Lietuvas kokmateriālu eksports samazinājās par 8%.

Tirdzniecība ar koksni un tās produktiem (t.sk. papīru un tā izstrādājumiem, mēbelēm) 2024. gada 1. pusgadā samazinājās lēnāk nekā kopējā ārējā tirdzniecība. Koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta vērtība 1. pusgadā samazinājās par 5,2% līdz 2,06 mljrd. eiro. Koksnes un koksnes izstrādājumu īpatsvars kopējā eksportā gada laikā palielinājās no 10.7% līdz 11.0%. Šo koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta kritumu galvenokārt noteica mēbeļu eksporta samazinājums par 5%. Apaļkoksnes eksporta vērtības kritums bija straujāks nekā mēbeļu eksporta vērtības kritums; – par 15%. Saliekamo koka ēku eksporta vērtība samazinājās par 12%, bet papīra un papīra izstrādājumu eksporta vērtība saruka par 11%.

Vācijas tirgū pārdotās koksnes un koksnes izstrādājumu vērtība sasniedza 248 miljonus eiro, kas ir par 3,7% mazāk nekā 2023. gadā. Eksports uz Zviedriju samazinājās par 11,3%, sasniedzot 183 miljonus eiro. Eksports uz Apvienoto Karalisti samazinājās par 4,4 % līdz 174 miljoniem eiro, bet uz Norvēģiju - par 13 % līdz 133 miljoniem eiro. Eksports uz Poliju palielinājās par 2,5 % līdz 157 miljoniem eiro, bet uz Dāniju - par 5 % līdz 135 miljoniem eiro.

Masas un gaļas produktu imports 2024. gada pirmajā pusgadā samazinājās par 4,2 % līdz 830 miljoniem eiro. Koksnes šķeldas, granulu un brikešu importa vērtība samazinājās uz pusi salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā. Koksnes finiera vērtība samazinājās par 21 %, bet saplākšņa - par 16 %. Papīra un papīra izstrādājumu imports samazinājās salīdzinoši nedaudz - par 4%. Šo produktu imports 2024. gada pirmajā pusgadā sasniedza 263 miljonus eiro

Masas un gaļas produktu imports galvenokārt bija no Polijas – par 240 miljoniem eiro. Imports no Latvijas sasniedza 119 miljonus eiro. Imports no Polijas samazinājās par 0,8 %, bet no Latvijas - par 9,4 %. Imports no Vācijas samazinājās par 4,5 %, sasniedzot 71 miljonu euro. Imports no Zviedrijas sasniedza 56 milj. eiro, kas ir par 13% mazāk nekā 2023. gadā. Imports no Ukrainas samazinājās par 8,9% līdz 52 milj. eiro.

Izvesto kokmateriālu un koksnes izstrādājumu vērtība bija divarpus reizes lielāka nekā importēto preču vērtība, un pozitīvā tirdzniecības bilance gada laikā samazinājās no 1,3 miljardiem eiro līdz 1,2 miljardiem eiro

Celkoksne

eksports. 2024. gada pirmajā pusgadā apaļkoksnes (izņemot malku) eksports sasniedza 848 000 m³ jeb par 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Eksports palielinājās no 385 tūkstošiem m³ pirmajā ceturksnī līdz 463 tūkstošiem m³ otrajā ceturksnī. Skujkoku koksnes eksports salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 19%, sasniedzot 636 tūkstošus m³, savukārt cietkoksnes eksports samazinājās par 25%, sasniedzot 212 tūkstošus m³.

.

Eksports uz Zviedriju palielinājās par 65%, sasniedzot 158 tūkstošus m³. Otrajā ceturksnī tika eksportēti 93 000 m³ koksnes. Lielāko daļu eksporta 2023. gadā veidoja bērza masas masa. 2024. gadā visvairāk eksportēja skujkoku celulozes – 110 tūkstoši m³. No šī daudzuma 71 tūkst. m³ tika eksportēts otrajā ceturksnī. Bērza papīrmalkas eksports sasniedza 48 tūkst. m³, par 30% mazāk nekā 2023. gadā. 22 tūkst. m³ tika eksportēti otrajā ceturksnī, par 13% mazāk nekā pirmajā ceturksnī.

