Latvija plāno noteikt 300 % tarifu graudu kravām no Krievijas un Baltkrievijas

Latvijas valdība plāno ieviest 300 % tarifu graudu kravām no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī to apstrādei, un izveidot mehānismus, kas ļautu identificēt iespējami nozagtos Ukrainas graudus un piemērot sankcijas to eksportam, pirmdien pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem paziņoja premjerministrs Andris Kulbergs.

Tāpat plānots nodrošināt iespēju pārbaudīt tranzītā pārvadātās kravas un sadarboties ar Ukrainas pārstāvjiem un laboratorijām, nosakot graudu izcelsmi.

A. Kulbergs uzsvēra, ka Latvija cenšas panākt kopēju Baltijas valstu nostāju, lai „Krievijas graudi neizmantotu reģiona infrastruktūru”. Viņš jau ir apspriedis šo jautājumu ar Igaunijas premjerministru un plāno sarunas ar Lietuvas valdības vadītāju.

Pēc nedēļas koalīcijas sēdes premjerministrs žurnālistiem teica, ka Krievija cenšas pēc iespējas palielināt savu graudu eksportu un vienlaikus ierobežo Ukrainas iespējas izmantot Melnās jūras eksporta koridoru. Saskaņā ar Ukrainas sniegto informāciju, no okupētajām Ukrainas teritorijām izvestie graudi var būt sajaukti ar Krievijas graudiem.

Latvijas koalīcijas partijas vienojās par pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, dodot priekšroku Latvijas lauksaimnieku interesēm un nepieļaujot no okupētajām Ukrainas teritorijām izvesto graudu apriti.

„Jaunās vienotības“ frakcijas loceklis Arvils Ašeradens paziņoja, ka atbalsta premjerministra ierosinātos lēmumus, vienlaikus uzsverot, ka Krievijas graudi nedrīkst tikt pārvadāti caur Latviju. Viņš vērsa uzmanību uz nepieciešamību skaidri identificēt un nošķirt graudus, kas cēlušies no okupētajām Ukrainas teritorijām.

Tajā pašā laikā Nacionālās apvienības frakcijas loceklis Artūras Butanas paziņoja, ka viņa partija ir izstrādājusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kuru mērķis ir pilnībā aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām un infrastruktūru. Viņš uzsvēra, ka tarifu paaugstināšanas mērķim nevajadzētu būt papildu ieņēmumiem, bet gan tranzīta ekonomiskajai neizdevībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka lēmumos par graudiem pirmkārt jāaizstāv Latvijas lauksaimnieku intereses, nodrošinot viņiem iespēju izmantot ostu un transporta infrastruktūru eksportam vispiemērotākajā laikā.

Medijos ziņoja, ka Krievijas graudu eksportētāji sakarā ar Ukrainas uzbrukumiem kuģiem un ostu infrastruktūrai sākuši novirzīt graudu sūtījumus no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru.

Pagājušajā eksporta sezonā – no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam – Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu, kas veidoja 90 % no tās kopējā eksporta. Caur Krievijas Baltijas jūras ostām tika nosūtīts tikai 1 miljons tonnu.

Tomēr, kā norāda aģentūra „Reuters“ citētajiem avotiem, no jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījums pēc graudu pārvadājumiem uz Krievijas Baltijas jūras ostām jau sasniedza 5 miljonus tonnu.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievēršas Baltijas valstu, jo īpaši Latvijas, ostām, un tiek prognozēts, ka sūtījumu apjomi septembrī ievērojami pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ tika iznīcināti vairāk nekā 80 % no Krievijas graudu eksporta jaudas. Pēc ekspertu aprēķiniem, augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu un bija mazākais pēdējo 16 gadu laikā.