Šogad Klaipēdas Universitātes (KU) pētnieki pētīja Vilhelma kanāla ūdens kvalitāti, kas ir ļoti nozīmīgs reģiona iedzīvotājiem un unikāls Lietuvas mērogā, kā arī klimata pārmaiņu potenciālos riskus. Ko atklāja jaunie pētījumi un kas mums būtu jādara, lai labāk aizsargātu kanālu un apkārtējo dabu, stāsta eksperti.

Kanāls apdraudēts

Vilhelma kanāls, kas ir vairāk nekā 150 gadus vecs un ir 25 km garš, stiepjas no Minijas upes līdz Kuršu līcim Malkai Klaipēdas jūras šaurumā. Kanāls tika izrakts 1863.–1873. gadā, lai pa kanālu, nevis pa lagūnu, pārvadātu koka kaususus, tādējādi pasargājot no zaudējumiem un vētrām, kas aukstajā sezonā bieži piemeklē lagūnu.

70. gados kanāla ūdeni izmantoja dzeramā ūdens apgādei. Pirms ūdens nonāk pie patērētājiem, tas tiek rūpīgi filtrēts, lai atbilstu gruntsūdeņu kvalitātei. Tomēr kanāls ir ārkārtīgi neaizsargāts pret dažādiem faktoriem.

„Apkārt kanālam atrodas ne tikai meži un mitrāji, bet arī lauksaimnieciska un rūpnieciska darbība. To var ietekmēt arī no apdzīvotām vietām plūstošie virszemes ūdeņi, kas var būt piesārņoti ar sadzīves notekūdeņiem. Šo risku dēļ kanāla ūdens stāvoklim ir nepieciešama pastāvīga uzmanība, izpēte un aizsardzības pasākumi. Galu galā kanāls ir svarīgs ne tikai Klaipēdas iedzīvotājiem, bet arī augu un dzīvnieku sugām, kas dzīvo kanāla ekosistēmā," saka KU profesore Dr. Inga Dailidienė.

Vilhelma kanāla izpēti veica KU pētnieki pēc uzņēmuma „Philip Morris Lietuva“, kam Klaipēdā darbojas rūpnīca, iniciatīvas. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika piešķirts starptautiskais sertifikāts „Alliance for Water Stewardship“ (AWS). AWS standarts aptvēra virkni pasākumu, kas saistīti ar ilgtspējīgu ūdens izmantošanu un saglabāšanu. Tie ietver arī apkārtējo ūdens sateces baseinu, tostarp Vilhelma kanāla, papildu pētījumus.

.

Visvairāk apdraudētie – iedzīvotāji

Pētnieki aprēķināja, ka vislielāko risku Vilhelma kanālam rada Dituvas dārzu apdzīvotā vieta, kurā dzīvo aptuveni 55,6 % no visa kanāla baseina iedzīvotājiem un kurā koncentrējas lielākā daļa saimnieciskās darbības, būvniecības, lauksaimniecības un urbanizācijas paplašināšanās. Dituva Gardens meliorācijas kanāliem piegulošajos un ar kanālu savienotajos virszemes ūdeņos ir fosfora piesārņojums un dažās vietās tajos ir zems skābekļa saturs, kas liecina par paaugstinātu piesārņojumu un iespējamu negatīvu ietekmi uz ūdens ekosistēmu.

Kanālu ļoti apdraud temperatūras paaugstināšanās un ūdens līmeņa celšanās Kuršu lagūnā, kas palielina plūdu risku kanāla baseinā. Kanāls šķērso zemienes, kurās dominē purvi, jo īpaši Minijas upes lejtecē. Kanāls atrodas 0,5–1 m virs jūras līmeņa, un tā krasti ir samērā zemi, tāpēc reģions ir jutīgs pret plūdiem. Klimata pārmaiņas, ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā un lagūnā, biežākas lietusgāzes un spēcīgāki rietumu vēji varētu izraisīt lielākus plūdus nekā parasti. Galvenais plūdu riska novērtēšanas kritērijs ir tas, cik liela teritorija varētu tikt appludināta ekstremālos hidrometeoroloģiskos apstākļos.

„Augstas varbūtības plūdi var appludināt līdz 15 % teritorijas, vidējas varbūtības plūdi - līdz 21 %, bet visretākie, bet visbīstamākie plūdi - līdz 43 % kanāla baseina teritorijas. Tas norāda uz nepieciešamību modernizēt kanāla polderu sistēmu, drenāžas tīklus un krastmalas, kuru stāvoklis pasliktinās. Jābūvē jauni uzbērumi, ņemot vērā klimata pārmaiņas, reljefu un zinātniskos pētījumus," teica KU Ph. Erika Vasiliauskiene.

