenko nonāca bezprecedenta korupcijas izmeklēšanas centrā.

.

Bezprecedenta kukuļi, 100 kratīšanas

 Agrobite“ atgādina, ka pagājušā gada 11. decembrī Valsts augkopības dienesta vadītājam Jurijam Kornijenko, citiem darbiniekiem un privātpersonām, kopumā 14 personām, tika uzrādītas aizdomās izmeklēšanas laikā par iespējamiem koruptīviem noziegumiem saistībā ar kukuļiem 1,5 miljonu eiro apmērā.

Dienesta direktoram Jurijam Kornijenko, viņa vietniekam Mantam Butam, dienesta padomniekiem Aurelijam Šapranauskam un Agnei Silicenei, Kauņas reģionālās nodaļas pagaidu vadītājai Daļai Šubonienei, Alytu reģionālās nodaļas vadītājam Giedrim Urbelionim ir izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanā, darbojoties organizētā grupā.

Kā teikts Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) un Ģenerālprokuratūras kopīgajā ziņojumā, aizdomas ir izvirzītas arī 7 privātuzņēmumu vadītājiem un ar tiem saistītām personām

.

„Ir arī citas privātpersonas, kas nav publiskas personas, kuras piedalījās sarežģītajā kukuļošanas shēmā, kas tika konstatēta“, – toreiz sacīja Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta virsprokurors Artūrs Urbelis.

Tika veiktas vairāk nekā 100 kratīšanas, un tika atrasti 1,3 miljoni eiro skaidrā naudā, 8 kilogrami zelta aptuveni 1 miljona eiro vērtībā, sprāgstvielas un kokaīns

.

Tiesībsargājošajām iestādēm ir aizdomas, ka kopējā kukuļu summa varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro. "Runa ir par naudas summām, kas pārsniedz 250 MGL (12,5 tūkstoši eiro – BNS) apmēru, kas ir smagi noziedzīgi nodarījumi," sacīja prokurors A. Urbelis.

STT atkal ir šķērsojusi

Ir pagājušajā pirmdienā varēja šķist, ka izmeklēšana ir palēninājusies, taču jau 9. februārī Lietuvu satricināja vēl viena ziņa. STT paziņoja, ka tā ir veikusi kratīšanas Seima birojos un demokrātu līdera Saula Skverneļa un konservatīvo līdera Kaza Starkeviča mājās.

Jiem ir piešķirts īpašā liecinieka statuss, kas parasti nozīmē, ka personas rīcībā var būt informācija par viņu pašu iespējamām darbībām, taču tā nav uzskatāma par aizdomās turēto personu atzīšanu par vainīgu.

Karjeras laikā divas reizes (2008. gada 9. decembrī – 2012. gada 13. decembrī un 2024. gada 13. augustā – 2024. gada 12. decembrī) Starkevičs, kurš vadīja Zemkopības ministriju, ir paziņojis, ka aptur savu dalību TS-LKD partijā.

„(...) Es saprotu šādu notikumu jutīgumu, tāpēc, kamēr notiek izmeklēšana, es nevēlos nodarīt papildu kaitējumu savas politiskās kopienas reputācijai. Es esmu mierīgs, sadarbošos ar tiesībsargājošajām iestādēm, un izmeklēšanas darbinieki atbildēs uz visiem jautājumiem, kas radīsies," sociālajā tīklā „Facebook“ rakstīja politiķis.

Partijas „Lietuvas vārdā“ līderis S. Skvernelis savukārt nav apturējis savu dalību, lai gan iepriekš viņš ir ierosinājis, ka līdzīgās situācijās iesaistītiem cilvēkiem vajadzētu atkāpties no amata. 

Atradītajā otrdienā Starkevičs aptuveni pusstundu viesojās STT, taču nav skaidrs, vai viņš tika nopratināts.

Stāva Starkevičs bija ieradies STT, taču nav skaidrs, vai viņš tika nopratināts.

