Algis Baravykas: Kastrācija bez sāpēm - vairāk debašu nekā reālu alternatīvu
Antikastrācijas performance Viļņā. Teatralizētais "asins peļķes" attēlojums izraisīja publiskas debates par dzīvnieku labturību un cūkkopības praksi. Par situāciju Lietuvā mēs runājam ar Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas direktoru Algu Baraviku
.– Kā jūs vērtējat šodienas izrādi?
Mums nav daudz komentāru par sniegumu. Tas, ko mēs redzējām –, ir teatralizēta izrāde, kas neatspoguļo realitāti. „Asins peļķes“ neatklāj reālo procedūru – ja sivēni tiek kastrēti līdz 3 dienu vecumam, tad asinis praktiski neizplūst. Tā ir ātra iejaukšanās, brūces sadzīst 2–3 dienu laikā, un komplikāciju gandrīz nav. Sivēni pēc procedūras ir dzīvespriecīgi, rotaļājas, atpūšas un ātri atveseļojas.
.
– Kādi ir spēkā esošie tiesību akti, kas reglamentē kastrāciju Lietuvā?
Neitralizācija Lietuvā tiek veikta saskaņā ar visiem ES un valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar ES regulējumu, ja sivēns ir vecāks par 7 dienām, ir jāpiemēro anestēzija. Lietuvas cūku audzētāji ievēro šo prasību. Lielākā daļa sivēnu tiek kastrēti līdz 3 dienu vecumam, kad šī procedūra vēl nav reglamentēta kā obligāta pretsāpju procedūra.
– Kāpēc joprojām tiek veikta kastrācija? Vai ir alternatīvas?
?Mātītes sivēnus kastrē, lai izvairītos no kuiļa smaržas gaļā, kad tās sasniedz briedumu. Kastrēti sivēni – tas ir tirgus pieprasījums, jo kautuves nepērk nekastrētus sivēnus. Androstenona, skatola vai indola radītā smaka ir nepatīkama cilvēkiem. Dažreiz tas ir spēcīgs, dažreiz - tikko jūtams, bet patērētāji ir jutīgi pret to. Alternatīva varētu būt medicīniskā kastrācija un imūnvakcīna. Saimniecībām ir tehnika un zinātība, bet patērētājiem šī metode nav pieņemama un nav ieviesusies.
– Vai jūs atbalstītu ideju atteikties no kastrācijas bez anestēzijas?
Būtu jārunā par ES mēroga risinājumu, nevis par atsevišķiem paziņojumiem vai uzbrukumiem. Pašlaik nav vienota ES mēroga protokola par anestēziju vai kastrāciju. Veterinārārsti var izmantot dažādas anestēzijas metodes, taču katrai no tām ir savi trūkumi, kas ietekmē dzīvnieku labturību, gaļas kvalitāti vai pat cilvēku veselību. Tāpēc pagaidām nav risinājuma.
– Kā jūs vērtējat sabiedrisko organizāciju, piemēram, nevalstiskās organizācijas "Tukšie būri", rīcību?
Organizācijas aktualizē svarīgus jautājumus, taču to pieeja bieži ir konfrontējoša. Mēs vēlētos konstruktīvu dialogu, kurā lēmumi tiktu pieņemti, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un kopīgiem principiem. Kastrācijas jautājums būtu jārisina ES kopumā, nevis atsevišķām valstīm vai atsevišķām saimniecībām. Attiecībā uz publicēto aptauju, kurā apgalvots, ka 77 % patērētāju atbalsta kastrāciju ar anestēziju, mēs nevaram pārbaudīt, vai tas ir patiesi ticams pētījums. Šādi skaitļi var būt manipulatīvi.
– Vai tiek apsvērta iespēja Lietuvā pilnībā atteikties no kastrācijas?
Dažas saimniecības par to domā, bet, kamēr nav vienprātības visā piegādes ķēdē - no ražotājiem līdz pārstrādātājiem un patērētājiem -, tas ir sarežģīts ceļš. Taču mēs vērojam, kā tas attīstās citās valstīs, un mācāmies. Mums ir vajadzīgs zinātnisks pamats, vienota ES pieeja un lēmumu pieņemšana, izmantojot partnerību, nevis spiedienu.