Uzpētnieki, kas veikuši papildu mērījumus, norāda, ka Lankupjos no Minijas paņemto kanāla ūdeņu daļa jāpielāgo dažādiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Pētījuma laikā izmērītais ūdens daudzums, kas pie attiecīgajiem ūdens līmeņiem plūst lejup pa straumi, bija lielāks, nekā uzskatīts iepriekš. Tāpēc ir svarīgi palielināt monitoringa staciju un mērījumu skaitu kanālā, kā arī pārskatīt ūdens līmeņa aplēses pēc kanāla gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas un lielu plūdu laikā Jāveic kopīgi centieni

Pētnieki apgalvo, ka kanāla glābšanai ir nepieciešama kopīga koordinācija starp aģentūrām un vienprātība. Tikpat svarīga ir arī uzņēmumu un iedzīvotāju atbildība, uzskata Ugnius Dapkūnas, „Philip Morris Lietuva“ Ilgtspējas nodaļas vadītājs“.

„Klaipēdā ir liels skaits rūpniecības uzņēmumu, un ir svarīgi, lai uzņēmumi veiktu pēc iespējas vairāk pasākumu, lai panāktu tīras ūdenstilpes. Šim nolūkam ir nepieciešams veikt ūdens auditu un izveidot monitoringa sistēmas, lai uzņēmumi varētu novērtēt, kur tie patērē daudz ūdens un kur ir iespējamas noplūdes. Tāpat ir nepieciešams mudināt darbiniekus ieviest ūdens taupīšanas praksi un izglītot viņus par atbildīgas ūdens izmantošanas nozīmi," norāda eksperts.

Uzņēmumi var arī ieviest ūdens pārstrādes un atkārtotas izmantošanas sistēmas. Piemēram, lietus ūdens savākšanu var izmantot ainavu veidošanai. Ļoti svarīgi ir ieguldīt līdzekļus efektīvās iekārtās, kas efektīvi izmanto ūdeni.

„Ir svarīgi ūdens resursu apsaimniekošanas mērķus un uzdevumus integrēt uzņēmuma ilgtspējas politikā, nodrošinot, ka ūdens izmantošanas efektivitāte kļūst par uzņēmuma vides rādītāju galveno aspektu. Kur vien iespējams, uzņēmumiem jāpārdomā procesi, lai samazinātu ūdens patēriņu, un jāiegulda līdzekļi inovācijās, kas veicina ūdens taupīšanu," norāda U. Dapkūnas.

Ko var darīt iedzīvotāji?

Vilhelma kanāla un citu ūdenstilpju saglabāšanā ieguldījumu var dot arī iedzīvotāji. Svarīgi, lai viņi ne tikai atbildīgi izmantotu ūdeni, bet arī atbilstoši attīrītu notekūdeņus, lai ūdens, kas atgriežas dabā, būtu tīrāks.

Tiem, kas vēlas samazināt ūdens patēriņu, ieteicams sekot līdzi tam, cik daudz un kur viņi izmanto ūdeni, pārbaudīt, vai ierīces darbojas pareizi un vai tās nerada ūdens zudumus. Iedzīvotājiem ir jāuztur savas attīrīšanas iekārtas un noteiktajos laika intervālos jārūpējas, lai notekūdeņi nenonāktu vidē. Balstoties uz citu valstu pieredzi, kurās pieaugošā patēriņa un klimata pārmaiņu dēļ dzeramā ūdens kļūst arvien mazāk, ietaupīt ūdeni var arī, izvēloties dušu, nevis vannu ar pilnu vannu, uzstādot ūdens taupīšanas krānus, izslēdzot ūdeni zobu tīrīšanas laikā, pilnībā piepildot veļas un trauku mazgājamās mašīnas un izvēloties tajās „Eco“ mazgāšanas režīmus.

Jūs varat veicināt vidē novadīto notekūdeņu piesārņojuma samazināšanu, nemetot neatļautas vielas tualetē un izlietnē. Pie tām pieder eļļas, tauki, mērces, kafijas biezumi, košļājamā gumija, balinātāji, higiēnas līdzekļi, mati, papīra dvieļi. Jāizvairās no ekoloģiski nekaitīgas sadzīves ķīmijas, kosmētikas, plastmasas un sintētisko materiālu lietošanas, jo tie var sadalīties mikroplastmasā un nonākt vidē kā notekūdeņi.