Albānijas lauksaimnieku mērķis ir apgādāt Eiropu ar eksotiskiem augļiem

Klimatam mainoties, Albānijas lauksaimnieki sāk audzēt eksotiskus augļus Eiropas tirgum; pasifloru augļus, gvajavas, pūķa augļus, ragainās melones. Ilggadējā agronoma Iraklija Škoza nelielā saimniecība Albānijas centrālajā daļā – kā paradīzes dārzs zem saules Adrijas jūras krastā. Temperatūrai gadu no gada paaugstinoties, 75 gadus vecais vīrietis sacīja, ka 2019. gadā viņš domā dažādot savu darbību, lai gan viņa vienaudži jau sen būtu aizgājuši pensijā.

Vispirms viņš atveda sēklas no Āfrikas un Amerikas un iesēja tās divu hektāru platībā. Izrādījās, ka visi augi labi pielāgojās vietējam siltajam klimatam.

Divjakas reģionā, kas atrodas piekrastē, ir daudz hektāru lauksaimniecības zemes. Kādreiz tur atradās Albānijas lielākās graudu klēts. Mūsdienās lauksaimnieki audzē dārzeņus un arbūzus vietējam tirgum un eksportam. 

Siltstoša planēta

Sagaidot laiku, zemnieku saimniecības ir saskārušās ar arvien augstāku temperatūru un pieaugošo darba ņēmēju trūkumu; desmit gadu laikā 2,7 miljonu iedzīvotāju mazajā Balkānu valstī iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 400 000.

„Eksotiskie augļi prasa mazāk ūdens un uzturēšanas, tāpēc ražošanas izmaksas ir zemākas“, – saka I. Škoza.

Albānijas Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas, sausas vasaras un maigas ziemas, ir mainījies globālās sasilšanas procesu ietekmē

.

2022. gadā veiktā pētījumā prognozēts, ka līdz gadsimta beigām vidējā temperatūra Rietumbalkānos paaugstināsies par 3,5-8,8 grādiem pēc Celsija, ja turpināsies mērenas līdz augstas siltumnīcefekta gāzu emisijas

.

„Karstuma viļņi, visticamāk, kaitēs ražai, īpaši Albānijā, kur vidējā vasaras temperatūra ir visaugstākā“, apgalvo Leibnica Lauksaimniecības attīstības institūta pārejas ekonomikas valstīs pētnieki Daniels Müers un Makss Hofmans.

Augkopība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 2020. gadā veidoja 19 % no Albānijas iekšzemes kopprodukta (IKP)

.

Bet klimata pārmaiņas ne vienmēr būs postošas, sacīja Škoza, ja cilvēki tām pielāgosies un izmantos to sniegtās priekšrocības. Albānijas lauksaimniekiem vajadzētu izmantot labvēlīgā klimata priekšrocības, lai audzētu daudz eksotisku augļu, viņš saka.

„Šie augļi ir ļoti pieprasīti Eiropas tirgū, bet tie nāk no tālienes – Latīņamerikas, Dienvidaustrumāzijas, Jaunzēlandes, Austrālijas“, –, – novēro lauksaimnieks.

Eksotisko augļu nogādāšana Eiropā ir ne tikai finansiāli dārga. Pēc agronoma Altin Hila teiktā, ir gan lētāk, gan arī svaigāk ievest augļus no Albānijas.

Vasils Nikolovskis, ražošanas vadītājs no Ziemeļmaķedonijas, kurš rūpnīcā strādā jau vairākus gadus, norādīja, ka Eiropas tirgos pārdodamās papaijas tiek novāktas vēl neapstrādātas un pēc tam atvestas uz kontinentu, lai tās mākslīgi nogatavinātu. Šeit tās var nogatavoties uz kokiem," viņš teica.

„Albānija spēj apmierināt Eiropas tirgus vajadzības. Eksotisko augļu eksports valstij ļautu sasniegt 100-200 miljonu eiro apgrozījumu gadā," piebilda menedžeris.

"

Valsts varētu sasniegt 100-200 miljonu eiro apgrozījumu gadā, eksportējot eksotiskos augļus," piebilda vadītājs.

Augsta raža

I. Škoza jau apgādā Eiropas tirgus ar pūķa augļiem, pasifloru augļiem un tā dēvēto "melones bumbieri" (eža bumbieri), kuru izcelsme ir Latīņamerikā.  Kopā ar citiem lauksaimniekiem Divjaka reģionā viņš nesen nosūtīja 30 tonnas Āfrikas ragaino meloņu pircējiem Horvātijā. Un šī gada raža, šķiet, būs bagātīga," viņš teica, aplūkojot pūkaino augļu ziedpumpurus.

55 kilometrus uz rietumiem, netālu no Albānijas ceturtās lielākās pilsētas Elbasani, lauksaimnieks Lulzim Bullari ir sācis audzēt kivi. "Mēs nesūdzamies par augstajām temperatūrām, pēdējie divi gadi ir bijuši svētība, lai audzētu kivi," viņš sacīja aģentūrai AFP, stāvot 40 hektārus lielā augļu dārzu platībā.

Gandrīz visi Bullara kunga kivi tiek sūtīti uz Šveici un Nīderlandi. Lauksaimnieks nesen atvēlēja arī 15 hektārus, lai audzētu vīģes no Ziemeļāfrikas. Šie koki ir īpaši izturīgi pret maigo ziemas klimatu. "Laime smaida drosmīgajiem, bet, lai to noķertu, ir jāskrien," saka albānis.