Kamēr Briselē notiek gatavošanās protestiem, Dienvidamerikā tiek steidzami pieņemts ES un Mercosur līgums.

Kad Eiropas lauksaimnieki gatavojas lielam protestam Briselē, kurā, kā ziņots, piedalīsies aptuveni 10 000 lauksaimnieku, Dienvidamerikas lauksaimnieki uzstāj uz savām valdībām, lai tās pēc iespējas ātrāk ratificētu tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur bloku (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja). Protestētāji Briselē plāno stingri iestāties pret, viņuprāt, pārāk liberālu nolīgumu, kas varētu radīt vēl lielāku spiedienu uz Eiropas lauksaimniekiem.

2025. gada 5. septembrī Federación de Asociaciones Rurales del Mercosur (FARM) ar savu reģionālo lauksaimnieku organizāciju starpniecību nāca klajā ar paziņojumu presei, kurā nepārprotami aicināja ātrāk ratificēt ES un Mercosur nolīgumu. FARM dokumentā šis nolīgums raksturots kā "vēsturisks" gan reģiona agrobiznesam, gan ekonomikai kopumā, jo tas atvērs tirgus, samazinās tirdzniecības šķēršļus un stiprinās Mercosur valstu konkurētspēju, norāda organizācija.

Saskaņā ar FARM datiem lauksaimniecības un lopkopības nozare joprojām ir viens no svarīgākajiem lauku nodarbinātības un ienākumu avotiem daudzās MERCOSUR valstīs, un stabils un paredzams tirdzniecības režīms tiek uzskatīts par kritiski svarīgu ilgtermiņa attīstībai. Organizācija lēš, ka pēc pārejas perioda līdz pat 95 % ES tirgus MERCOSUR eksportam kļūs beznodokļu tirgus. Tas varētu ievērojami palielināt gaļas, augļu, kafijas, etanola un citu lauksaimniecības produktu eksportu uz Eiropu

.

FARM uzsver, ka dažas no preferencēm stātos spēkā uzreiz pēc ratifikācijas, bet nolīguma ekonomiskie ieguvumi pilnībā izpaustos tikai pēc pārejas perioda beigām un pēc tam, kad nolīgumu būtu ratificējuši visu ES dalībvalstu parlamenti. Tāpēc Dienvidamerikas lauksaimnieki aicina "koordinēti un ātri" reaģēt, lai nezaudētu stratēģiskās iespējas un konkurences priekšrocības pasaules tirgū.

Tajā pašā laikā Eiropas lauksaimnieku organizācijas ieņem pretēju nostāju. Copa-Cogeca, kas pārstāv ES lauksaimniekus un kooperatīvus, ir vairākkārt brīdinājusi, ka nolīgums varētu radīt negodīgus konkurences apstākļus.

.

„Mēs nevaram pieņemt situāciju, kurā Eiropas lauksaimniekiem jāievēro augstākie vides un dzīvnieku labturības standarti, bet ES ievestie produkti tiktu ražoti saskaņā ar zemākiem standartiem“," teikts vienā no organizācijas paziņojumiem.

.

Tādu pašu nostāju pauž arī nacionālās lauksaimnieku organizācijas. Piemēram, Francijas lauksaimnieku pārstāvji ir norādījuši, ka "ES nedrīkst upurēt savas saimniecības ģeopolitisko ambīciju vārdā", ja tas nozīmē papildu spiedienu uz ienākumiem un ražošanas nepārtrauktību.

2025. gada 3. septembrī Eiropas Komisija iesniedza lēmumu projektus par diviem paralēliem instrumentiem: partnerības nolīgumu un pagaidu tirdzniecības nolīgumu. Pēdējo varētu piemērot uz laiku, līdz to ratificēs valstu parlamenti, un pēc tam to varētu aizstāt ar pilnībā ratificētu partnerattiecību nolīgumu. Ilgtermiņā ES–MERCOSUR nolīgums paredzētu muitas nodokļu atcelšanu aptuveni 91 % preču.

Interesanti, ka pat pašas MERCOSUR lauksaimnieku organizācijas, lai gan atbalsta nolīgumu, ir kritizējušas dažus tā noteikumus, jo īpaši stingrākas vides, pesticīdu un dzīvnieku labturības prasības, pie kurām reģiona lauksaimnieki vēl nav pieraduši.

Ko tas nozīmē Lietuvai un ES lauku saimniecībām?

Lietuvas un citu ES valstu lauksaimniekiem ES–MERCOSUR nolīgums pirmām kārtām nozīmē potenciāli lielāku konkurenci jutīgās nozarēs, īpaši gaļas un cukura ražošanā. Lai gan Lietuva tieši nekonkurē ar Dienvidameriku par tropu produktiem, tomēr palielināta lētāku produktu ieplūšana ES vienotajā tirgū var radīt netiešu spiedienu uz cenām un atbalsta politiku. No otras puses, pārstrādes un loģistikas nozarēs arī varētu rasties jaunas iespējas, ja nolīgums stimulēs tirdzniecības plūsmas.

„Agrobite“ atgādina, ka Lietuvas Republikas Zemkopības ministrija neiebilst pret ES un Mercosur līgumu un ir iesniegusi savu nostāju Eiropas lietu komitejai.

.

Ja ratifikācijas process aizkavēsies vai sastapsies ar politisku pretestību ES, Mercosur valstis riskē zaudēt daļu no plānotajiem ieguldījumiem un eksporta pieauguma. Tajā pašā laikā ES lauksaimnieku neapmierinātība, visticamāk, nemazināsies – protesti Briselē liecina, ka tirdzniecības liberalizācija bez skaidriem aizsardzības pasākumiem var kļūt par nopietnu politisku izaicinājumu. Tāpēc ES un Mercosur nolīguma liktenis būs pārbaudījums ES spējai vienotā politiskā lēmumā saskaņot atvērto tirdzniecību, lauksaimnieku intereses un augstos standartus.