NMA kļūdas aprēķinos - 20 miljonu eiro finansiālā atbalsta iztrūkums

Vakarpusē lauksaimnieku aprindās izplatījās baumas, ka pasākumam "Ieguldījumi lauku saimniecībās" vairs nav naudas un Nacionālā maksājumu aģentūra (NVA) lūdz atlikt maksājumus.

Vēstīts, ka trūkst aptuveni 20 miljonu eiro. Kāpēc un kā radās šis finanšu iztrūkums un, kas ir vēl svarīgāk, kā to var aizpildīt, lai pasargātu lauksaimniekus no saistību neizpildes?

LGAA prezidents Audrius Vanags: kļūdaina prakse

„Tas ir tāpat kā aviosabiedrības, kas pārdod vairāk biļešu, nekā ir vietu, jo sagaida, ka kāds neieradīsies. Šajā gadījumā tas pats ir ar ziedojumiem. Tas tiek darīts, lai izvairītos no tā, ka nauda būtu jāatmaksā Briselei. Mēs to esam vairākkārt kritizējuši," saka Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs A. Vanags, piebilstot, ka šāda situācija principā nav nekas jauns un ka līdzekļu trūkums atbalsta maksājumiem ir bieži, taču šajā gadījumā neparasts ir tas, ka šis trūkums ir ļoti liels.

„Agrāk zemkopības ministrs saskaņoja ar finanšu ministru, lai atrastu naudu no valsts budžeta“, stāsta LGAA priekšsēdētājs par to, kā līdzīgas problēmas tika risinātas.

„Šīs situācijas liecina, ka atbalsts investīcijām, īpaši tām, kas saistītas ar būvniecību, ir jāplāno un pasākumi jāsāk īstenot pēc iespējas ātrāk jaunā perioda sākumā. Ir daudz nianšu; ir nepieciešams laiks, lai saņemtu būvatļaujas utt. Laiks no idejas līdz pabeigšanas aktam ir ļoti īss. Tas viss sakrājas, un galu galā situācija ir patiešām slikta," secina Vanaga kungs.

.

LUU Pakruojas rajona nodaļas priekšsēdētājs Gedas Špakauskas: slikta komunikācija

„Vairāki lauksaimnieki ir vērsušies pie mums ar teju izmisīgu lūgumu palīdzēt, jo no NMA ir saņēmuši informāciju, ka līdzekļu nav vai arī tie tiks izmaksāti daudz vēlāk“, – saka G. Špakauskas.

&dquo;Tehnika ir nopirkta, projekti ir īstenoti, bet lauksaimnieks joprojām ir parādā naudu piegādātājam – tehnikas vai būvniecības uzņēmumam. Un es iedomājos, ka viņi ir izdarījuši spiedienu uz lauksaimniekiem par to, kad nauda būs pieejama, un tagad pēkšņi viņi uzzina, ka tās nebūs vai tā ļoti aizkavēsies," saka Špakauskas.

UZA Pakruojas rajona nodaļas priekšsēdētājs saka, ka šis gads tik un tā nav bijis viegls, un šādas ziņas var nomākt.

„Esmu diezgan pārliecināts, ka būvniecības vai tehnikas piegādātāji pat tagad var vērsties tiesā. Viņiem ir vienalga, vai projekts īstenots ar atbalstu vai bez atbalsta, galvenais, lai par to tiktu samaksāts," lauksaimnieku bažām pievienojas Špakauskas.

„NMA, visticamāk, to uzzināja ne tikai vakar, viņi, iespējams, redzēja situāciju jau agrāk. Protams, nevar tikai akli vainot NMA – viņi gribēja sakārtot finanses tā, lai viņiem nebūtu jāatmaksā ES budžetā ne eiro, jo termiņš bija beidzies. Taču finanšu sistēma bija neveiksmīga. Tomēr par šo situāciju vajadzēja informēt agrāk un no augstāka līmeņa, nevis likt NMA speciālistiem zvanīt lauksaimniekiem. Tas bija nepareizs lēmums," uzsver LŪS Pakruojis rajona nodaļas priekšsēdētājs, mierinot, ka nav atstāts novārtā.

