Iestāde pārbaudīs importēto labību un labības produktus attiecībā uz ĢMO.

Mainoties starptautiskās tirdzniecības videi un parādoties jauniem riskiem, Pārtikas un veterinārais dienests ir nolēmis sākt testēt no trešajām valstīm ievestos kviešu, rudzu, miežu, auzu, rīsu, griķu, sorgo graudus un to galaproduktus, tostarp putraimus un miltus.

Iestāde paziņoja, ka lēmums ir balstīts uz atsevišķās valstīs un Eiropā pēdējos gados veikto pārbaužu rezultātiem, zinātniskajiem novērtējumiem un datiem, kas iegūti, izmantojot ES sistēmu, kas ļauj ziņot ES par nedrošiem produktiem.

„Šie pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu nedrošas pārtikas nonākšanu tirgū, pamatojoties uz pašreizējo statistiku un reāliem draudiem patērētāju drošībai“, teikts Pārtikas un veterinārā dienesta komentārā aģentūrai BNS.

Papildinātajā pārbaudāmo produktu sarakstā iekļauti vairāk nekā 25 nosaukumi pārtikas produktiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti.

„Šādu sarakstu pārskatīšana ir nepieciešama, ņemot vērā pastāvīgi mainīgo starptautiskās tirdzniecības vidi, jaunos riskus un mainīgās piegādes ķēdes,– norādīja dienests.

Plānots katru gadu pārbaudīt 10 % no jauniem sarakstā iekļauto produktu sūtījumiem, kas ierodas Lietuvā.

Sākotnēji plānots pārbaudīt 10 % no jauniem sarakstā iekļauto produktu sūtījumiem, kas ierodas Lietuvā.

Šobrīd tiek pārbaudīti kartupeļi, rapša, kukurūza, mērces, kas satur soju, kukurūzu, kartupeļus vai rapsi, un citi pārtikas produkti, kas ražoti no šīm izejvielām vai satur tās, lai noteiktu, vai tajos nav ĢMO.

„Tādas sastāvdaļas kā kukurūza, rapša sēklas, kartupeļi vai soja un to sastāvā esošās sastāvdaļas tiek pārbaudītas, jo tās ir vienas no visbiežāk ģenētiski modificētajām izejvielām pasaulē,

Šobrīd tiek pārbaudīti 10 % no šiem produktiem, bet ir iecerēts to skaitu samazināt līdz 5 %.

Valde ierosina pārbaudīt mazāk produktu pēc tam, kad būs izvērtēta produktu izcelsmes valsts, to sastāvs un iespējamie riski.

Valde ierosina pārbaudīt mazāk produktu pēc tam, kad būs izvērtēta to izcelsmes valsts, sastāvs un iespējamie riski.

Iestāde arī sola samazināt akrilamīda testēšanu grauzdētas un šķīstošās kafijas produktiem, ko ieved Lietuvā no visām trešajām valstīm, līdz 5 % (no 30 %), kā tas ir bijis kopš 2013. gada

.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem šajā periodā tiks pievērsta lielāka uzmanība, jo risks šajā segmentā pieaug

.

„Ņemot vērā pārtikas un barības nekaitīguma brīdinājuma sistēmā sniegto informāciju, lielāka uzmanība tiek pievērsta segmentiem ar paaugstinātu risku, piemēram, svaigiem augļiem, dārzeņiem vai žāvētām garšvielām no paaugstināta riska trešajām valstīm– tiek palielināts pārbaužu biežums“, – aģentūru BNS informēja dienestā.

Reaģējot uz atkārtotiem pārkāpumiem, tiek palielināts žāvētu garšvielu un žāvētu garšvielu maisījumu pārbaužu biežums no 10 % līdz 20 % no Lietuvā ievestajiem sūtījumiem, norādīja dienests.

Valstniecība aģentūrai BNS norādīja, ka pagājušajā gadā tika ievesti 894 graudaugu un graudaugu produktu sūtījumi un ņemti 287 paraugi. Tika konstatēta tikai viena neatbilstība.

Minerālūdens tika ievests 745 sūtījumos, un tika pārbaudīti 74 paraugi, kuros tika konstatētas neatbilstības, tāpēc šis produkts no pastiprinātās kontroles saraksta vispār tika svītrots.

Cepumi tika saņemti 433 sūtījumos, un tika pārbaudīti 72 paraugi, no kuriem divos tika konstatēti produktu drošuma pārkāpumi

.

Produkti, kas, iespējams, satur ĢMO un sastāv vai ir izgatavoti no sojas, kukurūzas, rapša, kartupeļiem vai kokvilnas, pagājušajā gadā saņēma 526 sūtījumus un tika ņemti 90 paraugi, arī tajos nekas netika konstatēts

.