Atmaiņā pret valsts zemes nodošanu Vācijas „Rheinmetall munīcijas rūpnīcai Radvilišķu rajonā, sešus atsevišķus zemes gabalus pie Šeduvas un Baisogalas apsver nodošanu Lietuvas Veselības zinātņu universitātei (LSMU).

Piecus no tiem pašlaik nomā dzīvnieku audzēšanas uzņēmums „Genetiniai resursiai“, kas tiek privatizēts, liecina valdības kancelejas sagatavotie un Turto bankas pārvaldītie dokumenti. 

Pēdējais uzņēmums apgalvo, ka zemes, kuras lielāko daļu izmanto aitu ganībām un lopbarības ražošanai, konfiskācija apturētu tā aitkopības uzņēmuma darbību. Rezultātā „ģenētiskie resursi“ pagājušajā nedēļā sazinājās ar Zemkopības, Ekonomikas un inovāciju ministriju, Valsts zemes dienestu (NŽT) un Īpašuma banku.

Valsts kancelejas sagatavotais rezolūcijas projekts par grozījumiem rīkojumā par zemes piešķiršanu lauku apvidos zinātniskajām institūcijām, specializētajām saimniecībām un valsts kontrolētiem uzņēmumiem paredz atzīt par spēkā neesošu punktu, ar kuru LSMU piešķirts 340 hektāru liels zemes gabals Ķemeru ciemā pie Baisogalas. 

Šis zemes gabals uz rietumiem no pilsētas tiks nodots Rheinmetall rūpnīcas celtniecībai. 

„Šis zemes gabals tiks atdots valsts vajadzībām“, – teikts projektā.

Tā paša rezolūcija arī vēlas piešķirt universitātei piecus zemes gabalus ar kopējo platību 340 hektāru, kas iznomāti uzņēmumam „Gamtiniai resursi“pie Šeduvas Radvilišķu rajonā, kā arī vienu valsts zemes gabalu 12,5 hektāru platībā pie Baisogalas. 

Zemi, ko plānots izmantot Rheinmetall rūpnīcai, no LSMU pārņems 1. jūlijā, bet seši zemes gabali universitātei tiks piešķirti 17. jūnijā. 

Universitātes rektors Rimants Benetis pagājušajā nedēļā aģentūrai BNS pastāstīja, ka apmaiņā pret LSMU izmantotās zemes nodošanu „Rheinmetall“ munīcijas rūpnīcai“tiek piedāvāti vairāki atsevišķi zemes gabali ar līdzīgu kopējo platību pie Baisogalas. 

Viņš sacīja, ka LSMU patlaban aprēķina izmaksas un iespējamos zaudējumus, kas saistīti ar tās struktūrvienības - Lopkopības institūta - fermas, kas atrodas Baisogalā, pārvietošanu, un neizslēdza, ka universitāte var pieprasīt no valdības arī finansiālu kompensāciju.

LSMU pašlaik saskaņā ar nomas līgumu pieder vairāki lieli valsts zemes gabali Baisogalas pilsētas, kurā dzīvo aptuveni 1700 iedzīvotāju, apkārtnē, tostarp 340 hektāru liels zemes gabals, kas tiek nodots Rheinmetall rūpnīcai. Šo zemi izmanto dzīvnieku barībai, genofonda (apdraudētas vai kritiski svarīgas šķirnes) liellopiem, mājlopiem, zirgiem un putniem, kurus izmanto pētniecībai un studentu darbnīcām Lopkopības institūtā.

„Pārtraukt uzņēmuma aitkopības vienības darbību“

Uzņēmums „Genetiniai resursi“apgalvo, ka piecu 339,5 ha lielu zemes gabalu pie Šeduvas pārņemšana un nodošana LSMU apturētu uzņēmuma aitkopības vienības darbību. 

„Nebūs iespējams uzturēt esošās aitas un pienācīgi veikt iepriekš minētās funkcijas (divu aitu šķirņu saglabāšana, lopbarības ražošana aitām“BNS), un nav skaidrs, kas notiks ar 18 aitkopības nodaļas darbiniekiem“- teikts uzņēmuma pagājušajā nedēļā valsts iestādēm nosūtītajā vēstulē.

„Lūdzu, informējiet mūs, kādi pasākumi tiks veikti saistībā ar uzņēmuma privatizāciju un aitkopības nodaļas likteni“, –, – teikts dokumentā. 

„Genetic Resources“ paziņo, ka par zemes pārņemšanu uzzināja uzņēmuma valdes sēdē pagājušajā trešdienā. 

.

Saskaņā ar reģistru centra datiem nomas līgumi par pieciem zemes gabaliem Šeduvas, Užuovejas, Puipuļu un Pavartyču ciemos pie Šeduvas būs spēkā līdz 2030. gada martam. „Genetinis resursiem“

Saskaņā ar uzņēmuma datiem tā aitkopības vienība Šeduvā no valsts nomā kopumā gandrīz 383 hektārus zemes, un zemes gabali pie Šeduvas tiek izmantoti aitkopībai un lopbarības ražošanai. 

