Aitu un kazu audzēšana: no kā ir atkarīga ganāmpulka laba veselība?

Aitas un kazas jau senatnē ir bijušas neatņemama daudzu saimniecību sastāvdaļa. Tās nodrošina vērtīgu pienu un vilnu, kā arī dabiski uztur kārtībā ganības. Šo dzīvnieku kopšana prasa uzmanību un atbildību. Dažreiz saimniekam var šķist, ka ganāmpulkā viss ir kārtībā, taču ikdienā ir viegli nepamanīt „neredzamo” stresu: vājākais dzīvnieks tiek pastāvīgi atstumts no ūdens, tāpēc mazāk dzer, zaudē svaru un novājējas, bet mazulis – pārāk vēlu saņēmis pirmpienu, tā imūnsistēma paliek neaizsargāta – tas kļūst pilnīgi neaizsargāts pret infekcijām. Šādas „sīkumiņas“ lēnām grauj dzīvnieku veselību, un nopietnas problēmas parādās „negaidīti“.

Valsts Pārtikas un veterinārijas dienests (VMVT) atgādina: lai aitas un kazas augtu veiksmīgi un droši, ir jāievēro skaidri labas prakses noteikumi.

Mazuļu aprūpe

Pirmās stundas pēc mazuļa piedzimšanas ir izšķirošas – šeit laiks tiek skaitīts stundās. Jēriņam jāsaņem pirmpiens ne vēlāk kā 3 stundu laikā, bet kazlēnam – 6 stundu laikā pēc dzimšanas. Nepietiek tikai redzēt, ka mazuļš stāv blakus mātei: ir vērts pagaidīt un pārliecināties, ka viņš patiešām barojas. Izmantojot automātiskās barošanas sistēmas vai kopējus dzirdinātājus, nedrīkst paļauties tikai uz to, ka iekārta darbojas, jo vājākam mazuļam ir nepieciešama individuāla uzmanība. Visbeidzot, mazuļu atpūtas vietai jābūt pilnīgi sausai, tīrai un pasargātai no caurvējiem, un, izmantojot papildu apsildīšanu, ir svarīgi nepārkarsēt.

Barošana, ūdens un neredzamā konkurence

Pieaugušajiem dzīvniekiem ir jānodrošina viņu vecumam, svaram un fizioloģiskajam stāvoklim atbilstoša barība, kā arī brīva pieeja tīram ūdenim. Tomēr ikdienā rodas neredzami izaicinājumi: grupās turētiem dzīvniekiem ir nepieciešama pietiekama vieta pie guļvietām, lai vājākie dzīvnieki netiktu pastāvīgi atstumti. Vērts vismaz 10 minūtes novērot ganāmpulku un pārliecināties, vai kādam dzīvniekam nav jāgaida sava kārta. Kazām ir noderīgi nokost zarus (piemēram, no vītoliem, lazdu krūmiem vai bērzēm), taču ganībās ir rūpīgi jāpārbauda, vai tur nav nāvējoši indīgu augu, piemēram, kukmedžu vai rododendru.

Prasības attiecībā uz telpu platību: cik daudz vietas nepieciešams telpās?

Turēšanas apstākļiem ir jāatbilst higiēnas prasībām, pilnībā izvairoties no mitruma un caurvēja. Labas prakses ieteikumi nosaka šādas minimālās grīdas platības: 

60–90 kg smagas aitas grūtniecības laikā: 1,2–1,4 m² — 1 aitai. 

60–90 kg smagas aitas ar jēriem līdz 6 nedēļām: 2,0–2,2 m² — 1 aitai ar jēriem. 

45–65 kg smagas aitas grūtniecības laikā: 1,0–1,2 m² – 1 aitai. 

45–65 kg smagas aitas pēc atnešanās ar jēriem līdz 6 nedēļām: 1,8–2,0 m² – 1 aitai ar jēriem. 

Jēri līdz 12 nedēļām: 0,5–0,6 m² — 1 jēram. 

Pieauguši auni: 1,5–2,0 m² — 1 aunam. 

Aitas un kazas ir ļoti sociāli dzīvnieki, tāpēc tām ir nepieciešams turēšana ganāmpulkos (grupās). Jaunos ganāmpulka locekļus jau izveidotajā grupā obligāti jāpieradina pakāpeniski. Tādējādi tiek novērsta nežēlīga agresija, kad vecie ganāmpulka locekļi uzbrūk jaunpienācējam: stumdī, dur ar ragiem, vajā pa aploku vai bloķē piekļuvi barotavai un dzirdinātavai, neļaujot ēst un dzert.

Ikdienas aprūpe prasa vairāk nekā tikai formālu pārbaudi: ja aita neparasti atdalās no ganāmpulka, bet kazai pastāvīgi tiek padzīta no paaugstinājuma vai ūdens – tas ir skaidrs signāls, ka ganāmpulkā ir radusies problēma un jums tā ir jāatrisina.