Eiropas Parlaments ir apstiprinājis noteiktu ĢMO kultūru izmantošanu
Eiropas lauksaimniekiem būs atļauts izmantot noteiktas ģenētiski modificētas (ĢMO) kultūras, pēc tam, kad trešdien Eiropas Savienības (ES) likumdevēji galīgi apstiprināja ierobežojumu atvieglojumus.
Eiropas Parlaments (EP) nobalsoja par plašāku tādu augu izmantošanu, kas iegūti, izmantojot tā sauktās jaunās genomikas metodes (NGM). Šo tehnoloģiju atbalstītāji apgalvo, ka tās var palielināt kultūraugu izturību pret sausumu un slimībām.
Pagājušā gada decembrī ar ES Padomi saskaņotie noteikumi nosaka NGM, kas maina organisma ģenētisko materiālu, izmantošanas nosacījumus. Ir panākta vienošanās, ka augi tiks regulēti, ņemot vērā auga galīgās ģenētiskās īpašības, nevis to, kā tas tika izveidots. Ar ĢMO iegūtie augi tiks iedalīti divās kategorijās, katrai no kurām tiks piemērotas konkrētas juridiskās prasības:
Pirmās kategorijas ĢMO iegūtie augi ir izveidoti, izmantojot tradicionālās selekcijas metodes, tāpēc to mutāciju skaits ir ierobežots. Tie tiks uzskatīti par tradicionāliem augiem. Ņemot vērā Parlamenta prasību, ir noteikts, ka augi, kas izveidoti tā, lai būtu izturīgi pret herbicīdiem vai ražotu insekticīdus, nevarēs tikt uzskatīti par 1. kategorijas ĢMO iegūtiem augiem;
2. kategorijas ĢMO iegūtie augi — tie ir augi ar detalizētākām vai sarežģītākām ģenētiskām modifikācijām. Uz tiem attieksies spēkā esošie stingrie ĢMO noteikumi, un būs jāveic to riska novērtējums. To tirdzniecībai ES būs nepieciešama atsevišķa atļauja, kā norādīts EP paziņojumā.
Šie noteikumi attieksies gan uz Eiropas izcelsmes, gan uz importētiem augiem. Ārpus ES tirgū jau tiek piedāvāti vai plānots piedāvāt daži augi, kas iegūti, izmantojot NGM, piemēram, kvieši ar zemu glutēna saturu, pret patogēniem izturīgas kartupeļi vai pret sausumu izturīga kukurūza.
Turpinās būt obligāti nodrošināt pilnīgu 2. kategorijas ĢMO iegūto augu izsekojamību un marķēšanu. Turklāt ES dalībvalstis, ievērojot pašreizējos ĢMO noteikumus, var ierobežot vai aizliegt šādu augu audzēšanu, pat ja to audzēšana ir atļauta ES. Augu šķirnes, kuru sastāvā ir 1. kategorijas ĢMO iegūti augi vai kuras ir izveidotas no šīs kategorijas augiem, tiks iekļautas publiskajā ES datu bāzē, un visiem sēklu iepakojumiem un pavairošanas materiālam būs jābūt marķētam kā 1. kategorijas NGM, lai lauksaimnieki varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.
Lai nodrošinātu, ka, piemērojot NGM, tiek radīti augi ar ilgtspējības īpašībām (piemēram, izturība pret klimata pārmaiņām un kaitēkļiem), regulā ir noteikts, ka ir obligāti jāuzrauga ĢMO iegūto augu ietekme uz ilgtspējību.
Ekoloģiskajā ražošanā nebūs atļauts izmantot ar NGM iegūtus augus, tomēr, ja tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ ekoloģiskās ražošanas platībās parādītos 1. kategorijas ĢMO iegūti augi, tas netiktu uzskatīts par prasību pārkāpumu. Komisija izvērtēs, vai šī regula nerada administratīvu, ekonomisku vai praktisku slogu bioloģiskās lauksaimniecības dalībniekiem, tostarp to, kā šo slogu novērtē paši dalībnieki un patērētāji.
ĢMO būs iespējams patentēt, izņemot tās īpašības vai sekas, kas sastopamas dabā vai tiek iegūtas ar bioloģiskiem līdzekļiem. EP deputāti tiesību aktā iekļāva aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir novērst tirgus koncentrāciju un nodrošināt pieejamas cenas, kā arī godīgu piekļuvi lauksaimniekiem, lai viņiem arī turpmāk būtu tiesības saglabāt un atkārtoti sēt sēklas.
„Tā ir vēsturiska uzvara Eiropas lauksaimniekiem un Eiropas nākotnei. Apstiprinot NGM izmantošanu, mēs izvēlējāmies inovācijas, konkurētspēju un pārtikas apgādes drošību. Eiropas lauksaimnieki jau sen prasa iespēju izmantot šos mūsdienīgos selekcijas līdzekļus, kas ļauj izveidot izturīgākus un mazāk no pesticīdiem atkarīgus augus. Dodot iespēju izmantot šīs drošās, zinātniski pamatotās selekcijas tehnoloģijas, Parlaments nāk palīgā Eiropas lauksaimniekiem, nodrošina mūsu pārtikas drošību un veido konkurētspējīgāku un inovatīvāku Eiropu“, – pēc EP balsojuma teica šī jautājuma referente, Zviedrijas pārstāve Jessica Polfjard.
