Eksperti: Lietuva ir unikāla ar ievērojami samazinātu alkohola patēriņu
Lietuva ir spējusi rekordīsā laikā samazināt alkohola patēriņu, īstenojot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas par to, kā pēdējos gados samazināt alkohola patēriņu, norāda gan ārvalstu, gan Lietuvas eksperti.
Pēc viņu domām, Lietuva šajā ziņā ir unikāla valsts – pateicoties PVO ieteikumu ieviešanai, pēdējos gados vidējais iedzīvotāju dzīves ilgums ir sācis pieaugt, un saindēšanās ar alkoholu gadījumu skaits ir samazinājies uz pusi.
PZO Eiropas reģionālā biroja Alkohola eksperte Marija Neufeld (Maria Noufeld) norāda, ka Lietuva ir unikāla ar alkohola kontroles politiku, ko tā ir īstenojusi un turpina īstenot, jo ir rekordīsā laikā starp visām PVO dalībvalstīm īstenojusi PVO ieteikumus palielināt alkohola nodokļus, samazināt tā pieejamību un aizliegt vai ierobežot stipro alkoholisko dzērienu reklāmu.
„Tām (īstenotajām rekomendācijām – BNS) ir bijusi ļoti būtiska ietekme“, – trešdien preses konferencē Seimā sacīja PVO pārstāve.
„Alkohola patēriņš ir samazinājies par vairākiem litriem (uz vienu iedzīvotāju – BNS). Tūkstošiem cilvēku dzīvības ir izglābtas. Ir ietaupīti vai iekasēti miljoni eiro (budžetā – BNS), palielinot nodokļus“, – piebilda Neufeld kundze.Lietuva ir interesants piemērs tam, kā PVO ieteikumi ir īstenoti un kāda ir bijusi to ietekme, viņa sacīja.
Visbeidzot, eksperte norādīja, ka valstī joprojām ir lielāks stipro alkoholisko dzērienu patēriņš nekā vidēji ES: "Lietuvā alkohola patēriņš joprojām ir nedaudz lielāks nekā vidēji ES. Tātad ir vēl daudz kas uzlabojams, taču situācija virzās pareizajā virzienā.
Pēc Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) Alkohola politikas darba grupas priekšsēdētāja Jurgena Rēma (Jurgen Rehm) teiktā, Lietuvas aktīvā alkohola patēriņa samazināšanas kampaņa ir ļāvusi pagarināt paredzamo dzīves ilgumu un samazināt alkohola lietošanas izraisīto hospitalizāciju skaitu.
Viņš norādīja, ka alkohola reklāmas aizliegums Lietuvā ir veicinājis saindēšanās gadījumu skaita divkāršošanos.
„Jau pirmajā gadā, pēc tam tas saglabājās. Tātad pasākums nostrādāja. Jaunieši vairs nesaņem ikdienas ziņojumus sociālajos medijos, kas vērsti uz alkohola lietošanu," skaidroja Rehmas kungs.
Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Veselības pētījumu institūta vadītājs Mindaugs Štelemėkas (Mindaugas Štelemėkas) norādīja, ka kopš 2008. gada ir bijuši 10 gadījumi, kad veikti dažādi pasākumi, lai samazinātu alkohola pieejamību.
„Ir bijuši periodi, kad uzmanība tika pievērsta mazāk, bet ir bijuši arī periodi, kad tika īstenoti ļoti stingri pasākumi,“ preses konferencē teica zinātnieks.
Viņš kā vienu no šādiem pasākumiem minēja akcīzes nodokļa palielināšanu 2017. gadā.
Viņš norādīja, ka 2017. gadā tika palielināts akcīzes nodoklis.
&p>„No zinātniskā viedokļa šis bija absolūti unikāls gadījums, lai veiktu gan izpēti, gan novērtējumu, jo tas nebija neliels akcīzes nodokļa paaugstinājums, bet gan būtisks, kam var būt gan ilgtermiņa ieguvumi, gan tūlītēja ietekme jau nākamgad. Šis pasākums vien gada laikā samazināja kopējo mirstību par 1,4 tūkstošiem nāves gadījumu," sacīja Štelemėkas kungs.
2017. gadā akcīzes nodoklis alum tika palielināts par 112 %, vīnam - par 111 %, starpproduktiem - par 93 % un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 23 %. Akcīzes nodoklis ir noteikts uz trim gadiem, lai dotu uzņēmumiem laiku pielāgoties.
2018. gadā tika aizliegta alkohola reklāma, alkohola tirdzniecība tika ierobežota līdz personām, kas vecākas par 20 gadiem, tika saīsināts tirdzniecības laiks, un svētdienās alkohols ir pieejams līdz plkst. 15.00.
