Eiropa nevar būt stratēģiski spēcīga bez spēcīgas lauksaimniecības
Intervija ar Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāju Algimantu Pabedinskieni
Pirms Eiropadomes 19.īdz 20. marta sanāksmei Eiropas lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas ir aicinājušas Padomes priekšsēdētāju António Kosta nodrošināt spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku saistībā ar Eiropas stratēģisko noturību. Par šī aicinājuma nozīmi un lauksaimniecības lomu pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā mēs runājam ar Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāju Algimantu Pabedinskieni.
Nesen Eiropas lauksaimnieku organizācijas vērsās pie Eiropadomes priekšsēdētāja. Kāpēc šis aicinājums ir tik svarīgs tieši tagad?
Eiropa pašlaik saskaras ar ļoti sarežģītu ģeopolitisko situāciju. Karš Ukrainā, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, tostarp konflikti par Irānu, liecina, ka Eiropai ir jāstiprina tās stratēģiskā autonomija. Mēs runājam par enerģētiku, izejvielām, drošību, bet mums ir jārunā arī par pārtikas nodrošinājumu.
Tāpēc Eiropas lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijas, tostarp Lietuvas Lauksaimniecības palāta, ir vērsušās pie Eiropadomes priekšsēdētāja António Kostas ar aicinājumu aicināt Eiropas vadītājus, risinot drošības un konkurētspējas jautājumus, neaizmirst lauksaimniecību. Bez spēcīgas lauksaimniecības nozares Eiropa nevar būt stratēģiski noturīga.
Vai varam teikt, ka lauksaimniecība kļūst par stratēģiskās drošības sastāvdaļu?
Bez šaubu. Pārtikas nodrošinājums ir viena no stratēģiskās noturības sastāvdaļām. Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka piegādes ķēdes var tikt traucētas, enerģijas cenas var strauji pieaugt un ģeopolitiskie konflikti var tieši ietekmēt pārtikas ražošanu.
Tāpēc ir ļoti svarīga spēcīga, konkurētspējīga un dzīvotspējīga lauksaimniecība. Tas ir svarīgi ne tikai lauksaimniekiem; tas ir svarīgi ikvienam Eiropas iedzīvotājam. Eiropai ir jānodrošina, lai tās iedzīvotāji saņemtu drošu un kvalitatīvu pārtiku un lai lauku reģioni paliktu dzīvotspējīgi.
Kāds ir galvenais vēstījums, ko lauksaimnieku organizācijas sūta Eiropadomei?
Svarīgākais vēstījums ir tāds, ka pēc iespējas ātrāk ir jāsāk stratēģiskas debates par nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un struktūru.
Svarīgākais vēstījums ir tāds, ka pēc iespējas ātrāk ir jāsāk stratēģiskas debates par nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un struktūru.
Mēs runājam par diviem galvenajiem jautājumiem: par turpmāko daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034. gadam un kopējās lauksaimniecības politikas struktūru pēc 2027. gada. Tie ir lēmumi, kuriem būs ilgstoša ietekme uz visu Eiropas lauksaimniecības nozari.
Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumus par šīm politikas jomām, taču tie vēl nav apspriesti augstākajā politiskajā līmenī. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropadomē notiktu debates.
Kāpēc lauksaimnieki ir noraizējušies par finansējumu?
Ir ievērojamas bažas par ierosināto lauksaimniecības finansējuma samazinājumu par aptuveni 22 % daudzgadu finanšu shēmā 2028.īdz 2034. gadam. Tomēr, ņemot vērā inflācijas ietekmi, reālais atbalsta samazinājums varētu būt vēl lielāks – pēc dažām aplēsēm pat par vairāk nekā 50 %.
Tas rada ļoti nopietnus jautājumus. Ja vēlamies spēcīgu, konkurētspējīgu un modernizējošu lauksaimniecību, finansējumam jābūt stabilam un pietiekamam.
Kā lauksaimniekus ietekmē ģeopolitiskie notikumi?
Ģeopolitiskie konflikti tieši ietekmē lauksaimniecību. Piemēram, naftas un gāzes cenu pieaugums palielina mēslošanas līdzekļu, degvielas, transporta un citu izejvielu izmaksas. Tas lauksaimniekiem nozīmē lielākas izmaksas un mazāku konkurētspēju Ja vienlaikus tiek samazināts finansējums, lauksaimniekiem kļūst ļoti grūti plānot ieguldījumus, modernizāciju vai pat uzturēt savu saimniecību dzīvotspēju Kādus risinājumus sagaidāt no Eiropas līderiem? Mēs sagaidām skaidru stratēģisku virzību. Eiropadomei ir jāatzīst, ka spēcīga kopējā lauksaimniecības politika ir būtiska Eiropas nodrošinātībai ar pārtiku, lauku reģionu dzīvotspējai un visas Eiropas ekonomikas noturībai. Mūsdienās, kad situācija pasaulē kļūst arvien nestabilāka, ieguldījumi lauksaimniecībā ir ieguldījumi Eiropas drošībā.
Kādu lomu šajā procesā jūs saskatāt lauksaimnieku organizācijām?
Saimnieku organizācijas ir svarīgs dialoga partneris. Mēs pārstāvam lauksaimnieku intereses un varam sniegt reālu informāciju par situāciju nozarē
.Mēs esam gatavi konstruktīvi sadarboties ar Eiropas iestādēm un sniegt ieguldījumu debatēs par Eiropas lauksaimniecības nākotni. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai lēmumi tiktu pieņemti atbildīgi un nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības nozares ilgtermiņa dzīvotspēju
.
Lauksaimniecība nav tikai ekonomikas nozare. Tā ir Eiropas stabilitātes, nodrošinātības ar pārtiku un stratēģiskās noturības pamats.