Kęstučio Mažeikos „Nelaimju tirgus“: pēc Pārtikas padomes likvidēšanas arī kolēģijas pilnvaras ir tikai konsultatīvas

Lauksaimniecības ministrs Kęstutis Mažeika augustā likvidēja Pārtikas padomi, kuras darbu vēlāk kritizēja par garajām diskusijām, kas neizvērsās reālos lēmumos. Tomēr Lauksaimniecības ministrijas (ŽŪM) kolēģija, kas to aizstāja, arī pati nepieņem patstāvīgus lēmumus. ŽŪM atzīst, ka būtiskā atšķirība starp abām institūcijām pirmām kārtām ir organizatoriska un institucionāla, nevis to lēmumu juridiskā spēka ziņā.

Tajā pašā laikā lauksaimnieku pārstāvji, kas jau ir piedalījušies kolēģijas darbā, to vērtē atšķirīgi. Daži saskata iespēju oficiāli izklāstīt nozares argumentus un ietekmēt turpmākos lēmumus, citi pēc pirmās sēdes saka, ka joprojām nesaprot, kas un pēc kādiem principiem lemj, kuriem sociālajiem partneriem ir atļauts balsot.

Lauksaimniecības ministrija: arī kolēģijas ieteikumi nav saistoši

Ministrija apstiprina, ka kolēģijai nav piešķirtas patstāvīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras: „Lauksaimniecības ministrijas kolēģija ir ministra padomdevēja institūcija, nevis institūcija, kas pieņem patstāvīgus administratīvos lēmumus“.

Kolēģija var apspriest stratēģiskus un starpnozaru jautājumus, izvērtēt tiesību aktu projektus, veikt tirgus uzraudzību, piesaistīt ekspertus, sniegt ministram priekšlikumus, ieteikumus, secinājumus un rezolūcijas. Tomēr neviens no tiem ministram nav saistošs.

„Kolēģijas priekšlikumi vai ieteikumi paši par sevi nav saistoši ne ministram, ne ministrijai,“ – apstiprināja Lauksaimniecības ministrija.

Šādu tās statusu paredz arī Valdības likums — ministrijas kolēģija ir ministra padomdevēja institūcija, un tās personāla sastāvu un darba reglamentu apstiprina pats ministrs.

Viņš arī iesniedz jautājumus izskatīšanai kolēģijā. Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas teikto, tā galvenokārt atšķiras no Pārtikas padomes ar to, ka kolēģijas kompetence nav ierobežota ar pārtikas nozari un var aptvert visu ministra pārvaldības jomu.

Nav noteikts termiņš, kādā laikā priekšlikumam jāpārvēršas lēmumā

Ministrija izceļ vēl vienu jaunā modeļa elementu – Kolēģijas lēmumu īstenošanas uzraudzību. Atbildīgā ministrijas struktūrvienība būs atbildīga par to izpildes uzraudzību un periodiski par to informēs pašu Kolēģiju. Tomēr nav garantijas, ka Kolēģijas atbalstītais priekšlikums tiks īstenots.

„Tiesību akti neparedz, ka pēc Kolēģijas atbalsta priekšlikums automātiski kļūst par ministra vai ministrijas lēmumu“, – norādīja Lauksaimniecības ministrija.

Nav noteikts arī termiņš, kurā ministram vai ministrijai būtu jāizvērtē Kolēģijas priekšlikums. Galīgo lēmumu, pēc Lauksaimniecības ministrijas teiktā, pieņem ministrs vai cita tiesību aktos noteiktā kompetentā iestāde.

Ministrijai arī nebūs pienākuma publiski paziņot, kuriem kolēģijas priekšlikumiem ministrs galu galā piekrita, kuriem — nē, un kāpēc. Publiski būtu jāpublisko tikai sēžu rezolūcijas un protokoli, kuros norādīti dalībnieki, apspriestie jautājumi, runu būtība, balsošanas rezultāti un atsevišķie viedokļi.