Imeklē iespējamo politisko ietekmi

Pēc prokurora Urbeļa teiktā, viena no teorijām, kas tiek izmeklēta, ir par iespējamu "politisku labvēlību varas īstenošanā" sistēmiskas korupcijas kontekstā.

Sistēmiskā korupcija attiecas uz ilgstošu, ilgstošu procesu, tāpēc STT iztaujā arī politiķus, kuri, iespējams, ir tikuši ietekmēti. Tomēr nav skaidrs, kādu laika periodu izmeklētāji aptver, cenšoties nopratināt Skverneli un Starkeviču

.

Saskaņā ar Konstitūciju Seima deputātus var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Seima atļauju. Urbelis sacīja, ka vēl ir pāragri vērsties Saeimā ar aicinājumu atcelt minēto deputātu tiesisko imunitāti.

Kriminālprocess pret politiķiem liecina, ka izmeklēšana tiek paplašināta, lai izmeklētu iespējamās saiknes vai ietekmes ķēdes, uz kurām atsaucas prokuratūra

.

Sertifikāti tika izsniegti produktu transportēšanai uz trešām valstīm

Atbilstoši STT izmeklēšanai no uzņēmumu pārstāvjiem, kas pārvadā augus un augu produktus, sistemātiski tika pieprasīti un saņemti kukuļi lielos apmēros par to, lai Augu aizsardzības dienests izsniegtu fitosanitāros sertifikātus šo preču pārvadātājiem.

„Fitosanitārais sertifikāts ir dokuments, kas ļauj uzņēmējam, kurš pārvadā augu izcelsmes produktus, nodrošināt likumīgu importu trešās valstīs. Sertifikāts apliecina, ka produkcija atbilst trešo valstu fitosanitārajām prasībām. Par šādu sertifikātu ātru un netraucētu izsniegšanu tika maksāti kukuļi," skaidroja STT Centrālās izmeklēšanas pārvaldes vadītājs Dainius Januška.

Izmeklēšanā iesaistītas pazīstamas personas               

Ir lai gan prokuratūra ne noliedza, ne apstiprināja konkrētas privātpersonas, kas iesaistītas vērienīgajā kukuļošanas skandālā, piemēram, LNK Žinios ziņoja, ka viens no aizdomās turētajiem ir Marijans Taraškevičs, kurš jau ir notiesāts par cigarešu kontrabandu.  

Mediji arī ziņoja, ka decembrī STT aizturējusi arī bijušo Seima deputāti Vitāliju Vonžutaiti, kura 2017. gadā tika notiesāta Darba partijas "melnās grāmatvedības" lietā. Viņa ir ilggadējā Valsts augu selekcijas dienesta direktora Sergeja Fedotova bijusī dzīvesbiedre.

Prokuratūra apgalvo, ka tā izmeklē versiju par iespējamu politisku favorītismu, tāpēc process tiek veikts arī pret politiķiem.

Piemēram, Fedotova kungs bija PVN vadītājs visu laikposmu, kad premjerministra amatā bija Skvernelis (2016.-2020. gadā).

Jums ilgstoši nesaņēma DSS apliecību

Ir tieši Skverneļa premjerēšanas laikā Fedotovs atgriezās otro reizi, lai 2019. gadā vadītu Valsts augu ražošanas dienestu. Atgādinām, ka pēc pirmā pilnvaru termiņa beigām, 2018. gada augusta beigās, Fedotovs uzvarēja arī jaunā konkursā uz VVD direktora amatu. Premjerministrs bija S. Skvernelis.

Kādu laiku Fedotova kungs nevarēja atgriezties direktora amatā, jo VDK ilgāku laiku nebija izsniegusi viņam sertifikātu, kas ļautu strādāt ar klasificētu informāciju. Sertifikāts tika saņemts 2019. gada janvārī.

Tajā pašā gadā par lauksaimniecības ministru pirmo reizi kļuva Andrius Palionis. Skverneļa valdībā viņš strādāja no 2019. gada augusta līdz 2020. gada 10. decembrim

Tajā laikā, būdams lauksaimniecības ministrs, Palionis strādāja kopā ar Fedotovu kā ministrijas padotībā esošās iestādes vadītājs

.

