Pētījums: lietuvieši uz pārtikas rēķina ietaupa tikpat daudz kā latvieši un igauņi
Nesen veikts lielveikalu tīkla pētījums atklāj, ka, lai gan Baltijas valstu pircēji parasti meklē ietaupījumus un izdevīgus piedāvājumus, jo īpaši, kad runa ir par pārtiku, lietuvieši pievērš īpašu uzmanību produktu sastāvam, kas liecina par pieaugošo interesi par veselīgāku uzturu un augstākas kvalitātes produktiem. Kā norāda lielveikalu tīkla vadītājs Vaidas Lukoševičius, visi pircēji priekšroku dod atlaidēm.
.Lietuvieši visbiežāk ietaupa
Pēc tirgus izpētes kompānijas „Norstat“ datiem, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ikdienā cenšas samazināt izmaksas un ietaupīt naudu. Vairāk nekā puse aptaujāto (51% Latvijā, 54% Igaunijā, 55% Lietuvā) pastāvīgi meklē veidus, kā ietaupīt naudu, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju Latvijā un Igaunijā ietaupītāju īpatsvars ir ievērojami samazinājies.
Pārtikas produktu kategorijas, kurām tiek veikti uzkrājumi, visās trijās valstīs ir līdzīgas, taču produktu pozīcijas atšķiras. Visbiežāk izdevumi tiek samazināti saldumiem un našķiem (42% Lietuvā, 44% Latvijā, 45% Igaunijā), delikatesēm (31% Lietuvā, 37% Latvijā, 42% Igaunijā), kulinārijas izstrādājumiem (29% Lietuvā, 32% Latvijā, 41% Igaunijā), konditorejas izstrādājumiem (28% Lietuvā, 29% Latvijā, 29% Igaunijā). Nedaudz mazāk ietaupījumu ir sulām, citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, gaļai un gaļas produktiem.Pēc lielveikala vadītāja teiktā, lai gan pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, pircēji ikdienā meklē veidus, kā ietaupīt naudu: "Pircēji ļoti interesējas par akcijām un atlaidēm, un viņi bieži iegādājas oranžā krāsā marķētus pārtikas produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, bet kuri joprojām ir derīgi lietošanai uzturā. Visbiežāk šādus produktus pērk iedzīvotāji Igaunijā (45%), Latvijā (29%) un mazākā mērā Lietuvā (27%).
Kur tērē visvairāk?
Visās Baltijas valstīs trīs galvenās kategorijas, kurās cilvēki cenšas ietaupīt, ir pārtika (40% Latvijā, 39% Igaunijā, 36% Lietuvā), atpūta un izklaide (26% Lietuvā, 35% Latvijā, 37% Igaunijā), kā arī apģērbs un apavi (33% Latvijā un Igaunijā, 34% Lietuvā). Lietuvieši statistiski retāk nekā latvieši un igauņi min izdevumus par atpūtu un izklaidi: viņi uzkrāj daudz mazāk nekā pārējās divās valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, Baltijas valstu iedzīvotāji retāk taupīja pārtikai un apģērbam, apaviem un aksesuāriem. .
Pēc V. Lukoševiča teiktā, ir pamanāms, ka lietuvieši vairāk no sava budžeta tērē pārtikai pirms gada lielākajiem svētkiem: viņi iegādājas delikateses, iecienītākos vai retāk lietotus produktus. To apstiprina arī aptaujas dati; vidēji ceturtā daļa Baltijas valstu pircēju atzina, ka svētku laikā viņi bieži bauda. „Tomēr tikai 12% respondentu Latvijā un Igaunijā var atļauties iegādāties dārgākus, kvalitatīvākus vai retāk lietotus pārtikas produktus parastās dienās, negaidot svētkus. Lietuvā šis īpatsvars ir divreiz lielāks nekā šajās valstīs - 24 %, - viņš norāda.
Preču lētums šobrīd ir vissvarīgākais kritērijs pircējiem, viņš norāda. Vidēji nedaudz vairāk nekā piektā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju nav gatavi maksāt vairāk par viņiem zināmu pārtikas produktu, iecienītu ražotāju, ilgāku derīguma termiņu vai citu svarīgu kritēriju, salīdzinot ar lētāku alternatīvu veikalā.
V. Lukoševičs norāda, ka cilvēki, kuri pelna vairāk, arī ietaupa. Aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (48 %) no visvairāk pelnītājiem (1501 eiro vai vairāk) ikdienā cenšas iepirkties lētāk. Pēc viņa domām, pirms dažiem gadiem sākusies straujā inflācija ir piespiedusi tos, kuru ienākumi pārsniedz vidējos, pārskatīt savus iepirkšanās paradumus, tāpēc tagad, dodoties uz veikalu, visi domā par cenas un vērtības attiecību
.
