Drīzumā stāsies spēkā iepakojuma nodokļa izmaiņas
Apkārtējās vides ministrija atgādina, ka no 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi likumā "Par vides piesārņojuma nodokli", saskaņā ar kuriem nodokļu maksātāji (ražotāji un importētāji) tiks atbrīvoti no vides piesārņojuma nodokļa par atkritumu iepakojumu tikai par to izlietoto kompozītmateriālu, plastmasas un PET iepakojuma daudzumu, kas ir pārstrādāts.
Visbeidzot jāatzīmē, ka šie tiesību akti attiecas uz vides piesārņojuma nodokļa aprēķināšanu un deklarēšanu 2025. gada taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos.
Šie grozījumi likumā "Par vides piesārņojuma nodokli" ir pieņemti, ņemot vērā ražotāja un importētāja atbildības principu un nepieciešamību dalībvalstīm katru gadu veikt maksājumus Eiropas Savienības budžetā par visiem nepārstrādātā plastmasas iepakojuma atkritumiem saskaņā ar 2020. gadā pieņemto ES Padomes lēmumu. Dalībvalstu iemaksu summa ir aprēķināta, pamatojoties uz nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu (800 euro par tonnu). Lietuva 2021. gadā ir iemaksājusi ES budžetā 36,17 miljonus eiro par nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumiem
.Ražotāju un importētāju atbildības princips nosaka, ka ražotāji un importētāji ir atbildīgi par Lietuvas tirgū laisto produktu un iepakojuma ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, sākot no ražošanas līdz drošai atkritumu apsaimniekošanai
.No 2025. gada sākuma tiks piemēroti arī 2021. gada valdības rezolūcijā apstiprinātie izlietotā iepakojuma reģenerācijas mērķi. No 2025. gada reģenerācijas mērķi vairs nevarēs sasniegt, sadedzinot izlietoto iepakojumu, bet tikai pārstrādājot. Tāpēc ne tikai PET, plastmasas un kompozītmateriālu iepakojuma ražotāji un importētāji, bet arī citu iepakojuma veidu materiālu ziņā (piemēram, papīra un atkārtoti lietojamā iepakojuma) ražotāji un importētāji varēs izmantot nodokļu atvieglojumus par izlietotā iepakojuma pārstrādi.
Bet jāapzinās, ka pat tad, ja šajā valdības lēmumā pieņemtie PET, plastmasas un kompozītmateriālu iepakojuma pārstrādes minimālie mērķi tiks sasniegti, par atlikušo nepārstrādāto apjomu joprojām tiks piemērots vides piesārņojuma nodoklis. Tas neattiecas uz citu iepakojuma veidu (pēc materiāla) ražotājiem un importētājiem.
Jāatzīmē, ka pēc tam, kad ražotāji un importētāji ir samaksājuši vides piesārņojuma nodokli par izlietoto iepakojumu saskaņā ar jauno kārtību, kas noteikta likumā "Par vides piesārņojuma nodokli", tie nav atbrīvoti no ražotāju un importētāju pienākumiem saskaņā ar Iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas likumu.
Tātad, ja ražotāju un importētāju iepakojums ir iekļauts kolektīvajā iepakojuma (tostarp nepārstrādājamā) apsaimniekošanas sistēmā, viņu pienākums piedalīties kolektīvajā iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēmā esošā iepakojuma apsaimniekošanā saglabājas arī pēc piesārņojuma nodokļa samaksas. Tas nozīmē, ka ražotājiem un importētājiem ir jāmaksā ražotāju un importētāju organizācijām (PIO) par izlietotā iepakojuma (arī nepārstrādājamā iepakojuma) apsaimniekošanu un par citām izmaksām, kas PIO radušās, pildot Iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktos pienākumus Šie grozījumi likumā "Par nodokli par vides piesārņojuma nodokli", kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, pastiprinās ražotāju un importētāju atbildību attiecībā uz iepakojuma un tā atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinās papildu motivāciju nodrošināt pārstrādājamu iepakojumu, ieviest atkārtoti lietojama iepakojuma sistēmas un samazināt iepakojuma daudzumu, kā arī veicinās ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības modeli atbilstoši aprites ekonomikas principiem.
ES dalībvalstu iemaksas kopējā ES budžetā par nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumiem ir saistītas ar ES politikas prioritātēm un iepakojuma atkritumu samazināšanas un pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanu ES dalībvalstīs, īstenojot Eiropas Plastmasas stratēģiju
.
