Jauns pētījums liecina, ka miglas novākšana varētu mazināt ūdens trūkumu pasaules vissausākajā reģionā.

Čīles Atakamas zemes sausumā, kur gada nokrišņu daudzums ir mazāks par 1 milimetru, galvenais ūdens avots ir gruntsūdens rezerves, kas pēdējo reizi papildinājās pirms 17 000 līdz 10 000 gadiem. Tā sauktā miglas novākšana, kad tiek savākts un uzkrāts miglu veidojošais ūdens, ir daudzsološs veids, kā nodrošināt teritorijai tik ļoti nepieciešamo ūdeni, pētnieki norāda pētījumā, kas publicēts žurnālā Frontiers in Environmental Science.

Gadu ilgā lauka pētījumā pētnieki atklāja, ka katru dienu var savākt līdz pat 5 litriem ūdens uz kvadrātmetru.

Pētījuma līdzautore Virdžīnija Kārtere Gamberini (Virginia Carter Gamberini) sacīja, ka pētījums parāda, ka miglas ūdens izmantošanu var paplašināt no neliela mēroga risinājuma ciematiem līdz praktiskam ūdens resursam pilsētām“.

„Mūsu atklājumi liecina, ka miglu var izmantot kā papildu ūdens avotu sausos reģionos, kur klimata pārmaiņas saasina ūdens trūkumu, – viņa teica. Ūdens ieguve un izmantošana, jo īpaši no netradicionāliem avotiem, piemēram, miglas ūdens, ir svarīga iespēja uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Miglas ūdens kolektori parasti sastāv no tīkla, kas piekārts starp diviem stabiem. Ūdens pilieni uzkrājas uz tīkla un novadās notekas notekcaurulē, kas ved uz ūdens uzglabāšanas tvertnēm. Savākto ūdeni var izmantot dzeršanai, apūdeņošanai un ēdiena gatavošanai. Tomēr pētnieki norāda, ka tam būtu nepieciešamas lielas uzglabāšanas sistēmas, cauruļvadu infrastruktūra un sadales metodes.