V. Buivydas: pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu

Lietuvas jaunojo lauksaimnieku un jaunatnes savienības priekšsēdētāja vietniekam Vytautam Buivydam jautājumus rada jau pati kolēģijas balsošanas sistēma. Pirmajā sēdē tika apspriesti divi galvenie jautājumi. Pēc V. Buivydas teiktā, atkarībā no jautājuma mainījās arī sociālie partneri, kuriem bija balsstiesības.

„Vienā jautājumā balsošanas tiesības bija vieniem sociālajiem partneriem, citā jautājumā – citiem. Mēs mēģinājām noskaidrot, kas un kā notiks, un, šķiet, ka pati ministrija piešķirs atbilstošos sociālos partnerus konkrētiem jautājumiem“, – saka viņš.

Jau pirms kolēģijas darba sākšanas Lauksaimniecības ministrija publiski paziņoja, ka sēdēs, atkarībā no izskatāmā jautājuma rakstura, uzaicinātie sociālo partneru un citu organizāciju pārstāvji sēdes laikā iegūs visas kolēģijas locekļu tiesības un pienākumus.

Ministrija tagad „Agrobitei“ paskaidro, ka organizāciju līdzdalība ir saistīta ar jomu, ko tās pārstāv, un konkrētā jautājuma saturu. Regulā nav atsevišķas publiskas uzaicināmo organizāciju atlases kritēriju sistēmas. Tieši tas rada šaubas V. Buivydam.

„Kad pats izvirzi jautājumu un pats izvēlies, kas var balsot, rodas jautājums, kā mēs orientēsimies uz to vispārīgāko rezultātu“, – viņš apsver.

„Šis vilciens jau ir aizbraucis“

Vēl vairāk jautājumu jauno lauksaimnieku pārstāvim radīja balsojums par profesionālās sagatavotības prasību iesācējiem lauksaimniekiem.

Pirmajā sēdē kolēģija atbalstīja priekšlikumu atcelt prasību iegūt minimālo profesionālo sagatavotību, lai reģistrētu lauksaimniecības uzņēmumu. Lauksaimniecības ministrija šo lēmumu publiski prezentēja kā administratīvā sloga samazināšanas pasākumu.

V. Buivydas saka, ka viņš šai nostājai nepiekrita. Pēc viņa teiktā, sociālo partneru un ministrijas pārstāvju balsu attiecība parādīja vēl vienu kolēģijas īpatnību – galīgo pārsvaru var iegūt pati ministrija.

„Kā mēs varam teikt, ka tā ir demokrātija, ja gan ar argumentiem, gan balsojumā mēs izrādījām nepiekrīšanu, bet galīgo lēmumu un šo pārsvaru saglabā Lauksaimniecības ministrija“, – saka viņš. Sarunas dalībnieks uzsver, ka nav pret pašu dialoga formātu, taču vēlētos skaidrākus un visiem jau iepriekš saprotamus noteikumus.

„Nevajadzētu teikt, ka lēmumu pieņēma lauksaimnieki, lauksaimnieki pieņēma lēmumu, jo ļoti bieži mūs iekļauj šajā lēmumu pieņemšanas procesā, bet būtībā redzi – vai tu balsosi, vai nē, vilciens jau brauc“, – saka V. Buivydas. Pēc viņa vērtējuma, pēc pirmās sēdes kolēģijas modelis vēl nav pilnībā izstrādāts.

G. Špakauskas saskata arī praktisku labumu

Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Gedas Špakauskas Kolēģiju vērtē daudz pragmatiskāk. Pēc viņa teiktā, Pārtikas padomes darbības joma bija šaurāka — galvenokārt saistīta ar pārtikas cenām, pieejamību un pārtikas ķēdi.

„Kolēģija ir kā oficiāli izveidota darba grupa, kurā ir iespēja risināt noteiktus jautājumus“, – saka G. Špakauskas.

Lai gan formāli Kolēģijas lēmumi ir rekomendējoši, LŪS vadītājs pirmās sēdes pieredzi vērtē kā pierādījumu tam, ka tās nostājai var būt praktiska ietekme.