Ražkopības valsts dienesta vadītāju maiņa

Pēc Fedotova otrā pilnvaru termiņa beigām 2024. gada janvārī aģentūru uz laiku vadīja Simons Pušvaškis, kuru amatā iecēla toreizējais Zemkopības ministrijas vadītājs, konservatīvais Kęstutis Navickas.

S. Pusvaškis kandidē 2019. un 2023. gada pašvaldību vēlēšanās TS-LKD sarakstā.

Konkurss uz Valsts augu selekcijas dienesta jaunā vadītāja amatu aizkavējās, bet praktiski pēdējās dienās savā amatā (17. oktobrī), kad jau bija skaidrs, ka konservatīvie nodod varu "sociāldemokrātiem", toreizējais zemkopības ministrs Kazys Starkevičs par SAB direktoru iecēla Juriju Kornijenko. Pirms šīs iecelšanas J. Kornijenko strādāja par Zemkopības ministrijas Korupcijas novēršanas un iekšējās izmeklēšanas nodaļas vadītāju

.

Pēc parlamenta vēlēšanām saskaņā ar koalīcijas līgumu Zemkopības ministrija tika nodota Remigija Žemaitkaiša vadītajai "Nemunas aušrai", taču lietas nevedās veiksmīgi. Pirms aiziešanas no amata pagājušā gada augustā Igns Hofmans, kurš vadīja ZM, apgalvoja, ka no R. Žemakaita saņēmis spiedienu atlaist dažu ZM pakļautības iestāžu vadītājus, ko viņš vēlāk STT komentēja kā „privātas sarunas“, nesniedzot nopietnus pierādījumus.

Pēc iecelšanas MAA vadītāja amatā Palionis neiniciēja Kornijenko atlaišanu, bet vēlāk nolēma paaugstināt viņa amatalgas koeficientu

.

Atalgojuma palielināšana Kornijenko kungam

Zemkopības ministrs A. Palionis STJ izmeklēšanas kontekstā ir atzinis, ka jau 2025. gada pirmajos mēnešos (tolaik A. Palionis bija ministra vietnieks) ir saņēmis sūdzības par Kornijenko kunga vadīto Valsts augu selekcijas dienestu.

„Mums bija anonīmas sūdzības ministrijā, un mums bija sūdzības arī no nozares, (…) februārī-marts sākās, mēs sazinājāmies ar iestādēm“, – Palionis žurnālistiem pastāstīja 2025. gada decembrī.

Tobrīd saskaņā ar ministra rīkojumu Palionis nolēma palielināt Korņičenko amatalgas koeficientu.

Tā laikā saskaņā ar ministra rīkojumu Palionis nolēma palielināt Korņičenko amatalgas koeficientu.

Pēc Korņičenko darbības ārkārtas novērtējuma pats Palionis novērtēja viņa sniegumu kā "pārsniedzošu cerības". Šis lēmums tika oficiāli noformēts ar lauksaimniecības ministra 2025. gada 3. novembra rīkojumu.

Palionisa kungs pats vērsās pie Kornijenko kunga ar lūgumu palielināt algu

.

Nedaudz vairāk nekā mēnesi vēlāk STT aģenti veica kratīšanas un arestus, un Kornijenko kungs tika atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Palionis viņa vietā iecēla S. Pušvaski, kurš iepriekš bija kandidējis TS-LKD sarakstā.

Palionis viņa vietā iecēla S. Pušvaski, kurš iepriekš bija kandidējis TS-LKD sarakstā.

Politiskās margas

STT izmeklēšanai ir politiska nokrāsa, tāpat kā apsūdzībām pret Valsts augu selekcijas dienesta padomnieci Agni Siliceni, kura pārstāvēja Saula Skverneļa vadīto „Vardan Lietuvos“ partiju Galvenajā vēlēšanu komisijā. Sievietei nācās apturēt savu dalību partijā, kā arī atkāpties no VDK.

