Piena iepirkums Lietuvā jau ceturto mēnesi ir mazāks nekā pagājušajā gadā: vai izaugsmes posms ir beidzies?

Lietuvā jau ceturto mēnesi pēc kārtas no valsts ražotājiem iepirktais dabīgā piena daudzums ir mazāks nekā attiecīgajā pagājušā gada mēnesī. Jūnijā gada samazinājums sasniedza 0,45 %, jūlijā – 1,4 %, augustā – 2,4 %, bet septembrī – jau 3,14 %

Tomēr kopējais deviņu mēnešu rādītājs pagaidām gandrīz nav mainījies. 2026. gada janvārī–septembrī tika iepirkts tikai par 0,22 % mazāk piena nekā tajā pašā 2025. gada periodā. Gada sākumā fiksētais pieaugums gandrīz kompensēja vasarā sākto samazināšanos.

Vēl ilgākā laika posmā situācija joprojām ir pozitīva. Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, Lietuvā tika iepirkts par 1,04 % vairāk piena nekā iepriekšējos divpadsmit mēnešos. Tātad jaunākie mēneša rezultāti liecina par tendences maiņu, lai gan ilgtermiņa pieaugums vēl nav izzudis. 

Eiropas Savienībā piena piegādes pārstrādātājiem joprojām ir lielākas nekā pirms gada. 2026. gada janvārī–augustā ES tie pieauga par aptuveni 3 %, bet Lietuvā – tikai par 0,7 %. Atšķirības starp valstīm ir ievērojamas: Rumānijā reģistrēts 11,6 % samazinājums, bet Slovākijā – 7,8 % pieaugums. Lietuvas rādītājs bija par 2,3 procentpunktiem zemāks nekā kopējais ES rādītājs. 

Četrus mēnešus pēc kārtas pastiprinātais piena iepirkuma apjoma samazinājums Lietuvā ir skaidrs signāls. Nākamajos mēnešos dati parādīs, vai šī ir pagaidu izmaiņa pēc iepriekšējā pieauguma, vai arī ilgākas samazināšanās tendences sākums.

ŽŪDC rādītājs (–0,22 %, 2026. gada janvāris–septembris) ietver Lietuvas ražotāju piegādāto pienu valsts iepircējiem, savukārt CLAL / Eurostata rādītājs (+0,7 %, janvāris–augusts) — Lietuvā darbojošos piena pārstrādes uzņēmumos savākto pienu, kurā var būt iekļauts arī ārvalstu saimniecību piens. Atšķiras gan rādītāju aptvērums, gan periods, tāpēc šo procentuālo starpību nevar attiecināt vienīgi uz ārvalstu piegādēm.