1 432 pieteikumi stundā, pēc gada – FNTT izmeklēšana: LŽŪKT vadītājs nekonstatēja pārkāpumu pazīmes

2025. gada 1. oktobra rītā Nacionālā maksājumu aģentūra (NMA) vienas stundas laikā saņēma 1 432 pieteikumus konsultāciju pakalpojumu finansēšanai. Kopējā pieprasītā summa – 2,545 miljoni eiro – par 50 % pārsniedza uzaicinājumam atvēlēto finansējumu, tāpēc pieteikumu pieņemšana tika apturēta jau plkst. 9.05. Gadu vēlāk gandrīz identisks skaitlis parādījās Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNTT) paziņojumā. Tiesībaizsardzības iestādes izmeklē apstākļus, kādos tika iesniegti 1 431 pieteikums par summu, kas pārsniedz 2,5 miljonus eiro. Pastāv aizdomas, ka daļu no tām varētu būt iesniegusi Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju dienests (LŽŪKT) fizisko personu vārdā bez šo cilvēku zināšanas un piekrišanas. FNTT veica kratas un nopratināja vairāk nekā 100 lieciniekus.

NMA „Agrobitei“ apstiprināja, ka tieši tā, aizdomājoties par iespējamiem pārkāpumiem, nodeva informāciju FNTT. Savukārt LŽŪKT direktors Gintas Saulius Cironka norāda, ka dienests par aizdomām uzzināja tikai tad, kad ieradās amatpersonas, un pats iepriekš nebija pamanījis nekādas pārkāpumu pazīmes.

NMA pati vērsās tiesībsargājošajās iestādēs

„NMA, aizdomājoties, ka daļa pieteikumu tika iesniegti bez pieteikumu iesniedzēju zināšanas un piekrišanas, informāciju par to nodeva Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestam, tādējādi FNTT izmeklēšana tika uzsākta, pamatojoties uz NMA sniegto informāciju“, – norādīja aģentūra. Tomēr NMA, atsaucoties uz notiekošās pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, neatbildēja, vai FNTT minētie 1 431 pieteikumi ir tas pats pieteikumu kopums, ko aģentūra saņēma 2025. gada 1. oktobrī.

Aģentūra arī nesniedza datus par to, cik daudz pieteikumu bija saistīti tieši ar LŽŪKT, cik no tiem tika apstiprināti, cik konsultāciju faktiski tika sniegtas un vai saskaņā ar tām jau ir izmaksāti atbalsta līdzekļi.

G. S. Cironka: par aizdomām uzzinājām no amatpersonām

LŽŪKT direktors G. S. Cironka norādīja, ka informācija par iespējamiem pieteikumiem, kas iesniegti bez lauksaimnieku ziņas, dienesta vadību sasniedza tikai tad, kad tiesībaizsardzības iestādes jau bija sākušas rīkoties.

„Šī informācija mums kļuva zināma tad, kad ieradās paši amatpersonas“, – viņš teica. Uz jautājumu, vai Konsultāciju dienests pats bija konstatējis šādus gadījumus, direktors to noliedza.

„Tas patiešām ir dienests, kurā šādas lietas nav bijušas. Mēs galvenokārt strādājam ar saviem klientiem, tie ir mūsu klienti, un šajā jomā pat nav un nevar būt nekādas šādas pazīmes“, – teica G. S. Cironka. Pēc viņa teiktā, arī pati pieteikumu iesniegšanas sistēma neļauj iesniegt dokumentus citas personas vārdā.

„Ja jūs esat iepazinušies ar pašu pieteikumu iesniegšanas procesu, tad nav pat tādas iespējas, ka varētu iesniegt pieteikumus citas personas vārdā – pati sistēma to neļauj“, – apgalvoja direktors.

Pieteikumu varēja iesniegt arī pilnvarota persona

NMA sniegtais paskaidrojums liecina par nedaudz sarežģītāku procesu. Saskaņā ar tobrīd spēkā esošo kārtību pieteikumu caur Lauksaimniecības ministrijas informācijas sistēmu ŽŪMIS varēja iesniegt ne tikai pats pieteikuma iesniedzējs, bet arī viņa pilnvarotā persona. Šim nolūkam NMA bija jāiesniedz pieteikuma iesniedzēja parakstīta pilnvara. Tik pēc tam, kad aģentūra apstiprināja pārstāvības tiesības, cita persona varēja iesniegt pieteikumu lauksaimnieka vārdā.

