Lauksaimniekiem tas nepatiks: Nodarbinātības dienests ierosina pastiprināt kontroli pār kvīšu izmantošanu
Nodarbinātības dienests ierosina pastiprināt prasības attiecībā uz darbu, par kuru tiek izsniegti kvītis: digitalizēt kvīšu grāmatiņas, izslēgt no bezdarbnieku sarakstiem tos personas, kas strādā šādā veidā, kā arī uzlikt darba devējiem pienākumu izsniegt kvītis uzreiz pēc vienošanās ar darbinieku par darbu.
Šādus priekšlikumus Nodarbinātības dienesta direktora vietnieks Gytis Darulis šonedēļ izteica Seima Sociālo lietu un darba komitejā, kur tika apspriesta situācija darba tirgū.
„Trūkst nedaudz pārredzamības“, – viņš apgalvoja.
Kā norādīja Nodarbinātības dienesta pārstāvis, ir grūti kontrolēt, cik ilgi cilvēki ar kvītīm patiesībā strādā: tagad viņi tiek aicināti strādāt ne tikai vienkāršus lauksaimniecības darbus, kā bija paredzēts, ieviešot kvītis – grābt zāli vai sienu, savākt akmeņus no laukiem –, bet arī labi apmaksātus darbus.
„Pašlaik mums ir situācijas, kad pat labi apmaksātam kvalificētam darbam, piemēram, traktoru vadītājiem un tamlīdzīgi, var tikt izrakstīti kvīti. To kontrolēt ir sarežģīti. Mēs ar Darba inspekciju runājām, ka, tiklīdz viņi ierodas laukā, tos jau var redzēt no tālienes, un darba devēji uz vietas izraksta šo kvīti – ko, iespējams, nebūtu darījuši, ja Darba inspekcija tur nebūtu ieradusies. Tāpēc šo dienu skaitu ir diezgan grūti regulēt“, – viņš paskaidroja deputātiem.
Pēc G. Darulio teiktā, būtu jādigitalizē arī kvīšu grāmatiņa – papīra formātā ierakstus var veikt jebkurā brīdī: „Šo kvīšu grāmatiņu reizi mēnesī vienkārši nogādā “Sodra“.“
Kā norāda G. Darulis, reālo situāciju tirgū ļautu novērot kvīšu reģistrēšana uzreiz, kad ar cilvēku tiek panākta vienošanās par šāda veida darbu: „Varbūt varētu apsvērt, ka šis kvīts tiktu plānots – reģistrēts vai paziņots „Sodra“, kā parasti, kad cilvēks tiek pieņemts darbā – pirms darba sākšanas vai pakalpojumu sniegšanas.”
Saskaņā ar Nodarbinātības dienesta direktora vietnieka teikto, ir novērojama tendence, ka ar kvītīm arvien vairāk cilvēku sākuši strādāt Dzūkijā.
„Īpaši Varēnā bija jūtams, ka arī visas sēņu un ogu vākšanas darbības kaut kādā veidā ir pārgājušas uz šādu veidu. Agrāk tika slēgti sezonas vai noteikta termiņa darba līgumi. Ja nav līgumu, tad arī process nav viscaur pārredzams, darba stāžs netiek uzskaitīts“, – viņš teica.
G. Darulis ierosina meklēt iespējas, kā labāk kontrolēt to dienu skaitu, kad strādā ar kvītīm, jo šajā laikā iedzīvotājs netiek izslēgts no bezdarbnieku saraksta un saglabā sociālās garantijas.
„Tā kā viņš paliek bezdarbnieks, „Sodra“ pabalsti netiek apturēti. Tāpēc šajā vietā rodas jautājums, vai viss ir kārtībā. Mēs uzskatām, ka būtu jābūt tāpat kā visos pārējos gadījumos — arī šajā periodā (kamēr strādā — BNS) būtu jāaptur (bezdarbnieka — BNS) statuss“, – apgalvoja Nodarbinātības dienesta pārstāvis.
Viņš arī aicina grozīt noteikumus, kas pašlaik ļauj cilvēkam, strādājot ar kvītīm, atteikties no piemērota darba piedāvājuma.
„Tam (strādājot ar kvītīm – BNS) nevajadzētu būt iemeslam atteikties no piemērota darba piedāvājuma, jo tagad mēs piezvanām cilvēkam un sakām: lūk, mums ir jums piemērots darba piedāvājums, un viņš saka: „Liels paldies, bet es tagad esmu aizņemts, nāciet citreiz“,– teica G. Darulis.
Pēc viņa teiktā, šā gada janvārī–maijā par darbu ar kvītīm Nodarbinātības dienestam paziņoja nedaudz vairāk nekā tūkstotis cilvēku, galvenokārt – Varēnas, Panevēžas, Pasvalis un Kėdainu rajonos. Gada laikā šādu darbinieku skaits sasniedz apmēram 6–7 tūkstošus, no kuriem puse ir gados vecāki cilvēki.
Strādājot ar kuponiem, cilvēki saglabā bezdarbnieka statusu un saņem sociālo atbalstu, bet viņu darba devēji maksā tikai gandrīz 7 % veselības apdrošināšanas iemaksu.
Darbiniekus ar kvītīm var nodarbināt tikai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Pie viena darba devēja ar kvītu drīkst strādāt ne ilgāk kā divus mēnešus gadā, bet pie diviem – līdz trim mēnešiem. Pārējos gadījumos ir jānoslēdz darba līgums. Ja, strādājot ar kvīti, persona sniedz pakalpojumus, kuru vērtība gadā pārsniedz 1750 eiro, viņai jāmaksā 15 % ienākuma nodoklis.
Darbs ar kvītiem tika legalizēts 2013. gadā.
