Vai būs vieglāk nodot valsts lauksaimniecības zemi lauksaimnieku ģimeņu locekļiem?

Līdz 2027. gadam lauksaimniekiem, kuri nolemj pārtraukt lauksaimniecisko darbību, valdība ierosina atvieglot no valsts iznomātās zemes nodošanu ģimenes locekļiem. Taču lauksaimnieki brīdina par iespējamu zemes sagrābšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. 

Zemkopības ministrija (ZM) ierosina, lai šādu lauksaimnieku laulātajiem, partneriem, vecākiem, bērniem un mazbērniem būtu ne tikai profesionāla apmācība lauksaimniecībā, bet arī lauksaimnieka sertifikāts. Šādā gadījumā lauksaimnieks varētu viņiem nodot valsts zemes nomas tiesības.

Zemes ministrijas Meliorācijas, lauksaimniecības zemes un infrastruktūras departamenta direktore Aura Šalugiene sacīja, ka grozījumi ļaus nodot no valsts nomāto zemi tikai tad, ja tiks nodota arī tās personas saimniecība, kura atsakās no saimniekošanas.

„Ēku vai cita nekustamā īpašuma nodošana varētu ietvert arī no valsts nomātās lauksaimniecības zemes nodošanu Tikai nomas tiesības nevarētu nodot. Lai izvairītos no spekulācijām, nevar nodot tikai nomas tiesības. Ir jānodod cits nekustamais īpašums vai tā daļa," aģentūrai BNS skaidroja A. Šalugiene.

„Piemēram, nododot ēkas vai citu nekustamo īpašumu mazbērniem, varētu nodot arī nomas tiesības. Taču, ja īpašums tiek nodots tikai vienai no personām, kurai ir tiesības, tad nomas tiesības uz valsts zemi nevar nodot citai personai. Jo principā viņš neveic nekādu darbību," viņa piebilda.

Pēc MAF pārstāves teiktā, ir gandrīz nedzirdēts gadījums, ka lauksaimniekam piederētu tikai nomas zeme: „Nomas tiesības uz valsts zemi kā atsevišķu objektu nevarētu nodot, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas un spekulācijas gadījumiem.“

Šos grozījumus Zemes likumā vēl apspriedīs valdība un pēc tam par tiem balsos Saeima. 

Lietuvas Ģimeņu lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Arūnas Svitojus aģentūrai BNS norāda, ka ierosināto kārtību vajadzēja ieviest jau pirms 20 gadiem.

Viņš arī apšauba procesa pārredzamību, jo saimniecības varētu pārņemt, piemēram, uzņēmumi.  

Tādu pašu nostāju pauda arī Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivīds. 

„Ir ļoti svarīgi neradīt nepilnības, ko varētu izmantot kāds cits un ne vienmēr ar mērķi nodrošināt saimniecības nepārtrauktību“, –, – viņš sacīja BNS. 

Zemnieks sacīja, ka viņam ir šaubas par iespēju zemi nodot laulātajam, partnerim, vecākiem vai adoptētājiem.

Kopšēnietis sacīja, ka viņam ir šaubas par iespēju zemi nodot laulātajam, partnerim, vecākiem vai adoptētājiem.

„Būtu mazliet dīvaini, ja bērni sāktu atdot zemi saviem vecākiem. Tāda nav būtība. Kāpēc tad mēs ļaujam vecākiem tos atdot? Vai tādējādi netiek radīta vide, lai šīs zemes sāktu staigāt, vai arī ne? Tā ir laba ideja, tas ir labs mērķis jauniešiem, bet, kad es skatos uz pašiem nosacījumiem, man ir šaubas," sacīja Buivids.

„Ir iespējams kļūt par līgavaini. Šodien mēs noslēdzam līgumu, šodien partneri. Tas ir tā sauktais kopdzīvesbiedrs. Ir ļoti svarīgi, lai būtu skaidrs, kas ir partneris, vai tas ir saimniecības partneris vai ģimenes partneris. Es nekur neredzu teikumu, kurā būtu runāts tikai par fiziskām personām," viņš sprieda.

A. Svitojs sacīja, ka grozījumi nav saskaņoti ar lauksaimniekiem, īpaši tiem, kuriem ir ģimenes saimniecības.  

Ministrija norāda, ka pašreizējais regulējums ir šķērslis ģimeņu saimniecību paaudžu maiņai – lauksaimniekiem, kuri nolemj pārtraukt saimniekošanu un nodod savu saimniecību vai tās daļu ģimenes locekļiem, ir jāpārtrauc valsts lauksaimniecības zemes nomas līgums, un mantiniekam ir no jauna jāuzsāk zemes nomas līgums, lai varētu turpināt to izmantot.

Paskaidrojums, ka pastāv risks zaudēt zemi, ko nomā nodevējs ģimenes loceklis, kurš nodevis saimniecību, jo tā var tikt iznomāta citiem lauksaimniekiem.

VIENOTĀJS norāda, ka pastāv risks zaudēt zemi, ko nomā saimniecību nodevušais ģimenes loceklis, jo tā var tikt iznomāta citiem lauksaimniekiem.

Saskaņā ar ZMF datiem, 1. februārī bija gandrīz 14,2 tūkstoši lauksaimnieku, kuri bija vecumā līdz 40 gadiem, 44,4 tūkstoši lauksaimnieku, kuri bija vecumā līdz 40 gadiem, 44,4 tūkstoši lauksaimnieku, kuri bija vecumā līdz 40 gadiem, un 25,8 tūkstoši lauksaimnieku, kuri vēl nebija sasnieguši pensionēšanās vecumu.

„Šie skaitļi liecina, ka lauksaimnieku vidū dominē gados vecāki cilvēki, un gados jaunu lauksaimnieku īpatsvars ir salīdzinoši mazāks. Ņemot to vērā, iespējams, ka vecāka gadagājuma lauksaimnieki biežāk izmantotu iespēju nodot valsts zemes nomas tiesības saviem ģimenes locekļiem," teikts Zemkopības ministrijas komentārā aģentūrai BNS.