„Pārstāvības tiesību piešķiršana sistēmā nemaina pienākumu rīkoties saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja piešķirto pilnvaru“, – uzsvēra NMA.

Tātad tehniski pieteikumu varēja iesniegt cita persona, taču tikai tad, ja tai bija atbilstoša pilnvara. Priekšizmeklēšanā tagad tiek noskaidrots, vai visos gadījumos pieteikuma iesniedzēji zināja par viņu vārdā iesniegtajiem dokumentiem un bija tam devuši piekrišanu. FNTT oficiāli norāda, ka tiek izmeklēta iespējama dokumentu viltošanas un kredītu krāpšanas shēma.

Iestādē sākta iekšējā pārbaude

G. S. Cironka apstiprināja, ka pēc FNTT rīcības LŽŪKT ir sākusi iekšējo pārbaudi.

„Protams, ir sākta iekšējā pārbaude. Mēs analizējam procesus, nosakām riska vietas, meklējam risinājumus, kas ļautu strādāt normāli, sazināmies ar dalībniekiem“, – teica viņš. Pēc vadītāja teiktā, dienests veic pasākumus, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos un netiktu metīts ēnā uz visu organizāciju.

Tomēr G. S. Cironka konkrēti nepaskaidroja, vai darbinieki ir atstādināti no amata saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, cik daudzi LŽŪKT darbinieki iesniedza pieteikumus lauksaimnieku vārdā un vai iekšējā pārbaude jau ir konstatējusi konkrētas neatbilstības.

Šī nav pirmā izmeklēšana par lauksaimniekiem paredzētajiem izglītošanas pakalpojumiem

Pašreizējā LŽŪKT izmeklēšana nav saistīta ar iepriekšējo Vigilijus Juknas un lauksaimnieku apmācību lietu – tās ir atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas. Tomēr abos lietās runa ir par ES un valsts līdzekļiem finansētiem zināšanu nodošanas pakalpojumiem lauksaimniekiem, kā arī par to, vai dokumentos norādītie pakalpojumi patiešām tika sniegti.

Iepriekšējā apmācību lietā atklājās, ka NMA jau pirms skandāla bija identificējusi iespējamo fiktīvo apmācību risku, taču papildu kontroles pasākumi tika ieviesti tikai vēlāk. Šajā gadījumā situācija atkārtojas. Proti, NMA norādīja, ka tikai 2026. gada augustā tika grozīti pasākuma īstenošanas noteikumi. Aģentūrai ir piešķirtas tiesības izlases kārtībā zvanīt konsultāciju pakalpojumu saņēmējiem un pārbaudīt, vai viņi patiešām ir piedalījušies konsultācijās. Šo kontroles pasākumu var piemērot arī iepriekš iesniegtajiem pieteikumiem. Tiek plānotas arī izmaiņas sistēmā „ŽŪMIS“: pieteikuma iesniegšanai sistēmā varēs pieslēgties tikai, izmantojot Elektroniskās pārvaldes portāla identitātes pārbaudes pakalpojumu. Šādi drošības pasākumi palīdzētu precīzāk noteikt, kas faktiski ir pieslēdzies sistēmai un iesniedzis dokumentu.

Aizdomās turamo personu pagaidām nav

Kaunas apgabala prokuratūra norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšana pašlaik atrodas sākuma stadijā.

„Tiek veiktas procesa darbības, lai noskaidrotu izmeklēšanai būtiskos notikuma apstākļus. Šajā izmeklēšanas posmā nevienam nav izvirzītas aizdomas“, – informēja prokuratūra. To pašu iepriekš apstiprināja arī FNTT.

Tāpēc šobrīd nav pamata apgalvot, ka LŽŪKT, tās vadītāji, darbinieki vai lauksaimnieki būtu izdarījuši noziedzīgas darbības. Tiesībaizsardzības iestādes vēl tikai vāc un izvērtē datus. Vai tiesībaizsardzības iestāžu aizdomas apstiprināsies, parādīs pirmstiesas izmeklēšana.