Izmeklēšanas kontekstā tiek pieminēta arī Silickienes vide. Viņas dzīvesbiedrs Sauļus Silickas savulaik vadīja Nacionālo maksājumu aģentūru (2005-2013), taču nav paziņots, vai šīs saiknes tiks vērtētas šajā izmeklēšanā.

Izmeklēšanas kontekstā tiek pieminēti arī dažādu politisko spēku pārstāvji, taču nav publiski atklāti nekādi fakti, kas liecinātu par to savstarpēji saskaņotu rīcību.

Publiski pieejamie dati liecina, ka pirms STT veiktajām kratīšanām Palionis nav veicis nekādas personāla izmaiņas Augu ražošanas dienesta vadībā

.

Ir interesanti arī tas, ka konservatīvo valdīšanas laikā (2023-2024) tika gatavoti plāni par Augkopības valsts dienesta likvidāciju un tā apvienošanu ar Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienību

.

S. Skvernelis apgalvo, ka nav izdarījis neko noziedzīgu

Demokrātiskās grupas "Lietuvas vārdā" līderis S. Skvernelis pēc kratīšanas Seimā un viņa dzīvesvietā paziņoja, ka nav izdarījis nekādus noziegumus.

„Es esmu mierīgs, neesmu izdarījis neko noziedzīgu. Dienesti dara savu darbu. Es noteikti nesākšu runāt, ka notiek kaut kādas politiskas represijas. Dienesti dara savu darbu, un es šo darbu respektēju. Tiesiskā valstī man būs jāaizstāvas ar tiesiskiem līdzekļiem," uzsvēra politiķis. Nav nekādu aizdomu. Es nevaru komentēt neko vairāk, jo esmu parakstījis paziņojumu par nekomentēšanu“.

Taujāts, vai viņš atteiksies no savas tiesiskās imunitātes, ja ģenerālprokurors lūgs Seimu to atcelt, Skvernelis sacīja, ka cer, ka tas nebūs nepieciešams. Tomēr politiķis uzsvēra, ka šādā situācijā viņš neslēptos aiz sava deputāta mandāta.

Kā šī STT izmeklēšana beigsies un vai tā tiks paplašināta, daļēji ir pašas Ģenerālprokuratūras atbildība. Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta virsprokurors A. Urbelis sacīja, ka šī ir "viena no iespaidīgākajām kukuļošanas shēmām".

„Mailiaus“ miljoni: vai vēsture atkārtosies?

Šī nav pirmā reize, kad lauksaimniecības atbalsta sistēmā ir izcēlušies skandāli, kas skar gan ierēdņus, gan politiķus.

„Agrobite“ atgādina, ka 2010. gadā valsti satricināja tā dēvētā „Mailija lieta“, kad Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) sāka izmeklēšanu par iespējamo mēģinājumu krāpnieciskā veidā iegūt aptuveni 22,5 miljonus litu (aptuveni 6,5 miljonus eiro) ES atbalsta akvakultūras projektiem.

Bija paredzēts, ka šie līdzekļi nonāks NMA, kuru tobrīd vadīja Silicka kungs. Prokuratūra pret viņu bija cēlusi aizdomas par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tā paša gada martā kā īpašais liecinieks tika nopratināts arī toreizējais lauksaimniecības ministrs K. Starkevičs. Viņam apsūdzības netika izvirzītas.

FNTT radās aizdomas, ka vairāki savstarpēji saistīti uzņēmumi bija pieteikušies atbalsta saņemšanai, deklarējuši nodomu audzēt zivju mazuļus un saņēmuši labvēlīgus Valsts pārtikas un veterinārā dienesta atzinumus. Tā rezultātā tā paša gada vasarā no amata atkāpās toreizējais VMVT direktors Kazimieras Lukauskis.

Neraugoties uz skaļo izmeklēšanu, 2013. gada oktobrī Viļņas pilsētas rajona tiesa divus no apsūdzētajiem atzina par vainīgiem, bet pārējos septiņus attaisnoja.