Jauns paaudžu maiņas pasākums lauksaimniecībā: vieni to atzinīgi vērtē, citi saskata riskus

Vienā no izteiktākajām jauninājumām, kas iekļautas Eiropas Komisijai iesniegtajos grozījumos Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, ir jauns paaudžu maiņas pasākums, kas paredzēts, lai atvieglotu saimniecību nodošanu jaunākajai paaudzei. Lai gan Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) cer, ka šīs izmaiņas palīdzēs risināt lauku iedzīvotāju novecošanās problēmu, lauksaimnieku organizāciju vērtējumi atšķiras.

ŽŪM: izmaiņas diktē prakse

Ministrija paskaidro, ka Stratēģiskā plāna īstenošana tiek pastāvīgi uzraudzīta – tiek analizēta lauksaimnieku aktivitāte, atbalsta pasākumu īstenošana, sociālo partneru piezīmes un Eiropas Komisijas ieteikumi.

„„Īstenojot Stratēģisko plānu, atklājas praktiski aspekti, kurus ir lietderīgi precizēt, lai atbalsts būtu pieejamāks, efektīvāks un labāk atbilstu reālajām lauksaimniecības nozares vajadzībām“, – apgalvo Lauksaimniecības ministrija.

Viens no ierosinātajiem grozījumiem — atviegloto aizdevumu termiņa pagarināšana no pieciem līdz desmit gadiem jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsāk saimniecības darbību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes finanšu pasākumiem. Kā norāda ministrija, šāds lēmums bija nepieciešams tādēļ, ka līdz šim finansējuma piešķiršanas temps bija lēnāks nekā gaidīts, lai gan pirms pasākuma uzsākšanas veiktais ekspertu novērtējums liecināja, ka īsāka termiņa aizdevumiem vajadzētu būt pietiekami pievilcīgiem.

Saskata svarīgu soli paaudžu maiņai

Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Gedas Špakauskas apgalvo, ka tieši ar jaunajiem lauksaimniekiem saistītās izmaiņas ir vissvarīgākās no visām Stratēģiskā plāna izmaiņām.

Pēc viņa teiktā, līdz šim Lietuvā tika atbalstīta jauno lauksaimnieku uzsākšana, taču nebija pasākumu, kas būtu vērsti uz vienmērīgu saimniecību nodošanu no vecākās paaudzes jaunākajai.

„Tas ir eksperimentāls pasākums. Tā būtība ir palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem pārņemt saimniecības no vecākiem vai citiem tuviniekiem. Viena daļa ir saistīta ar investīcijām, otra – ar konsultācijām un palīdzību. Šādi pasākumi līdz šim trūka“, – saka G. Špakauskas.

Pēc viņa teiktā, lai gan projekts nav liels, tas var kļūt par pamatu nākotnē, kad Eiropas Savienība plāno pievērst vēl lielāku uzmanību paaudžu maiņai.

Jaunie lauksaimnieki: ideja ir laba, bet izvēlētais ceļš rada šaubas

Tomēr Jauno lauksaimnieku un jaunatnes savienības priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas jauno pasākumu vērtē daudz piesardzīgāk. Pēc viņa teiktā, pati paaudžu maiņas ideja ir nepieciešama, taču ir šaubas par izvēlēto finansēšanas modeli.

„Mēs noteikti atbalstām jaunos lauksaimniekus, taču šī konkrētā programma mums radīja daudz jautājumu, un mēs to neatbalstījām“, – saka V. Buivydas.

Lielākās bažas organizācijai rada tas, ka jaunajam pasākumam ir paredzēts piešķirt līdzekļus, tos pārdalot no Vietējām rīcības grupām (VVG).

„VVG projektos var piedalīties arī jaunie lauksaimnieki, tikai tur projekti ir mazāki – līdz 50 tūkstošiem eiro. Mūsuprāt, šādā veidā atbalsts sasniegtu vairāk cilvēku. Mēs atbalstām to, ka ar mazākām summām palīdzētu lielākam lauksaimnieku skaitam, nevis vienam pieteikuma iesniedzējam piešķirtu ļoti lielu summu“, – viņš norāda.

Pēc V. Buivydo teiktā, lielas atbalsta summas vienam saņēmējam palielina arī risku.

„Ja izrādītos, ka saimniecības nodošana bija fiktīva, tiktu zaudēti lieli līdzekļi. Mūsu nostāja ir tāda – labāk piešķirt mazākas summas lielākam lauksaimnieku skaitam“, – saka sarunas biedrs.

Diskusijas izraisa arī citi grozījumi

Pēc V. Buivydo teiktā, diskusijas izraisa ne tikai paaudžu maiņas pasākums. Viņaprāt, nav pietiekami apspriestas arī ierosinātais bioloģiskās drošības un augsnes pētījumu grozījumu projekts, kas, pēc organizācijas domām, varētu būt vairāk piemērots labības audzēšanas saimniecībām nekā dārzkopības, dārzkopības vai ogu audzēšanas nozarēm.

Kritiku izpelnījās arī ierosinātās izmaiņas invazīvo sugu izplatības pārvaldībā.

„Ar īstermiņa risinājumiem vien mēs netiksim galā ar invazīvajām sugām. Ir nepieciešams vairāk zinātnes, vienota datu bāze un sistemātiska pieeja“, – ir pārliecināts V. Buivydas.

Savukārt Lauksaimniecības ministrija paskaidro, ka izmaiņas invazīvo sugu izplatības kontroles pasākumos bija nepieciešamas tāpēc, ka divus gadus pēc kārtas tā nesaņēma nevienu pieteikumu. Ministrija cer, ka, palielinot atbalsta apmēru un pielāgojot nosacījumus, šis pasākums kļūs pievilcīgāks pieteikumu iesniedzējiem.