Kāpēc Lietuvā gandrīz izzuduši mazie cūkkopji?

Malo zemnieku saimniecību aizplūšana ir ne tikai ekonomisks, bet arī kultūras zaudējums Lietuvai. Līdz ar mazajām saimniecībām izzūd lauku dzīves lēnais un klusais ritms un vietējo produktu kultūra. Mūsdienās tikai nedaudzās viensētās audzē mājlopus. Protams, attīstība un progress diktē savus nosacījumus, taču daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka tieši politiskās kļūdas, nevis progress iznīcina lauku garu.

No trim cūkām līdz tukšiem šķūņiem

Arvīds Šlivinsks, Vilkavišķu rajona lauksaimnieku apvienības priekšsēdētājs, stāsta, ka agrāk bija ierasts, ka ciemos bija nelielas cūku fermas. Bija ierasts, ka lauksaimnieki turēja vismaz trīs cūkas, no kurām vienu paturēja sev, bet pārējās pārdeva. Šodien diemžēl šādu saimniecību vairs nav.

Bēdīga statistika, ar kuru dalījās lauksaimniecības ministrs Andrius Palionis. Ja 2015. gadā valstī bija aptuveni 15 000 cūku fermu, tad tagad to ir tikai 3000. Skaitļi runā paši par sevi – desmit gadu laikā mazo cūkkopības nozaru skaits ir sarucis pieckārt.

A. Šlivinskas ir pārliecināts, ka mazo cūkkopju sabrukuma iemesls ir pārmērīgi augstās veterinārās prasības, kas noteiktas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ.

„Visas mazās cūkkopības saimniecības ir izpostītas veterinārijas dēļ. Cūku mēra izplatības dēļ tika noteiktas pārmērīgas prasības, piemēram, dušas u. c. Mazie lauksaimnieki to nevarēja izdarīt. Un tad bija stingras pārbaudes un soda naudas," stāsta Šlivinskas, kurš uzsver: "Galvenais mērķis bija iznīcināt mazos lauksaimniekus, kuri tirgos tirgoja cūku liemeņus. Tā bija sistēma, kas darbojās labi - lauksaimnieki, kautuves, tirgi. Tagad tā vairs nedarbojas.

Akūts GSE streiks

Ja Āfrikas cūku mēris (ĀCM) patiešām ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu visai nozarei, tā sekas vissmagāk ir izjutuši mazie lauksaimnieki

.

„Pārmērīgās prasības bija izšķirošs trieciens. Saprātīgu biodrošības pasākumu vietā tika ieviesti dušas, kontroles un stingru naudas sodu sistēma. Atsevišķi lauksaimnieki vienkārši nespēja tikt ar to galā," uzskata Šlivinskas.

AKM turpina iznīcināt mazās saimniecības. Palionis zina par gadījumiem, kad pēc Valsts pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistu apmeklējuma saimniecībā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā ir konstatēts ĀCM uzliesmojums.

„Šķiet ļoti dīvaini, ja kādā ciematā tiek reģistrēts viens saslimšanas gadījums ar ĀCM un PVD veic epidemioloģisko izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka aptuveni 10 km rādiusā tiek apmeklētas visas cūku fermas. Es runāju par mazām saimniecībām. Tajās pārbauda, vai tiek ievēroti biodrošības pasākumi, un brīdina par ĀCM gadījumu. VMVT izbrauc un pēc nedēļas vienā no šīm saimniecībām konstatē ĀCM“, – lauksaimniecības ministrs neslēpj savu pārsteigumu.

Divkārši standarti

„2020. gadā Lietuvai būtu 50% cūkgaļas pašpietiekamība, 2025. gadā – 42%. Ko mūsu lielie cūkkopji ir darījuši, lai palielinātu cūkgaļas pašpietiekamību? Es teiktu, ka neko," saka Palionis kungs, metot lielu akmeni uz lielajiem cūkkopjiem.

Zemkopības ministrs uzsver, ka daži lielie kompleksi neizmanto savu potenciālu un tā vietā, lai paplašinātu ražošanu, koncentrējas tikai uz peļņas palielināšanu.

„20 % no mūsu valstī saražotajām cūkām tiek nosūtītas uz Poliju nokaušanai. Kāpēc? Tāpēc, lai mūsu pārstrādātāji varētu maksāt augstāku cenu par atlikušajiem 80 % Lietuvā. Kāpēc strādāt vairāk, ja ar mazāku daudzumu var gūt lielāku peļņu?", retoriski jautā A. Palionis.