„Šodien LŪS priekšsēdētājs tiekas ar zemkopības ministru Kretingā, piedalīsies arī NMA pārstāvji un mēģinās rast risinājumus“, –, – skaidro G. Špakauskas.

.

Bijušais zemkopības ministrs Ignas Hofmans: problēmu var atrisināt

„Vispirms var pārdalīt naudu no citiem atbalsta pasākumiem – tad šī nauda tiek pārdalīta un pārklāta. Otrs veids – Finanšu ministrijai būtu jāvienojas ar Zemkopības ministriju, un abām kopā jārod risinājumi“, – bijušais zemkopības ministrs I. Hofmans stāsta, kā situāciju varētu atrisināt.

„Arī man bija līdzīga situācija. Bet kopā ar toreizējo finanšu ministru R. Šadžiņu atradām risinājumu–, mēs atradām līdzekļus un tos izmaksājām“, –, – I. Hofmans dalās personīgajā pieredzē un piebilst, ka šādas problēmas rodas tad, kad pieprasījums pārsniedz plānoto pieprasījumu un rodas līdzekļu trūkums.

„Bet tā ir atrisināma problēma“, – saka bijušais ministrs. Vaicāts, vai viņš nav ticis brīdināts par iespējamo 20 miljonu eiro iztrūkumu, kad vēl bija amatā, viņš apliecina, ka budžets tika sastādīts un tajā bija paredzēts tik naudas, cik bija nepieciešams.

Visbeidzot, viņš apgalvo, ka budžetā bija paredzēts tik daudz līdzekļu, cik bija nepieciešams.

Erikas Bėrontas, Lietuvas Lauksaimniecības tehnikas asociācijas prezidents: ir pieļauta kļūda, kas ir jārisina

Eriks Bėrontas, bijušais NMA vadītājs, apgalvo, ka, iespējams, ir pieļauta kļūda un tagad valstij tā ir jālabo. Pēc Lietuvas Lauksaimniecības tehnikas asociācijas prezidenta domām, ir divi veidi, kā risināt šo problēmu.

„Valdība piešķir 20 miljonus eiro no budžeta, tiek izveidots paziņojuma dokuments un EK tiek lūgts piešķirt papildu 20 miljonus eiro. Otrs veids ir sagaidīt 1. janvāri un izmantot līdzekļus no jaunās SP (stratēģiskā plāna) programmas. Regula to pieļauj, t. i., ja ir neizmaksāto KIP atlikums no 2014. līdz 2020. gadam, ir iespējams izmantot 2023. līdz 2027. gada SP līdzekļus," saka Bėrontas kungs.

„Es gribētu, lai Lietuva iet pa pirmo ceļu – 20 miljoni eiro tiktu piešķirti no budžeta, paziņoti EK, nauda nonāktu pie lauksaimniekiem, un EK, bez šaubām, to paziņotu. It īpaši tāpēc, ka šis gads nav bijis viegls, ir bijušas daudzas dabas katastrofas, turklāt tas nenotiek katru gadu, katra plānošanas perioda beigās," atklāj bijušais NMA vadītājs.

Valsts kontekstā 20 miljoni eiro ir neliela summa, viņš uzskata, un, piešķirot tik daudz līdzekļu lauksaimniecības nozarei, valdība pierādītu, ka tā patiešām ievēro savus stratēģiskos mērķus – tieši šogad Saeima apstiprināja, ka lauksaimniecība – ir viens no stratēģiskajiem virzieniem.

„Gada sākuma gaidīšana var sagādāt lielas problēmas saistībā ar maksājumiem piegādātājiem, darbuzņēmējiem utt. Būs zaudējumi un procentu maksājumi. Ja IZM būtu gatava šos zaudējumus kompensēt, varbūt nebūtu tik liela ažiotāža. Tad visi zinātu, ka viss tiks atmaksāts, atkārtoti parakstītu līgumus un gaidītu, – risinājumu piedāvā E. Bėrontas.