„Vismaz pirmā kolēģijas sēde parādīja, ka jā, tā ir. Notiek balsošana par noteiktiem lēmumiem, un balsojuma rezultāti atspoguļojas arī tiesību aktos“, – saka viņš.

Tomēr arī G. Špakauskas atzīst, ka kolēģija nav patstāvīgs lēmumu pieņemšanas centrs.

„Tā tomēr ir ministrija, mēs esam viesi. Mēs nevaram izdomāt, ierosināt jebkuru jautājumu, par to balsot un cerēt, ka tas kļūs par tiesību aktu. Process ir sarežģītāks“, – norāda LŪS priekšsēdētājs.

Pēc viņa domām, pat tajos gadījumos, kad sociālo partneru ierosinājumi netiek pārvērsti par tiesību aktiem, dialogam pašam par sevi ir vērtība, jo ministrija saņem tiešu informāciju par situāciju lauku saimniecībās.

Vai tas var kļūt arī par politisku instrumentu?

Politologs Lauris Bielinis kolēģijas izveidi vērtē arī kā ministra pārvaldības instrumentu.

„Lauksaimniecības ministrs patiešām veido sev instrumentus, ar kuru palīdzību viņš organizētu darbību un to kontrolētu. Viņam ir nepieciešami tādi instrumenti, kas daļēji būtu viņam pakļautāki un lojālāki. T. i., kurus viņš saprot, redz un tādējādi var kontrolēt“, – saka politologs.

Tas pats par sevi nenozīmē, ka kolēģija ir izveidota politiskajai komunikācijai. Tomēr, pēc L. Bielinio vērtējuma, institucionālais dialogs ar lauksaimnieku organizācijām ministram vienlaikus sniedz iespēju veidot tiešas attiecības ar svarīgu lauksaimniecības nozares auditoriju, it īpaši tuvojoties 2027. gada pašvaldību vēlēšanām.

„Jebkura saziņa, dialogs, diskusija patiešām palīdz abām pusēm saprast viena otru. Ir skaidrs, ka tam nevajadzētu būt asai strīdai, tam jābūt dialogam, kurā meklē kopīgu valodu. Ja ministram izdosies, viņš vēlēšanās iegūs daudz“, – norāda L. Bielinis un piebilst: „Pats sev pakļauta instrumenta izveide ir ļoti svarīga, jo ikviens, kas ierodas ministrijā, saprot, ka sistēma darbojas paralēli ministra interesēm un ne vienmēr atbilst viņa mērķiem“.

Pēc gada plānots vērtēt nevis sēžu skaitu, bet gan īstenoto priekšlikumu skaitu

„Kolēģijas patiesā vērtība būtu jāvērtē nevis pēc diskusiju vai sēžu skaita, bet gan pēc dokumentēto priekšlikumu turpmākās īstenošanas un to ietekmes uz ministrijas (ministra) lēmumiem“, – norāda Lauksaimniecības ministrija.

Pirmās sēdes organizēšana ministrijai, pēc tās sniegtās informācijas, izmaksāja 126,65 eiro – šī summa tika iztērēta sēdes pārtraukuma laikā. Kolēģijas locekļu darbs nav atalgots, un nav noteikta kopējā ceļa izdevumu vai citu dalības izmaksu kompensēšanas kārtība.

V. Buivydas saka, ka pagaidām vēlas dot kolēģijai laiku, taču tās jēgu galu galā saista arī ar rezultātu.

„Pēc nākamās kolēģijas sēdes redzēsim, kādas atbildes saņemsim. Ja tas atkal būs kaut kas līdzīgs problēmu tirgum un tikai sarunas, tad mēs šīs problēmas saņemam katru dienu. Mums ir nepieciešams, lai kāds šīs problēmas uzklausītu. Un ir nepieciešami risinājumi. Nevajag tikai sūdzēties. Problēmu ir daudz, bet maz ir to, kas vēlas tās uzklausīt. Ja mēs vienmēr sanāksim kopā, lai sūdzētos, bet rezultāta nebūs, tad šīs kolēģijas mērķis zudīs“, – saka viņš.