Katru gadu parādās bīstami padomi dārzkopjiem: risks var būt lielāks, nekā domāts

Katru gadu, tuvojoties dārzkopības sezonai, internetā izplatās padomi, kā "ārstēt" augus ar cilvēkiem paredzētiem medikamentiem vai antiseptiskiem līdzekļiem. Sociālajos tīklos un pat portālos tiek izplatīti ieteikumi apsmidzināt tomātus vai citus dārza un dārzkopības augus ar jodu, peroksīdu vai pat "briljantzaļo". Tajā pašā laikā diskusijās par pesticīdiem bieži dominē bailes un neuzticēšanās.

„Šāda attieksme atklāj bīstamu paradoksu: mēs apšaubām zinātniski pamatotus risinājumus un ticam nepārbaudītām receptēm. Kad runa ir par pārtiku, mums būtu jāpaļaujas uz pierādījumiem, nevis sociālajos plašsaziņas līdzekļos sniegtiem padomiem. Šodien daži cilvēki noraida gadu desmitiem izstrādāto riska novērtēšanas sistēmu, vienlaikus eksperimentējot ar vielām, kuru ietekme uz augiem un vidi vispār nav novērtēta," saka Z. Varanavičiene.

Materiāls, ko izmanto – toksisks un izraisa ilgtermiņa sekas
Viens no visbiežāk minētajiem piemēriem ir – briljantzaļais, kas dažkārt tiek pasniegts kā „maigs“ vai „tradicionāls“ augu aizsardzības līdzeklis. Tomēr šīs vielas oficiālajā drošības datu lapā norādīts, ka tā ir kaitīga, ja to norij, tā kairina ādu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, nopietnus acu bojājumus un ir ļoti toksiska ūdens organismiem, un tās iedarbība ir ilgstoša. Dokumentā arī norādīts, ka tā ir klasificēta kā videi bīstama viela. Brilliant green nav reģistrēts kā augu aizsardzības līdzeklis. Tas nozīmē, ka neviens nav novērtējis, kādas atliekas var palikt kultūraugos, kā tas sadalās augsnē un kāda ir tā ilgtermiņa ietekme uz ekosistēmām. Taču paradoksālā kārtā mēs pesticīdus saucam par "ķīmiju", bet šīs vielas tiek uzskatītas par drošāku alternatīvu," norāda Z. Varanavičiene.

Varavaniča stāsta, ka līdzīga situācija ir ar jodu vai ūdeņraža pārskābi; tie ir antiseptiķi, kas paredzēti pavisam citam lietojumam un nekad nav pārbaudīti augkopībā. Diemžēl šādos padomos dārzkopjiem bieži vien netiek pieminēts potenciālais kaitējums videi un cilvēkiem. Reģistrētie līdzekļi iziet garu un stingru novērtēšanas procesu Atšķirībā no „tautas“ risinājumiem, reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi iziet sarežģītu un ilgstošu novērtēšanas procesu. Lai reģistrētu aktīvo vielu, tiek veikti vairāki desmiti – bieži 40 – 100 – dažādu pētījumu: tiek novērtēta ietekme uz lietotāju, patērētāju, augsni, ūdeni, bitēm, putniem, zivīm, kā arī atlieku veidošanās un noārdīšanās.

Izpētes un novērtēšanas process var ilgt aptuveni septiņus gadus vai ilgāk, savukārt Eiropas iestāžu veiktā aktīvās vielas novērtēšana bieži vien prasa vēl vairākus gadus. Pēdējo gadu laikā ES ir aizliegtas desmitiem aktīvo vielu, tostarp bioloģiskās vielas, un jaunu apstiprinājumu skaits joprojām ir ļoti zems.

„Sistēma darbojas uz piesardzības principa – ja ir pamatotas bažas par drošumu, vielu neapstiprina vai tās lietošanu pārtrauc. Tas nozīmē, ka tirgū paliek tikai tās aktīvās vielas, kuru risks ir novērtēts un pārvaldīts. Lietojot vielas, kas nav reģistrētas šajā brīdī, mēs būtībā apejam visu šo aizsardzības sistēmu," saka Z. Varanavičiene.

Viņa atgādina, ka pat šķietami „nevainīgas“ lietas, piemēram, kafijas biezumi vai piķis, ir novērtētas un nav apstiprinātas izmantošanai augkopībā to bīstamības dēļ.

Divkārši standarti mazina drošību

Z. Varanavičienes kundze uzskata, ka kaitīga ir ārpusreģistrēto lietojumu publiska normalizēšana. Viņasprāt, ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu, kad runa ir par pārtiku, un lēmumiem par noteiktu produktu lietošanu ir jābūt balstītiem uz skaidriem datiem, nevis tikai uz personīgiem ieteikumiem vai
.

.

„Risks nav viedokļa jautājums; tas vai nu tiek novērtēts pēc skaidriem kritērijiem, vai arī ne. Reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi iziet stingru pārbaudes procesu, lai nodrošinātu, ka to iedarbība ir zināma un kontrolēta. Ja tā vietā mēs izvēlamies vielas, kas nav apstiprinātas šim nolūkam, mēs vienkārši nezinām, kādas varētu būt sekas cilvēkiem un videi," brīdina Z. Varanavičiene.