Eksports uz Somiju palielinājās līdz 76 tūkstošiem m³ no 70 tūkstošiem m³ 2023. gadā. Otrajā ceturksnī tika eksportēti 47 tūkstoši m³ koksnes. Lielāko daļu eksporta (51 tūkst. m³) veidoja skujkoku koksnes masa. Cietkoksnes eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par ceturtdaļu, savukārt lapu koku eksports samazinājās par 12 % - līdz 26 tūkstošiem m³.

Eksports uz Ķīnu palielinājās no 1,3 tūkstošiem m³ 2023. gadā līdz 44 tūkstošiem m³ 2024. gadā. Lielākā daļa no šī apjoma (28 tūkstoši m³) tika nosūtīta otrajā ceturksnī. Uz Ķīnu tika eksportēta tikai skujkoksne.

Izports. Pusgadā apaļkoksnes imports sasniedza 195 tūkstošus m³. Salīdzinājumā ar 2023. gadu imports palielinājās par 17 %. Puse no šī apjoma – 98 tūkstoši m³ tika importēta otrajā ceturksnī.

Imports no Latvijas palielinājās par 42% līdz 107 tūkstošiem m³. Galvenais sūtījums no šīs valsts ir cietkoksne. Pirmajā un otrajā ceturksnī importa apjoms bija attiecīgi 56 tūkstoši m³ un 50 tūkstoši m³. Pirmajā pusgadā importēja 1 000 m³ skujkoku.

Impports no Polijas samazinājās par 3 %, sasniedzot 85 tūkstošus m³. Atšķirībā no Latvijas, Polijā bija lielākā daļa skujkoku koksnes sūtījumu. Otrajā ceturksnī imports no Polijas palielinājās līdz 46 000 m³. Lapu kokmateriālu imports pusgada laikā sasniedza 1 000 m³.

Dzelzs

Eksports. 2024. gada pirmajā pusgadā tika eksportēti 563 tūkstoši m³ zāģbaļķu, kas ir par 16% vairāk nekā 2023. gadā. Skujkoku koksnes eksports kopš gada sākuma sasniedza 450 tūkstošus m³, kas ir par 22% vairāk nekā 2023. gadā. 213 tūkstoši m³ tika eksportēti pirmajā ceturksnī un 238 tūkstoši m³ otrajā ceturksnī. Pirmajā pusgadā cietkoksnes kokmateriālu sūtījumi sasniedza 113 000 m³. Pirmajā ceturksnī eksporta apjoms bija 56 tūkstoši m³, bet otrajā ceturksnī - 57 tūkstoši m³. Pirmajā pusgadā eksports bija par 3 % mazāks nekā 2023. gadā.

Vācija šogad ir kļuvusi par galveno skujkoku zāģmateriālu eksporta tirgu. Uz to attiecās 49 000 m³ eksporta apjoma. Salīdzinājumā ar 2023. gadu eksports palielinājās par 6 %. Eksports uz Franciju samazinājās par 8 %, sasniedzot 46 000 m³ skujkoku zāģmateriālu. Austrālija un Dienvidkoreja joprojām bija galvenie tirgi ārpus Eiropas. Eksports uz šīm valstīm sasniedza attiecīgi 44 000 m³ un 42 000 m³ skujkoku zāģmateriālu. Eksports uz šīm valstīm palielinājās par vienu trešdaļu. Visos četros iepriekš minētajos tirgos pārdošanas apjomi otrajā ceturksnī bija mazāki nekā pirmajā ceturksnī. Eksports uz Franciju un Dienvidkoreju otrajā ceturksnī nedaudz samazinājās. Savukārt pārdošanas apjomi uz Vāciju un Austrāliju samazinājās par ceturtdaļu, attiecīgi līdz 21 tūkst. m³ un 19 tūkst. m³. Eksporta samazinājumu uz šīm valstīm kompensēja eksporta pieaugums uz Nīderlandi, Spāniju, Izraēlu un Saūda Arābiju un Beļģiju otrajā ceturksnī. Pusgada laikā uz šīm valstīm tika eksportēti attiecīgi 33 000 m³, 32 000 m³, 31 000 m³, 31 000 m³, 31 000 m³ un 27 000 m³ skujkoku zāģmateriālu.

