Kā Zemkopības ministrija iesniedza grozījumus Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskajā plānā, administratīvā sloga samazināšana lauksaimniekiem ir kļuvusi par vienu no ministra prioritātēm, uzskata lauksaimniecības ministra vietnieks Vītenis Tomkus. Tikmēr lauksaimnieku pārstāvji apgalvo, ka ne visas nozares vienādi pieņem vienkāršošanu.

Jaunā kārtība ļaus lauksaimniekiem iegādāties tehniku, kas pārsniedz viņu saimniecību ražošanas potenciālu, ar nosacījumu, ka pirkuma cenas starpību sedz pats lauksaimnieks. Šis noteikums nav pieņemams dārzeņu audzētājiem, uzskata Zofija Cironkienė no Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA).

„Tie (jaunie noteikumi – ELTA), iespējams, ir ērtākie un nepieciešamākie graudaugu nozarei. Piemēram, lai strādātu ar konkrētajai nozarei iegādātu tehniku. Mēs zinām, kā dažas lielas saimniecības ir mākslīgi pārveidotas par dārzkopības saimniecībām, apstādot platības ar ķirbjiem vai pupām, vai zirņiem, un tehnika, kas ir iepirkta, pamatā ir paredzēta graudkopībai," trešdien Saeimas Lauku lietu komisijas sēdē sacīja Z. Cironkienė.

Pēc LDAA pārstāves teiktā, ja atbalsta intensitāti salīdzina ar citām nozarēm, tad dārzeņu audzētājiem tā varētu būt pat 20-40%

.

„Es gribēju norādīt, ka turpmākajā noteikumu izstrādē vajadzētu pārskatīt to, ka vienkāršošana nevar būt vienāda visām nozarēm un ka tā nav piemērota visām nozarēm“, – viņa uzsvēra.

Jautājuma kurators, Seima deputāts Vigilijus Jukna aicināja Zemkopības ministriju ņemt vērā Komisijas izveidotajā darba grupā, kurā iesaistīti arī sociālie partneri, izteiktos priekšlikumus.

Komisijas izveidotajā darba grupā, kurā iesaistīti arī sociālie partneri, Zemkopības ministriju aicināja ņemt vērā priekšlikumus.

„Tas, kas ir izteikts, īpaši no LDAA puses, es arī ceru, ka jūs to esat ņēmuši vērā un ka tas tiks kaut kur izskatīts un izdiskutēts, lai varētu rast to kompromisu, lai neciestu citas nozares, ne tikai piešķirot prioritāti atsevišķām nozarēm, –, teica V. Jukna.

Piedāvājums samazināt asignējumus inspekcijas struktūrvienībām

Lietuvas Lauksaimniecības uzņēmumu asociācijas (LAGAC) ģenerāldirektors Jonass Sviderskis norādīja, ka, lai gan Nacionālā maksājumu aģentūra (NVA) ir paziņojusi, ka vairs nepārbaudīs saimniecības, kuru platība ir mazāka par 10 ha, saimniecību pārbaudes darbinieku skaits paliks nemainīgs

.

„Esmu uzrakstījis tādu drastisku priekšlikumu - samazināt asignējumus tām struktūrvienībām, tiem inspektoriem, kas ir izbraukumā, jo apjomi samazinās, bet finansējums paliek tāds pats“, –, teica Sviderskis.

LZLA vadītājs sacīja, ka pastāvīgās pārbaudes ir milzīgs slogs lauksaimniekiem, kuri baidās, ka, ja inspektoru skaits netiks samazināts, pārbaudes turpināsies tikpat bieži. Viņš arī apšaubīja inspektoru kvalifikācijas atbilstību.

.

„Vai visiem šiem inspektoriem nebūtu jānokārto kvalifikācijas eksāmens? Jo, lai lietotu augu aizsardzības līdzekļus, mums tas ir jādara, un mēs to darām, bet inspektors neko nezina“, – viņš apgalvoja.

Ministra vietnieks apliecināja, ka pārbaužu skaits un biežums turpinās samazināties un ka dažas saimniecības pat netiks pārbaudītas.

„Pārbaužu apjoms un biežums tiek samazināts, un mazāk riskantus projektus, iespējams, vispār nepārbaudīs, tāpēc šajā virzienā tiek daudz strādāts“, –, – uzsvēra Tomkus kungs.

ELTA atgādina, ka no 7. oktobra lauksaimnieki, kas investē lauksaimniecības uzņēmumos, varēs pieteikties atbalstam vienkāršotā kārtībā. Kā informē Zemkopības ministrija, papildu uzaicinājums būs atvērts līdz 4. novembrim.

Izaicinājumiem piešķirtie līdzekļi tiks sadalīti atbilstoši dažādām lauksaimniecības nozarēm: 13,5 miljoni eiro tiks sadalīti Lietuvas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam darbības jomas „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās“ ietvaros, bet vēl 40 miljoni eiro tiks sadalīti Lietuvas Lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskā plāna (LAP) 2023-2027.gadam intervences pasākuma „Ieguldījumi lauku saimniecībās“ ietvaros.

Ministrija norāda, ka mainīsies arī atbalsta apmērs; tas varēs sasniegt līdz 80 000 eiro, savukārt atbalsta apmērs ar atvieglotiem aizdevumiem nepārsniegs 280 000 eiro.

Vstarp plānotajām izmaiņām ir paredzēts finansējums traktortehnikas un lauksaimniecības tehnikas iegādei visās lauksaimniecības nozarēs, biznesa plāna informācijas integrēšana pieteikumā, finanšu prognožu atcelšana un atbilstības ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem noteikšana, pamatojoties uz faktiskajiem pārskatiem.