Dzūkijas lauksaimnieki savāc tehniku ražas novākšanai, bet optimisma par turpmāko ražu un pircējiem ir maz.

Lietuvas lauksaimnieki saka, ka pavasara raža Lietuvā sākas Dzūkijā. Mūsu reģiona lauksaimnieki atzīst, ka šogad ražas novākšana salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz aizkavēsies un ražas ir ļoti grūti prognozēt. Satraucoši ir arī tas, ka graudu uzpircēji ievieš jaunas kategorijas, tādējādi pazeminot iepirkuma cenas, tāpēc graudu audzētājiem nav labākie laiki.

Gaidāma piegādātāju labā griba

Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags "Dzūkų žinios" sacīja, ka pavasara un vasaras laikapstākļi principā ir labvēlīgi ražas nogatavošanai. Viss būs atkarīgs no tā, cik labi ražas novākšana noritēs un kā to ļaus laikapstākļi.

„Šogad novērojama divu nedēļu kavēšanās ražas novākšanā, jo parasti tā būtu sākusies jūlija sākumā. Tomēr ražas novākšana lēnām virzās uz priekšu – dažos laukos ir nogatavojies rapsis un tiek novākti ziemas mieži“, – sacīja asociācijas vadītājs.

Tuvojoties jautājumam par graudu iepirkšanas nosacījumiem, Vanags norādīja, ka uzpircēji ir ieviesuši papildu kategorijas miežiem – iepriekš tā nebija bijis.

„Ziemas mieži ir raža, kuras graudi ir smalkāki, tie ir viegli, un galvenā masa ir ciete un proteīns. Pircēji, iespējams, nevēlas pelavas, viņi vēlas graudus, tāpēc ievieš šķiras. Šāda šķirošana nav patīkams solis no pircēju puses, jo īpaši tāpēc, ka ir lauksaimniecības ministra rīkojumi, kas ļauj viņiem vienoties ar pārdevēju par kvalitātes noteikšanu visam līgumam vai atsevišķai mašīnai. Uzpircējiem jācenšas piedāvāt adekvātus nosacījumus, nevis jācenšas iedzīvoties, mākslīgi pazeminot miežu kvalitāti," sacīja asociācijas vadītājs.

Taujāts, vai var teikt, ka Lietuvā ir graudu uzpircēju monopols, Vanaga kungs sacīja, ka Lietuvā šāda monopola nav, jo ir daudz graudu uzpircēju - gan lieli, gan mazi, gan jauni uzņēmumi, taču dažkārt ir problēmas ar ienākumu gūšanu no tiem, viņš teica.

Vanagas kungs sacīja, ka graudu uzpircēju monopola Lietuvā nav.

Lietuva – dārgākā žāvēšana

Audrius Vanags: „Graudu uzpircēji ievieš jaunas kategorijas, pazemina cenas – tas rada bažas lauksaimniekiem.“

Komentējot graudu iepirkumus, Vanags atzina, ka graudu kaltēšana elevatoros pie mums ir ļoti dārga.

„Viena procenta mitruma graudu kaltēšana izmaksā 7-8 eiro par tonnu, kas ir finansiāli sāpīgi lētiem miežiem, kurus iepērk par 130-150 eiro par tonnu. Ja graudi ir mitrāki, kā tas ir bijis šogad, kad laika apstākļi ir slikti, to kaltēšana ir ļoti sāpīga. Ja mitruma saturs jāsamazina par četriem procentiem, tas izmaksā aptuveni 30 eiro par tonnu. Paralēli tiek iekasēta arī maksa par ievesto graudu svaru. Kad lauksaimnieks redz visus šos maksājumus, viņš ir nepatīkami pārsteigts. Salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu elevatoriem ir patiešām augsti tarifi. Latvijā, piemēram, tarifi ir ievērojami zemāki, bet grūti saprast, kāpēc tā ir Lietuvā. Pircējiem ir savi argumenti, bet viņu paskaidrojumi mūs nelutina," sacīja Vanaga kungs.

Taujāts, vai Lietuvā kopumā ir izdevīgi audzēt graudus, Vanags atbildēja, ka lauksaimniecība ir specifisks bizness, ieguldītais kapitāls ir liels, izmaksas ir augstas, plūsmas ir lielas, bet rentabilitāte ir zema, īpaši ziemas miežu gadījumā.

„Izmaksas dažos gadījumos ir ļoti augstas, lai segtu izmaksas, jāražo 5&bdash;7 tonnas. Ja nav bagātīgas ražas, mums ir zināmi zaudējumi. Realitāte ir tāda, ka mēs nodarbojamies ar šo biznesu, mēs nejokojam, tikai žēl, ka daži cilvēki nesaprot šī biznesa specifiku," sacīja Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas vadītājs A. Vanags.

Mūsu valsts nav piemērota augkopībai

Lazdiju rajona lauksaimniece Alma Rutkauskiene: „Mūsu reģionā augkopība kļūst arvien nerentablāka — daba un pircēji ir nelabvēlīgi.“ Lazdiju rajona pazīstamā lauksaimniece Alma Rutkauskiene atzina, ka mūsu reģions nav labvēlīgs augkopībai un ka klimata pārmaiņu dēļ graudkopība valstī nav rentabla.

Ja atzina, ka laikapstākļi šogad ir aizkavējuši ražas novākšanu. „Pagājušajā gadā ziemas miežus sākām pļaut 13. jūlijā, bet iepriekšējos gados bija ierasts doties uz laukiem 10. jūlijā. Šogad rapsus ir stipri skārušas salnas, un to pļaušana aizkavēsies līdz augusta vidum," sacīja lauksaimniece.

Taujāta par prognozēto graudaugu ražu, Rutkauskiene sacīja, ka brīnumi nav gaidāmi. "Ja apdrošinātie graudaugi nokultos pēc 45, 70 vai pat 90 procentiem, mēs varam saprast, kādas būs ražas. Maijs bija ļoti auksts un sauss, kas ļoti kaitē kultūraugiem mūsu reģionā. Savas kaprīzes izrāda arī uzpircēji: rapšiem jau ir ieviestas piecas kategorijas, salīdzinot ar vienu kategoriju pirms pieciem gadiem, jaunas kategorijas ziemas miežiem un vēl vairāk kategoriju kviešiem. Mēs neesam reģionā, kurā mēs varam izdzīvot no augkopības," teica lauksaimniece Alma.

Viss būs redzams silosos

Lietuvas lauksaimnieku savienības Lazdiju nodaļas vadītājs Kęstutis Sujeta dalās bažās par šā gada ražu un gaidāmajiem izaicinājumiem

.

„Šis pavasaris ir bijis ļoti auksts un sauss, tāpēc lauksaimniekiem nācies no jauna apsēt daudz degradētu labības lauku. Arī tādas kultūras kā kukurūza, kas ir pieradušas pie siltāka klimata, cieta no aukstā laika. Graudaugus ļoti sabojāja spēcīgi vēji. Visi šie faktori liecina, ka šogad raža nebūs tik laba," teica Sujeta kungs.

Daudz kas būs atkarīgs no apstākļiem ražas novākšanas laikā, viņš teica. „Ir grūti kaut ko prognozēt, visu redzēs, kad graudi sabirs silosos“, – teica K. Sujeta.