Auksts pavasaris iznīcina Lietuvas dārzeņu un ogu agrīno ražu

„Šādas salnas neatceros varbūt 20 gadus“, saka Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA) valdes priekšsēdētājs Pauļus Andriejavas. Negaidīti silto agro pavasari drīz vien nomainīja ne tikai vēsāks laiks, bet arī atkārtotas salas, kas ilga vairākas dienas. Bojājumi ir patiešām sāpīgi," sacīja Andriejavas kungs, kurš neslēpa skumjas.

Tirgus zaudējumi

„No lielā karstuma, kad viss sāka dīgt, saņēmām salnas, un ne vienu dienu, bet vairākas, turklāt salnas atkārtojās“, – dabas likstas komentēja LDAA valdes priekšsēdētājs.

Sals ir iekodusi gandrīz visā Lietuvā

.

„Agrie kartupeļi salst gandrīz visā Lietuvā. Sparģeļi dažas reizes apsaluši, jo tie tikko bija pārlauzušies un sasaluši“, – turpināja sarunu.

Bartānu raža šobrīd Andriejava kungam ir visvairāk satraucošais jautājums. Ir skaidrs, ka agro lietuviešu kartupeļu nebūs.

„Kopumā kartupeļu raža šogad būs daudz vēlāka un mazāka“, – paziņoja LDAA valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka „sliktākais ir tas, ka zemnieki zaudēs vietu tirgū“. Turklāt, pēc viņa teiktā, mūsu valstī var sākt ienākt dārzeņi ar neskaidru importu.

„Nav skaidrs, kādos apstākļos var audzēt kartupeļus un kādi augu aizsardzības līdzekļi ir lietoti“, – kartupeļu kvalitāte no citām valstīm ir apšaubāma, sacīja Andriejavas kungs.

Andriejavas kungs.

Lauksaimniekiem nebūs viegli atgriezties tirgū, un cenas varētu būt ievērojami zemākas

.

Augļu un ogu ražas novākšana ievērojami aizkavēsies

Lietuvas Ogu audzētāju asociācijas (LUAA) priekšsēdētājs Tautvīds Gurskas (Tautvydas Gurskas) saka, ka no ogu audzētājiem vairāk paveicies tiem, kuri ogas audzē speciālos tuneļos, nevis atklātā laukā, nekā tiem, kuri ogas audzē atklātā laukā.

„Visas agrās zemenes sasala zem klajas debess, upenes gar zemi, aveņu dzinumi, mežrozītes, ķirši un ķirši daudzviet, atkarībā no reģiona. Pārsteidzoši, bet sausserdis un amelanša izturēja, – T. Gurskas pārskatīja situāciju.

Vai dārzi atveseļosies? "Jā, ziedi atkal uzziedēs, bet šogad tas notiks vēlāk," saka LUAA prezidents.

Lielu skaitu ābeļu ziedu sala zaudēja arī lauksaimniecības kooperatīvā „Olrevita“ Vilkavišķu rajonā.

„Nu, zaudēto ziedu procentuālais daudzums neatspoguļo turpmāko ražu. Samazinājums noteikti būs ļoti liels, taču ir grūti precīzi aplēst, cik liels, teica Vitas Kušlys, kurš vada ābolu saimniecību Gudkaimis.

„Iespējams, mums nāksies meklēt ābolus kā sēnes mežā“, – turpināja lauksaimnieks.

Izvirzīs kompensācijas prasību

„Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi izsludināt ārkārtas stāvokli lielā sala dēļ, jo lauksaimnieki ir zaudējuši ne tikai ražu. Viņiem ir arī saistības pret Nacionālo maksājumu aģentūru, pret saviem kreditoriem," saka Andriejavas kungs.

Vai apdrošināšanas polises šajā gadījumā nepalīdzēja? LDAA priekšsēdētājs paskaidroja, ka aizliegums ir spēkā attiecībā uz maija salnām, kas iestājās aprīlī. Gurskas norādīja, ka ogu audzētāju apdrošināšanas polises neattiecas uz salnām, bet tikai uz krusu.

Pašvaldību līmenī kompensācijas ne vienmēr notiek bez sarežģījumiem.

P. Andriejavs uzskata, ka sala radīto zaudējumu uzskaite rada pārmērīgu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan pašvaldību darbiniekiem.

LUZA priekšsēdētājs norādīja, ka dažās pašvaldībās nav komisiju, kas novērtētu zaudējumus, un darbiniekiem nav inventarizācijas, tāpēc kompensācijas mehānisms stagnē

.

„Tagad lauksaimniekiem ir jābūt laukos un jācenšas nosargāt vēl gaidāmo ražu, nevis jāskraida pa laukiem un jāreģistrē nodarītie zaudējumi“, – kritizēja pašreizējo situāciju, piebilstot, ka ārkārtas stāvoklis valsts līmenī patiešām varētu atvieglot darbu visiem.