Briseles lēmuma mērķis ir kompensēt lauksaimniekiem līdz 80 % papildu izdevumu par mēslošanas līdzekļu iegādi
Otrdien Eiropas Parlaments pieņēma pasākumus, kuru mērķis ir mīkstināt mēslošanas līdzekļu cenu pieauguma ietekmi uz Eiropas Savienības lauksaimniekiem, paziņoja Eiropas Parlamenta komunikācijas dienests.
Eiropas Parlamenta deputāti esot nolēmuši paātrināt Eiropas Komisijas ierosinātos ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) grozījumus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki savlaicīgi saņemtu atbalstu mēslošanas līdzekļu iegādei nākamajai audzēšanas sezonai.
„Agroitė“ atgādina, ka EK ir ierosinājusi aptuveni 540 miljonu eiro vērtu pagaidu atbalsta paketi, kas tiks finansēta no esošajiem KLP resursiem, neveidojot jaunu budžetu. Ir paredzēts, ka dalībvalstis varēs piešķirt mērķtiecīgu atbalstu lauksaimniekiem, kuru ražošanas izmaksas sakarā ar mēslošanas līdzekļu cenu kāpumu ir pieaugušas visvairāk.
Tas darīts, lai novērstu ražošanas un pārtikas kvalitātes pasliktināšanos, kā arī cenu pieaugumu patērētājiem. Saskaņā ar EP lēmumu lauksaimnieki varēs saņemt likviditātes atbalstu, kas segs līdz 80 % no viņu papildu izdevumiem par mēslošanas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka, ja lauksaimnieku izdevumi par mēslošanas līdzekļiem ir pieauguši, šī daļa tiks kompensēta līdz 80 % apmērā.
ES dalībvalstīm būs arī iespēja palielināt tiešo maksājumu avansus no 70 % līdz 75 % un izmaksāt tos cietušajiem lauksaimniekiem tūlīt pēc tam, kad tie būs iesnieguši pieteikumus (nevis tikai pēc 16. oktobra, kā paredzēts saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem).
Dalībvalstīm būs arī lielāka rīcības brīvība, koriģējot savu nākamā gada tiešo maksājumu budžetus.
Komisijas ierosinātie noteikumi tika pieņemti ar 576 balsīm „par”, 62 „pret” un 15 atturoties.
Tagad pieņemto Eiropas Parlamenta lēmumu oficiāli jāapstiprina Padomei un jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, lai tas stātos spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.
Mēslošanas līdzekļu cenas tieši ietekmē pārtikas ražošanu, jo tās veido līdz pat 16 % no lauksaimnieku izmaksām.
ES importē 30 % slāpekļa mēslošanas līdzekļu un 70 % fosfātu mēslošanas līdzekļu, ko izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā. Tik ES mēslošanas līdzekļu ražošana ir atkarīga no dabasgāzes. Saistībā ar nesenajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, piemēram, Krievijas agresijas pret Ukrainu un pavisam nesen – situācijas Tuvajos Austrumos, jo īpaši Hormuzas šauruma slēgšanas, dēļ pieaug gan mēslošanas līdzekļu, gan enerģijas cenas.
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgus joprojām ir ārkārtīgi atkarīgs no globālajām izejvielu plūsmām. Saskaņā ar analītiķu datiem 2026. gada aprīlī slāpekļa mēslojums Eiropas lauksaimniekiem izmaksāja aptuveni par 71 % vairāk nekā vidēji 2024. gadā, turklāt tikai divu mēnešu laikā cenas bija palielinājušās aptuveni par 40 %. Šo kāpumu galvenokārt izraisīja traucējumi pasaules amonjaka un karbamīda piegādes ķēdēs.
Pēdējos gados Eiropas Savienība arī cenšas samazināt atkarību no Krievijas mēslošanas līdzekļiem. 2023. gadā vairāk nekā 70 % ES patērēto mēslošanas līdzekļu veidoja slāpekļa mēslošanas līdzekļi, un Krievija piegādāja aptuveni ceturto daļu no to importa, kura vērtība sasniedza aptuveni 1,3 miljardus eiro. Šī iemesla dēļ Kopiena jau iepriekš nolēma pakāpeniski piemērot īpaši augstus muitas nodokļus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem, veicinot piegāžu diversifikāciju un iekšzemes ražošanas attīstību.
