Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares nākotne. Kas tas ir?

Mainīgā ģeopolitiskā realitāte rada jaunus izaicinājumus lauksaimniecībai, kas ir Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un pārtikas politikas centrā, lai nodrošinātu tās stabilitāti, pašpietiekamību un konkurētspēju. Šie izaicinājumi un iespējamie risinājumi tika apspriesti ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Briselē

.

Lauksaimniecības ministrs Ignas Hofmans (Ignas Hofmann), Padomē runājot par Eiropas Komisijas paziņojumu par lauksaimniecības un pārtikas nozares redzējumu, izvirzīja vienu no galvenajiem jautājumiem: "Vai mums ir pareizie instrumenti, lai īstenotu šo redzējumu?"

?

„Mums ir vajadzīga atsevišķa, labi finansēta, elastīga un vienkāršota kopējā lauksaimniecības politika ar divu pīlāru sistēmu. Es nevaru nepieminēt vienu no Lietuvas fundamentālajām cerībām – nekavējoties jāpabeidz tiešo maksājumu saskaņošana ES līmenī. Tas ir svarīgi Lietuvas lauksaimniecības konkurētspējai," sacīja ministrs.

.

Ministrs Hofmans arī uzsvēra, ka lauksaimniekiem pirmām kārtām ir jānodrošina iespēja pelnīt iztiku no lauksaimnieciskās darbības. Citām saimnieciskām darbībām būtu jāpapildina, bet ne jāaizstāj lauksaimniecības ienākumi. Ideālā gadījumā, pēc viņa domām, saimniecībām vajadzētu būt pašpietiekamām, t. i., spēt saražot to, kas tām nepieciešams, piemēram, lopbarību, enerģiju vai citus lauksaimniecības produktus. Tādai jābūt nākotnes saimniecībai.

„Ir jālikvidē visi normatīvie šķēršļi, kas kavē šādu pieeju. Atgādināšu, ka mēs jau vairākkārt šajā Padomē esam norādījuši uz problēmām, kas saistītas ar biogāzes ražošanas attīstību. Ir neloģiski aizliegt pārdot tirgū saražoto biogāzi un enerģiju, ja iekārtas būvniecībai ir saņemts ES atbalsts. Galu galā mēs runājam par papildu ienākumiem, ko saimniecības varētu gūt, novēršot šādus traucējumus," teica ministrs.

Padome tika iepazīstināta arī ar Lietuvas un Latvijas sniegto informāciju par to, kā tiek īstenoti Zivsaimniecības kontroles regulas noteikumi par pielaidi attiecībā uz nešķirotu mazo pelaģisko zivju izkrāvumiem

.

„Detalizētā situācijas analīze apstiprināja mūsu bažas – Zivsaimniecības kontroles regulas jaunie noteikumi par nozvejas pielaidi daudzos gadījumos noved pie bargiem sodiem zvejniekiem par šķietami netīšām kļūdām. Īpaši nešķirotas pelaģiskās zvejas gadījumā jūrā zvejniekiem ir ārkārtīgi grūti precīzi novērtēt katras sugas nozveju. Pastāv pamatots jautājums par to, vai atkāpes piemērošana attiecībā uz invazīvām zivīm vispār ir lietderīga. Ja šie gadījumi tiks atzīti par nopietniem pārkāpumiem, zvejniekiem draud nesamērīgas sankcijas un piekļuves zaudēšana Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda atbalstam. Pastāv risks, ka Baltijas zvejas flotei un piekrastes kopienām tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums," uzsvēra ministrs.

Precīza informācija par nozveju ir būtiska, lai pareizi novērtētu jūras resursu stāvokli. Tomēr Lietuva nepiekrīt, ka tas būtu jāpanāk, sodot zvejniekus par netīšām kļūdām.

.

Ministri arī apmainījās viedokļiem par kopējās zivsaimniecības politikas nākotni. Ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešams elastīgāks regulējums un ka ir jāsaglabā mūsu zivsaimniecības nozares dzīvotspēja un jānodrošina tās ilgtermiņa ekonomiskā un sociālā ilgtspēja, lai tā sniegtu efektīvu ieguldījumu ES nodrošinātībā ar pārtiku.

ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri apsprieda arī mutes un nagu sērgas uzliesmojumu Ungārijā, vaislas dzīvnieku iegādes finansēšanu, izmantojot atbalstu, un ES zivsaimniecības nozares atbalsta nākotni

.