2024. gada pirmajā pusgadā 28% no zāģmateriālu importa veidoja zāģmateriāli no Latvijas. No tās imports 2024. gadā palielinājās par 3% līdz 84 tūkstošiem m³. Lielāko importa daļu veidoja zāģmateriāli no skujkoku koksnes. Pusgada laikā imports sasniedza 71 tūkst. m³. Tas ir par 7% vairāk nekā 2023. gadā. Lapu kokmateriālu imports pirmajā pusgadā bija 13,0 tūkst. m³ jeb par 15% mazāks nekā 2023. gadā. 2. ceturksnī imports bija 6,6 tūkst. m³.

2024. gadā skujkoku zāģmateriālu imports no Zviedrijas pakāpeniski palielinājās. Pirmajā ceturksnī importa apjoms sasniedza 19 000 m³, bet otrajā ceturksnī - 24 000 m³. Neraugoties uz šo pieaugumu, imports no Zviedrijas joprojām ir zemāks par 2023. gada pirmajā pusgadā paredzēto līmeni, kas bija 65 000 m³ šīs koksnes.

Lielākais cietkoksnes importa apjoms tika importēts no Ukrainas. Gada laikā tas samazinājās no 25 000 m³ līdz 23 000 m³. Pirmajā un otrajā ceturksnī importa apjoms bija pa 11 000 m³. Lielāko daļu importa no Ukrainas veidoja ozols, un gada pirmajā pusgadā tika importēti 15 tūkstoši m³. Otrajā ceturksnī importa apjoms bija 7,8 tūkstoši m³.

Zāģbaļķu imports no Polijas samazinājās no 20 tūkstošiem m³ līdz 17 tūkstošiem m³. Otrajā ceturksnī šīs koksnes imports sasniedza 7,7 tūkstošus m³. Ozolkoka koksnes imports pusgada laikā sasniedza 15 tūkstošus m³, kas ir līdzīgs apjoms kā no Ukrainas.

eksports. 2024. gada pirmajā pusgadā Lietuva eksportēja mēbeles 1 131 miljona eiro vērtībā, kas ir par 5% mazāk nekā 2023. gadā. Otrajā ceturksnī mēbeļu eksports sasniedza 557 miljonus eiro, kas ir līdzīga summa kā 2023. gadā. 2023. gadā koka mēbeļu eksports palielinājās no 357 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī līdz 364 miljoniem eiro otrajā ceturksnī. Pirmajā pusgadā eksports sasniedza 720 miljonus eiro. Attiecīgajā periodā 2023. gadā eksports sasniedza 773 miljonus eiro.

Vācija ir kļuvusi par galveno mēbeļu tirgu, kas veido 12 % (2023. gadā - 11 %) no mēbeļu eksporta. Zviedrijas īpatsvars bija 11% (13% 2023. gadā), Apvienotās Karalistes - 11% (10%) un Norvēģijas - 8% (8%).

Vācijā pusgadā tika pārdotas mēbeles par 134 miljoniem eiro, kas ir tikpat daudz kā 2023. gadā.