Piedāvā visu aitkopības vienību nodot universitātei

Uzņēmuma „Genetiniai resursi“ vadītājs Audrius Zalatoris sacīja, ka, pārņemot aitkopības vienībai iznomāto zemi, bet atstājot pārējo īpašumu, universitātei nebūtu kur ganīt aitas vasarā un sagatavot lopbarību ziemai.   

„Mums ir struktūrvienība Panevēžas rajonā, Upītē, līdz ar to mēs varētu lopbarību vest 50 kilometru attālumā, bet ir papildu izmaksas, papildu izdevumi“, aģentūrai BNS otrdien sacīja A. Zalatoris. 

„Un ko darīt ar aitām vasarā? Kūtīs? Cik es zinu, neviens tās neaudzē kūtīs," sacīja „Ģenētisko resursu vadītājs“. 

Saskaņā ar Zalatora teikto, visu uzņēmuma aitkopības vienību Šeduvā kopā ar mājlopiem un ēkām uzreiz varētu nodot LSMU kopā ar zemi. 

„Tad mūs vajadzētu reorganizēt, atdalot aitkopības vienību un nododot visu vienību ar visiem aktīviem un zemi Lietuvas Veselības zinātņu universitātei. Tagad viņi paņem zemi un atstāj īpašumus, – aitas, kūtis, visu pārējo, es nezinu...“, –, – viņš teica. 

Pēc uzņēmuma izpilddirektora domām, iestādes varēja informēt uzņēmumu par plānoto zemes sagrābšanu jau agrā pavasarī: „Ja zeme bija neapstrādāta un bez mājlopiem – tas ir cits jautājums. Bet tur ir mājlopi, un man nav, kur tos vasarā novietot“. 

„Ģenētiskie resursi“ vēstulē norādīja, ka 1. maijā tās aitkopības vienībā bija 2250 aitu, no kurām 781 – bija Lietuvas melngalves un 30 – bija vietējās rupjgalves. Uzņēmums apgalvo, ka saskaņā ar diviem līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo maksājumu aģentūru (NPA), tam ir pienākums līdz 2027. gadam turēt 905 un 34 šo šķirņu aitas.

Uzņēmums apgalvo, ka tā teritorijā atrodas arī centrs, kurā aitas tiek savāktas un eksportētas uz citām Eiropas valstīm.  

„Genetiniai resursiai“ audzē liellopus gaļai un pienam, nodarbojas ar graudaugu, šķiedraugu un eļļas augu sēklkopību, eksperimentālo, izglītojošo un izmēģinājuma darbību, kā arī aizsargā un audzē Lietuvas vietējās dižraibo un melngalves aitas.

43% no uzņēmuma apgrozījuma veido augkopība, 42% - piena ražošana, 10% - liellopu audzēšana un 4% - aitu audzēšana.

Uzņēmuma aitkopības vienība atrodas Pavartyčiai ciematā, savukārt augkopības vienība atrodas Upytė ciematā Panevēžas reģionā. Papildus šiem kompleksiem uzņēmumam pieder 168 hektāri 140 zemes gabalu un vairāk nekā 1600 hektāru zemes tiek nomāti.

Varbūt tiks izsludināta jauna izsole

Paskaidrojot Turto bankas, kas pārvalda „Genetinius resursus“, pārstāvja Karola Vaitkeviča teikto, ja valdība pieņems lēmumu atņemt uzņēmumam nomātās zemes, mainīsies uzņēmuma darbība un aktīvu vērtība, un var tikt izsludināta jauna uzņēmuma pārdošanas izsole ar jaunu sākumcenu. 

„Attiecīgā zeme ir valsts zeme. Tā ir iznomāta uzņēmumam, un šajā gadījumā ir valdības ziņā izlemt, kā rīkoties ar valsts zemi," trešdien aģentūrai BNS sacīja bankas komunikācijas vadītājs K. Vaitkevičs.  

Bankas vadītājs K. Vaitkevičs.

„Ja būs kāds valdības lēmums, mēs esam gatavi vērsties Privatizācijas komisijā, lai apturētu privatizāciju un izvērtētu to no jauna“, –viņš piebilda. 

Uzņēmuma „Ģenētiskie resursi“ 100 % akciju pārdošanas izsole ir paredzēta 7. jūnijā, un tās sākumcena ir gandrīz 2,8 miljoni eiro. 

Uzņēmums tika izveidots 2019. gadā, apvienojot „Aitkopības saimniecību Šeduva“ un Upītes eksperimentālo saimniecību. Uzņēmums tika nodots bankai 2023. gada oktobrī, līdz tam to pārvaldīja Zemkopības ministrija (ZM).

Sabiedrība tika nodota bankai 2023. gada oktobrī, līdz tam to pārvaldīja Zemkopības ministrija (ZM).

Aprīļa vidū valdības un „Rheinmetall“ pārstāvji Viļņā parakstīja nodomu vēstuli par 155 mm artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecību Lietuvā un uzsāka sarunas par ieguldījumu līgumu. Paredzams, ka līgums tiks parakstīts tuvākajā laikā. 

Marks : Rheinmetall, Aitkopība, Ģenētiskie resursi.

Norėdami komentuoti prisijunkite prie facebook