Lauksaimnieki: ziemas kultūru sēja dažviet kavējas par mēnesi, pupas nav novāktas, rapša lauki kļūst mazāki

Lauksaimnieki stāsta, ka dažos valsts reģionos ziemas kultūru sēja ir aizkavējusies aptuveni par mēnesi. Dažviet nav iespējams iebraukt slapjos laukos, citur vēl nav novākta raža, piemēram, pupas.

Lietuvas graudu audzētāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Audrius Vanagas apgalvo, ka dažās vietās laukus pat žāvē pirms sējas. Kā norāda Lietuvas jauno lauksaimnieku un jaunatnes savienības priekšsēdētāja vietnieks Vytautas Buivydas, šogad ar rapšiem apsēti lauki ir ievērojami mazāki.

Ziemas kultūru sēju kavē mitrums

„Sēja kavējas salīdzinājumā ar citiem gadiem. Vienkārši nebija iespējams sēt laicīgi. Tiem, kas tomēr sēja, ražas kvalitāte būs sliktāka – uzreiz pēc 25. augusta kvalitāte samazinās, un iespēja, ka augi nostiprināsies un izdzīvos ziemā, ir maza“, – BNS sacīja V. Buivydas.

Pēc viņa teiktā, citu kultūru agronomiskā sēšanas beigas būtu jābūt 10. oktobrī, lai gan klimata izmaiņu dēļ tās dažkārt ieilgst līdz pat 15. oktobrim.

„Un šajā sakarā, ņemot vērā šo atpalicību, es domāju, ka šonedēļ labiem laika apstākļiem dēļ darbi laukos bija ļoti intensīvi. Ziemas kultūru sēšanu līdz 10. oktobrim mēs nedaudz nepaspēsim, vēlāk rodas lielāks risks“, – teica Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks.

A. Vanags norāda, ka situācija dažādos reģionos nav vienāda: „Tur, kur nokrišņu daudzums bija mazāks, sēšana jau tuvojas beigām vai jau ir pabeigta, bet rietumu daļā laukos iebraukt ir problemātiski. Reģions no reģiona atšķiras.“

Kā stāsta lauksaimnieks, daži graudaugu audzētāji pirms ziemas kultūru sējas žāvē augsni.

„Tagad visu nosaka mitruma daudzums pašā augsnē, jo, piemēram, tur, kur ir smilšainas augsnes, lauksaimnieki vispirms devās uz tām sēt – tur sēšana notiek, bet tur, kur ir māls, smilšmāls, kur bija vairāk nokrišņu, lauksaimnieki cenšas kādā veidā mēģināt izžāvēt, jo šādā augsnē sēt nevar. Siltās, saulainās dienās tiek arta, un, sakustinot augsni, tiek cerēts, ka tā nedaudz izžūs, jo aukstākās naktīs un biezajos miglas slāņos mitrums tiek izvadīts uz augsnes virsmu“, – skaidroja A. Vanagas.

Pēc viņa teiktā, ziemas kultūru sēja ir aizkavējusies valsts dienvidos, rietumos un ziemeļos, piemēram, Anykščos, Rokiškis, Utena: „Tur situācija arī ir sliktāka. Tāpat arī Dienvidlietuvā, kur, šķiet, sēja jau bija jābūt pabeigtai. Šakos un Jurbarkā situācija ir līdzīga – mitrums kavē darbus“.

Rapšu sējumu platības samazināsies

Ja lauksaimnieki līdz septembra pirmajām dienām nepaspēja izsēt ziemas rapša sēklas, tagad tās vairs nav vērts sēt vai pārsēt. Izņemot gadījumu, ja izdotos apsēt ar ziemas kviešiem.

„Sēta ir ievērojami mazāk, īpaši Rietumlietuvā, un, ja arī ir sēta, tad novēro izskalošanos un pārmitrināšanu“, – teica A. Vanagas.

Tajā pašā laikā Viduslietuvā, piemēram, Pakruojas rajonā, rapša sēja lauksaimniekiem nerada problēmu.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (ŽŪDC) datiem līdz septembra vidum bija novākti gandrīz 97,2 % rapšu, un vidējā ražība sasniedza 3,05 tonnas no hektāra – kas ir vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā, kad rādītājs bija 2,78 tonnas, vai 2024. gadā – 2,74 tonnas.

Saskaņā ar ŽŪDC datiem šogad ziemas rapša tika audzēts par 14,2 % mazāk nekā pagājušajā gadā — attiecīgi 302 tūkst. ha un 351,8 tūkst. ha.

Augustā rapša iepirkuma cena bija par 11,1 % augstāka nekā 2025. gada tajā pašā mēnesī – 500,73 eiro par tonnu. Tā arī pārsniedza 2023. un 2024. gada augusta cenas, taču bija par 22,3 % zemāka nekā 2022. gadā, kad tā sasniedza 644,37 eiro.

Neievāktās pupas dīgst

Septembra–oktobra pārejas nedēļā daži lauki vēl nebija sagatavoti ziemas kultūru sēšanai, taču visos laukos raža bija novākta.

„Lauki nav pilnīgi tukši. Šķiet, ka tur nav pārāk mitrs, taču raža nav novākta“, – BNS teica A. Vanagas.

Šogad vislielākās bažas rada pupu, ar kurām apsēti gandrīz 113 tūkstoši hektāru, novākšana – parasti tās novāc septembra sākumā. Visbiežāk pēc pupām tiek sētas ziemas kvieši.

Saskaņā ar ŽŪDC datiem, septembra vidū bija novākti 32,7 % no pupu platībām.

„Tās jau bija izžuvušas, bet lija lietus. Mitruma dēļ pupas ātri sāk uzplaukt un dot atvašņus – šādā gadījumā tās labākajā gadījumā derēs kā lopbarība, jo, ja tās jau sāk dīgt no mitruma, tad tā jau ir problēma“, – teica V. Buivydas.

Pēc viņa teiktā, ja lauksaimnieki būtu novākuši pupas pirms trim nedēļām, to kvalitāte būtu pavisam cita – tās būtu piemērotas pārtikai.

Savukārt A. Vanagas saka, ka vēlāk novāktās pupas ne vienmēr būs piemērotas tikai lopbarībai.

„Ja pupas nav pašas atvērušās, iespējams, tās nav saņēmušas pietiekami daudz nokrišņu – nogatavināšanās ir nevienmērīga. Dažās vietās pupas pat vēl ir zaļas. Šogad pupu kvalitāte visā Lietuvā nav īpaši slikta. Ja salīdzinātu ar pagājušo gadu, tad kvalitāte bija patiešām sliktāka – bija vairāk kukaiņu izgrauztu pupu. Šogad situācija ir labāka“, – stāstīja viņš.

Šogad 6,7 tūkstoši pupu audzētāju apsēja par trešdaļu lielāku platību nekā pagājušajā gadā. No 21. līdz 27. septembrim vidējā pupu iepirkuma cena sasniedza 223 eiro par tonnu – gandrīz par 6,9 % vairāk nekā pagājušajā gadā.

Saskaņā ar Valsts datu aģentūras datiem pagājušajā gadā pupu raža sasniedza 255,6 tūkstošus tonnu.