Jaunais CBAM nodoklis uz lauksaimnieku pleciem: Lietuva joprojām izstrādā savu nostāju

Finansu ministrs Kristups Vaitiekūns apliecina, ka valdība nopietni uztver valsts lauksaimniecības pārstāvju nostāju un ņems to vērā Eiropas līmeņa diskusijā.

Ja lauksaimnieki pauž bažas par jauno oglekļa robežkontroles mehānisma (CBAM) nodokli, finanšu ministrs Kristups Vaitiekūns apliecina, ka valdība nopietni uztver valsts lauksaimniecības pārstāvju nostāju un ņems to vērā Eiropas līmeņa diskusijā.

„Šis jautājums tiek risināts Eiropas līmenī, un kāda būs Lietuvas nostāja, mēs redzēsim. Tiesa, lauksaimnieki ir ļoti skaidri pauduši riskus, ko viņi saskata mēslošanas līdzekļu cenās, un mēs tos uztveram nopietni," šonedēļ žurnālistiem sacīja Vaitiekūns.

„Kad runa būs par nostāju Eiropas kontekstā, mums noteikti tāda būs. (...) Mēs saprotam, ka viņu situācija nav viegla," sacīja finanšu ministrs.

"

Pēc viņa teiktā, Ministru kabinets apzinās arī grūtības, ar kādām lauksaimnieki saskaras, lai piekļūtu aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu iegādei.

>

K. Vaitiekūns sacīja, ka Finanšu ministrija izskata iespēju sniegt šo pakalpojumu ar valsts attīstības bankas ILTE starpniecību, taču to kavē Eiropas Savienības (ES) regulējošie mehānismi.

„Pagaidām lauksaimniekiem nav pieejami apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar ILTE starpniecību. Mēs strādājam pie šī jautājuma un cenšamies reaģēt uz lauksaimnieku vajadzībām, taču Eiropas regulējuma dēļ šis jautājums nav ļoti vienkāršs. Tiesa, darbs šajā virzienā tiek veikts," sacīja Ministru kabineta loceklis.

ELTA atgādina, ka Ministru prezidente Inga Ruginiene piektdien valdībā tikās ar Lietuvas Lauksaimnieku savienības (LLA) pārstāvjiem, lai apspriestu CBAM nodokli, kuru Lietuvas lauksaimniekiem tuvākajā laikā paredzēts sākt maksāt.

Visbeidzot, pēc diskusijas ar lauksaimniekiem I. Ruginienė paziņoja, ka, viņasprāt, šī nodokļa stāšanās spēkā būtu jāatliek.

Visbeidzot, pēc diskusijas ar lauksaimniekiem I. Ruginienė pauda viedokli, ka šī nodokļa stāšanās spēkā būtu jāatliek.

Valdības vadītāja apsprieda arī jautājumu par ILTE preferenciālajiem aizdevumiem un piena cenu kritumu. Pēdējo minēto jautājumu lauksaimnieki ierosināja risināt, vēršoties Eiropas Komisijā (EK) pēc mērķtiecīga atbalsta no krīzes rezerves un samazinot administratīvo slogu.