Kāda ir ĀCM epidemioloģiskā situācija ES?

2025. gada 4. decembrī Eiropas Medību un aizsardzības federācijas (FACE) Veselības un labturības darba grupa tikās ar Eiropas Komisiju, lai apspriestu jaunāko informāciju par Āfrikas cūku mēri un putnu gripu. Diskusijā piedalījās SANTE ĢD Dzīvnieku veselības nodaļas veterinārārsti Frančeska Kalvetti (Francesca Calvetti) un Jūlija Delija Koena (Iulia Delia Cohen).

Investīcijas medību saimniecībās varētu glābt situāciju ĀCM apkarošanā

APS situācija 2014–2025. gadā

Afrikas cūku mēris joprojām ir plaši izplatīts mežacūku populācijās, jo īpaši Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā, Rumānijā, Bulgārijā un Balkānu reģionā

.

2025. gadā ir vērojamas ievērojamas atšķirības starp ES valstīm. Rumānijā ir īpaši liels uzliesmojumu skaits mājas cūku saimniecībās - kopumā 430 saslimšanas gadījumi. Igaunijā un Latvijā vasaras periodā novērots palielināts uzliesmojumu skaits mežacūku saimniecībās. Tajā pašā laikā Čehijā un Itālijas dienvidos kopš 2024. gada augusta jauni saslimšanas gadījumi nav reģistrēti, un ir uzsākta ierobežojumu pārskatīšana. Beļģija un Zviedrija ir oficiāli pasludinātas par ĀCM neskartām valstīm.

2025. gada svarīgākie notikumi ES

Šogad jauna skartā teritorija ir konstatēta Vācijā, kur ir ziņots par jauniem ĀCM gadījumiem mežacūkām. Jauns uzliesmojums ir konstatēts Horvātijā pie Serbijas robežas, kas skar arī kaimiņos esošo Ungāriju. Baltijas valstis, Polija un Horvātija joprojām ir visaugstākā riska reģioni vasaras mēnešos

.

TLikumiskais regulējums saskaņā ar Regulas (ES) 2023/594 56. pantu

Visām dalībvalstīm, izņemot tās, kuras var pamatot, ka savvaļas cūkas pastāvīgi nav sastopamas, sešu mēnešu laikā ir jāizstrādā valsts rīcības plāns. Šajā plānā jānosaka stratēģiskie mērķi un jādefinē teritoriālais pārklājums, jānovērtē savvaļas cūku populācijas apjoms, jāparedz medību mērķi un to ietekme, jāplāno pastāvīga uzraudzība, jo īpaši kritušo mežacūku apsekojumi, kā arī biodrošības pasākumi saimniecībās un medību pasākumos. Plānā jāiekļauj saziņas un apmācības programmas un pārrobežu sadarbības procedūras.

Lielākās problēmas saistībā ar ĀCM

Nozīmīgākais izaicinājums joprojām ir biodrošības prasību īstenošana mazās saimniecībās un mājsaimniecībās, kur bieži netiek ievēroti noteikumi. Grūtības sagādā arī mežacūku pārvaldība, jo tās migrē un ir daudz lielās mežu platībās. Risku palielina arī cilvēku izraisīti slimību uzliesmojumi, jo īpaši ceļojot starp valstīm. Starptautisko tirdzniecības partneru prasības attiecībā uz zonējumu un reģionalizāciju ir grūti izpildāmas. Joprojām nav drošas un efektīvas vakcīnas pret ĀCM, tāpēc kontroles pasākumi ir atkarīgi no uzraudzības un bioloģiskās drošības. Jauna tendence ir slimības atgriešanās apgabalos, kas iepriekš tika uzskatīti par attīrītiem, kas norāda uz biodrošības nepilnībām.

Laikā palielinātais slimības uzliesmojumu skaits Baltijas valstīs, Polijā un Horvātijā apstiprina nepieciešamību pastiprināt gan mežacūku, gan mājas cūku uzraudzību. Bioloģiskās drošības pasākumu ievērošana kļūst par izšķirošu faktoru slimības riska samazināšanā. Zinātniski pamatota mežacūku populācijas pārvaldība, pamatojoties uz riska novērtējumu, ir būtiska, lai izskaustu ĀCM un novērstu jaunus uzliesmojumus. Labi īstenoti valsts rīcības plāni var ievērojami uzlabot agrīnu slimības atklāšanu valstīs, kurās ĀCM vēl nav konstatēts.

.