ES plāno aizliegt augu izcelsmes „kotletes“, taču veģetārie „burgers“ paliks
Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja aizliegumu tirgot augu izcelsmes pārtikas produktus, izmantojot tādus terminus kā „steiks” vai „sānu gabals”. Tomēr arī turpmāk būs atļauts pārdot veģetāros „burgers”.
Aizliegums, kuram vēl nepieciešama dalībvalstu galīgā apstiprināšana, nozīmē uzvaru lopkopības nozarei, kuras pārstāvji apgalvo, ka augu izcelsmes pārtikas produkti, kas imitē gaļu, ne tikai maldina patērētājus, bet arī kaitē viņu nozarei.
„Tā ir uzvara mūsu ražotājiem, viņu kompetencei un skaidrībai, kas nepieciešama patērētājiem,“ – teica šo priekšlikumu atbalstījusī graudu audzētāja un labējo spēku pārstāve no Francijas Selīne Imarta (Celine Imart).
Apstiprinātajā dokumentā tiek ierobežota vispārīgā nosaukuma „gaļa” lietošana, kā arī norādīts garš ar gaļu saistītu terminu saraksts. Turklāt tajā ir skaidri definēts, ka gaļa ir „ēdamas dzīvnieku daļas”, kā arī ir aizliegts šo terminu lietot attiecībā uz laboratorijā audzētiem vai uz šūnu bāzes ražotiem produktiem.
Tomēr saskaņā ar kompromisu, ko martā panāca ES likumdevēji un dalībvalstis, netika ieviests plašāks aizliegums, kas liegtu pārdot augu izcelsmes pārtikas produktus, tos nosaucot par „burgers” vai „desas”.
Pārtikas produktu tirgotāji Vācijā — Eiropas lielākajā augu izcelsmes alternatīvo produktu tirgū — kopā ar vides aizsardzības aktīvistiem un patērētāju tiesību aizstāvjiem iebilda pret šo aizliegumu.
Saskaņā ar patērētāju organizācijas BEUC datiem, augu izcelsmes gaļas produktu alternatīvu patēriņš ES kopš 2011. gada ir pieaudzis pieckārt, un to veicināja bažas par dzīvnieku labturību un lopkopības saimniecību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kā arī ar veselību saistīti argumenti.
Tomēr jautājums par alternatīvo produktu marķēšanu vēl nav galīgi atrisināts: jaunie noteikumi sākotnēji būs spēkā līdz nākamā gada beigām, un jau notiek turpmākas sarunas saistībā ar plānoto ES kopējās lauksaimniecības politikas lauksaimniecības subsīdiju sistēmas pārskatīšanu.