Mitrā vasara koriģē kartupeļu ražu un cenu
Lietuvā katru gadu tiek saražotas vairāk nekā 300 000 tonnu kartupeļu, galvenokārt vidēji agro un vēlo šķirņu kartupeļu. Tradicionāli valsts lauksaimnieki ar kartupeļiem apgādā ne tikai vietējo tirgu, bet daļu no tiem arī eksportē. Tomēr šogad raža ir ievērojami mazāka nekā pagājušajā gadā, jo vasara bija ļoti lietaina.
mazāka raža
Vaidutis un Lina Gegieckai, Vilkišķu ciemā dzīvojošie lauksaimnieki, audzē aptuveni 14 hektārus kartupeļu un vēl 40 hektārus graudaugu.
– Kā ar visiem, tā arī ar mani, – saka lauksaimnieks, vedinot mani pa kartupeļu glabātuvi Krikliņos.
Pirmā acu uzmetiena šķiet, ka kartupeļu ir daudz, taču iepriekšējos gados to bijis gandrīz divreiz vairāk, saka Gegiečko.
– Labā gadā, atkarībā no šķirnes, kartupeļu raža var sasniegt 60 tonnas no hektāra. Šogad raža ir vairāk nekā par trešdaļu zemāka. Pagājušajā gadā mēs novācām deviņas līdz desmit piekabes dienā, šogad labākajā gadījumā – piecas vai sešas. Tāpēc ne tikai kartupeļu ir mazāk, bet arī pati rakšana notiek lēnāk," saka lauksaimnieks.
Laika – stresa pilna gan lauksaimniekiem, gan kultūraugiem
Vaiduča un Līnas saimniecībā audzē četru šķirņu kartupeļus: agrīnos „Vineta“, „Queen Anna“ un vidēji agros „Melody“ un „Camelia“.
– Šogad visauglīgākā un ražīgākā raža bija „Camelia“. „Queen Anna“ raža ir vidēja, savukārt „Vineta“ un „Melody“ ir daudz kartupeļu, bet bumbuļi ir mazi, „ stāsta V. Gegieckas.
Saskaņā ar lauksaimnieka teikto, sliktāka raža iegūta, jo vasarā bija lietains laiks.
Saskaņā ar lauksaimnieka teikto, sliktāka raža iegūta, jo vasarā bija lietains laiks.
– Pārāk daudz kaut kā ir slikti. Bezgalīgais lietus bija stresains gan augiem, gan mums. Pēc kartupeļu iestādīšanas, kad bija pienācis laiks veidot vagas, sākās lietus. Tu atnāc uz lauku, nedaudz pastrādā – un tev jāatgriežas atpakaļ, jo ir slapjš. Tā kā es to daru viens, tas prasīja ilgāku laiku. No lieliem postījumiem mani paglāba rievu veidošana, kad iestādītais kartupelis tiek pacelts apmēram 7–8 centimetrus no rievas apakšas, kopā ar augsni, kurā tas aug, un tā mani pasargāja no lieliem postījumiem. Bija vietas, kur gandrīz visu vasaru vagās palika ūdens," stāsta lauksaimnieks.
Novākšana arī nebija viegla – sausā, bet iepriekš pārmitrinātā augsne veidoja grēdas, kas ievērojami palēnināja kartupeļu rakšanu.Paredzams cenu pieaugums
Mūsu uzturēšanās laikā vairāki cilvēki strādāja kartupeļu noliktavā, palīdzot Gegieckiem šķirot kartupeļus. Papildu rokas ir nepieciešamas, kad tiek saņemts lielāks pasūtījums, taču lauksaimnieki ikdienas darbu veic paši.
daļu audzēto kartupeļu viņi pārdod vietējiem klientiem, kas ierodas noliktavā, bet daļa tiek transportēta uz lielajām pilsētām.
– No noliktavas mēs pārdodam par aptuveni 50 centiem par kilogramu. Vairumtirdzniecības pircēji maksā aptuveni 30 centus. Pagājušajā gadā tas bija par desmit centiem mazāk. Tā kā šogad raža ir neliela, cenas ir augstākas. Lētāki ir tikai lielie lielveikali, bet tie veic dempingu un mākslīgi pazemina cenas. Neviens lietuviešu zemnieks nepārdod viņiem par tik daudz," saka Gegieckas.
Firmeris stāsta, ka šogad ierastais kartupeļu pārdošanas ceļš uz Kauņu un Utenas – pilsētām vēl nav sācies.
– Pirmo reizi šogad braukšu tikai šonedēļ. Es nekur nesteidzos. Tāpat kā daudzi kartupeļu audzētāji, mēs gaidām jauno gadu – pēc svētkiem cenas vienmēr pieaug. Tā kā Lietuvā šogad ir tikai puse no plānotās ražas un kartupeļi Polijā pārkarsuši, domāju, ka cenas noteikti celsies," spriež Vaidutis Gegieckas.