Mēbeļu eksports otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni samazinājās, sasniedzot 63 miljonus eiro, taču tas bija par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

Situācija bija līdzīga Apvienotās Karalistes un Norvēģijas tirgos. Pirmajā ceturksnī mēbeļu eksports uz Apvienoto Karalisti sasniedza 62 miljonus eiro. Otrajā ceturksnī eksports samazinājās līdz 58 miljoniem eiro, taču šī summa bija līdzīga kā 2023. gada attiecīgajā ceturksnī. Norvēģijas tirgū pārdoto mēbeļu vērtība pusgada laikā samazinājās par 7 % - līdz 89 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī mēbeļu pārdošanas apjoms šajā tirgū sasniedza 43 miljonus eiro. Tas atbilst 2023. gada pārdošanas apjomiem.

Mēbeļu eksports uz Zviedriju sasniedza 127 miljonus eiro jeb par 15% mazāk nekā 2023. gadā. Otrajā ceturksnī eksportēto mēbeļu vērtība bija par 9% mazāka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2023. gadā.

Mēbeļu eksports uz ASV pirmajā ceturksnī sasniedza 33 miljonus eiro. Otrajā ceturksnī eksports palielinājās līdz 37 miljoniem eiro. Kopējā pusgada eksporta vērtība 70 miljonu eiro apmērā bija par 29% mazāka nekā 2023. gadā.

Francija bija viena no nedaudzajām valstīm, kur mēbeļu pārdošanas apjomi pieauga. Pieaugums bija 3 %, un pārdošanas apjoms bija 80 miljoni eiro. Abos ceturkšņos Francijas tirgū tika pārdotas mēbeles par 40 miljoniem eiro.

Pusgada laikā koka mēbeļu pārdošanas apjoms sasniedza 720 miljonus eiro. Tas veidoja 64 % no kopējās eksportēto mēbeļu vērtības. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu koka mēbeļu eksports samazinājās par 7 %. Galvenais koka mēbeļu eksporta tirgus joprojām ir Apvienotā Karaliste. Pirmajā pusgadā pārdošanas apjoms sasniedza 93 miljonus euro. Tas veidoja 77 % no kopējās mēbeļu vērtības. Eksports uz Vāciju sasniedza 88 miljonus eiro, uz ASV un Zviedriju - pa 59 miljoniem eiro un uz Franciju - 57 miljonus eiro.

Imports. Mēbeļu imports 2024. gada pirmajā pusgadā palielinājās par 4% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā, sasniedzot 181 miljonu eiro. Otrajā ceturksnī mēbeļu imports sasniedza 92 miljonus eiro. Tas ir par 7% vairāk nekā 2023. gadā. 2023. gada pirmajā pusgadā koka mēbeļu imports sasniedza 58 miljonus eiro. Imports palielinājās par 4%. Otrajā ceturksnī koka mēbeļu imports sasniedza 28 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2023. gadā

Mēbeļu imports no Polijas 2024. gada pirmajā pusgadā sasniedza 51 miljonu eiro, kas ir par 3% mazāk nekā 2023. gadā. 2024. gada otrajā ceturksnī imports (23 miljoni eiro) bija par 8% mazāks nekā 2023. gadā. Imports no Itālijas samazinājās par 15% - līdz 17 miljoniem eiro. Mēbeļu imports otrajā ceturksnī sasniedza 8,7 miljonus eiro jeb par 6% mazāk nekā 2023. gadā.

Mēbeļu imports no Ķīnas 2023. gadā ievērojami samazinājās. Savukārt 2024. gadā tas atkal sāka palielināties. Šā gada 2. ceturksnī mēbeļu imports sasniedza 23 miljonus eiro jeb par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

Mēbeļu imports no Ķīnas 2023. gada 2. ceturksnī sasniedza 23 miljonus eiro jeb par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

Vācijas eksportētāji arī palielināja pārdošanas apjomus Lietuvas tirgū. Viņu pārdošanas apjoms palielinājās no 16 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 20 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī importēto mēbeļu vērtība sasniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2023. gadā.

.

Drīvkoka mēbeles veidoja 32% no importa apjoma. Imports no Polijas veidoja 46%, no Vācijas - 41%, no Itālijas - 27% un no Ķīnas - 3%.

Norėdami komentuoti prisijunkite prie facebook