Šokējoši ILTE darbības rādītāji: garantijas lauksaimniecībai samazinājās par 62 %, lopkopībai tiek izvirzītas stingrākas prasības

Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) apgalvo, ka bijušā Lauksaimniecības aizdevumu garantiju fonda integrēšana pašreizējā ILTE sistēmā būtiski nav mainījusi individuālo garantiju pieejamību lauksaimniekiem. Tomēr pašas ministrijas sniegtie dati liecina par ievērojamu kritumu – 2023.–2025. gadā gan piešķirto garantiju skaits, gan to kopējā summa samazinājās par 62 %. Par to, kāpēc garantiju apjomi tik strauji samazinājās, ministrija un nozares pārstāvji sniedz atšķirīgus skaidrojumus.

Apjomi samazinājās gandrīz trīs reizes

MB „Skaitļi lauksaimniekiem” vadītājs Ignas Jankauskas apgalvo, ka pēc iepriekšējās garantiju sistēmas pārveidošanas to apjoms lauksaimniecībai ir samazinājies aptuveni trīs reizes.

„Garantiju piešķiršana lauksaimniecībai, gan skaita, gan summas ziņā, ir samazinājusies [...] aptuveni trīs reizes salīdzinājumā ar to, ko pēdējos gados piešķīra Lauksaimniecības kredītu garantiju fonds“, – viņš norāda un piebilst, ka samazinājumu izraisīja nevis pieprasījuma kritums, bet gan sarežģītāka garantiju saņemšana.

Lauksaimniecības ministrijas sniegtie dati arī apstiprina šo kritumu: „Piešķirto garantiju skaits un summa laikposmā no 2023. līdz 2025. gadam samazinājās par 62 %”.

Citiem vārdiem sakot, 2025. gadā garantiju apjoms veidoja aptuveni 38 % no 2023. gada līmeņa. Tomēr ministrija šo samazinājumu tieši nesaista ne ar ILTE pārstrukturēšanu, ne ar garantiju cenu veidošanu.

„Šādu garantiju piešķiršanas samazināšanās tendenci varēja ietekmēt tas, ka finanšu iestādes vairāk uzticas lauksaimniecības nozares pārstāvjiem vai piemēro citus aizdevumu un līzinga atmaksas nodrošināšanas pasākumus“, – norāda Lauksaimniecības ministrija. Ministrija min arī aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, kā arī jaunus produktus, kas parādījušies finanšu tirgū.

Tomēr atbildē nav sniegti dati, kas parādītu, kādu daļu no 62 % krituma izskaidro katrs no šiem iemesliem. Lauksaimniecības ministrija arī nav sniegusi „Agrobitės“ pieprasīto ikgadējo garantiju skaita un vērtības sadalījumu.

ILTE publiskotie dati arī liecina par individuālo lauksaimniecības garantiju portfeļa samazināšanos – uzņēmuma 2025. gada finanšu pārskatos liecina, ka lauksaimniecības garantiju portfeļa atlikums gada laikā samazinājās par vairāk nekā 23 miljoniem eiro.

2025. gadā tika mainīta cenu noteikšanas kārtība

Vēl viens jautājums, kas ir diskusijas vērts, – garantijas cena. I. Jankauskas sniedz konkrētu piemēru, proti, investīciju projektu, kuram bija nepieciešams 1 miljons eiro aizdevums ar 80 % ILTE garantiju uz desmit gadiem.

„Līdzīgam projektam 2024. gadā garantijas maksa bija apmēram 24 tūkstoši eiro, bet tagad tā sasniedza 104 tūkstošus eiro. [...] Cilvēks aizņemas 1 miljonu eiro, un vēl 100 tūkstoši eiro viņam ir jāatvēl garantijas maksai“, – šokējošos skaitļus atklāj I. Jankauskas.

„Agrobitė“ neatkarīgi neapstiprināja šo konkrēto 104 tūkst. eiro aprēķinu. Tomēr fakts, ka garantiju cenu noteikšana ir mainījusies, ir oficiāls. ILTE norāda, ka jaunā individuālo lauksaimniecības garantiju cenu noteikšana stājās spēkā 2025. gada 25. septembrī.

„Tarifu noteikšanā tika novērtēts garantiju kredītrisks un dažādos darbības sektoros fiksētās garantiju izmaksas. Tādējādi tiek mēģināts nodrošināt, ka garantiju cenu noteikšana būtu pamatota uz uzņemto risku un veicinātu garantiju darbības ilgtermiņa finanšu ilgtspēju“, – skaidro ILTE.

Lopkopībai tarifs ir augstāks

ILTE šobrīd publiski paziņo orientējošos tarifus: augkopībai – no 3,1 %, lopkopībai – no 3,9 %, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai – arī no 3,1 %. Galīgā atlīdzība ir atkarīga arī no garantijas summas, termiņa, klienta veida un citiem riska parametriem.

„Lielāko summu maksātu lopkopība, bet augkopības nozarei piemērojamā summa jau ir mazāka“, – norāda I. Jankauskas un uzdod jautājumu, vai augstāka garantijas cena lopkopībai saskan ar deklarēto mērķi veicināt šo nozari.

ILTE atbild, ka atšķirība ir pamatota ar tās rīcībā esošajiem vēsturiskajiem datiem.

„ILTE vēsturisko garantiju portfeļa datu analīze liecina, ka lopkopības nozarē tika reģistrēts lielāks garantiju gadījumu un izmaksu risks nekā augkopībā. Tas tiek ņemts vērā, nosakot nozares riska tarifu“, – norāda Valsts attīstības banka nosūtītajā atbildē.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija (ŽŪM), atbildot uz jautājumu, vai šāda cenu noteikšana ir samērīga un vai tā būtu jāpārskata, būtiski neizsaka savu viedokli.

„Garantijas atlīdzības un garantijas nosacījumu maiņas maksu apmērus, kā arī to aprēķināšanas kārtību nosaka garantiju iestādes UAB ILTE pārvaldes orgāni,” – norāda ministrija.

Valsts izdevumi kompensācijām nepieaug

Daļa no garantijas atlīdzības dažos gadījumos tiek kompensēta no valsts līdzekļiem.

I. Jankauskas uzdod jautājumu, vai augstāka garantijas cena automātiski nozīmē arī lielāku valsts kompensāciju. ILTE atzīst, ka konkrēta subjekta gadījumā šāda saistība ir iespējama.

„Palielinoties garantijas atlīdzībai, konkrētajam subjektam pienākošā kompensācijas summa var attiecīgi pieaugt“, – norāda ILTE. Tomēr kopējie dati neliecina par valsts izdevumu pieaugumu.

Saskaņā ar Lauksaimniecības ministrijas datiem līdzekļi, kas izmantoti garantijas atlīdzības kompensācijām, 2023.2025. gadā samazinājās no 1,95 miljoniem līdz 0,71 miljonam eiro, jeb par 64 %. ILTE norāda, ka 2024. gadā kompensācijām tika izlietoti 1,06 miljoni eiro, 2025. gadā — 0,71 milj. eiro.

„Kopējā kompensācijām izlietotā summa pēdējos gados ir samazinājusies sakarā ar individuālo garantiju pieteikumu skaita samazināšanos“, – skaidro ILTE.

Kritizē arī ILTE tiešos aizdevumus

I. Jankauskas uzdod vēl vienu jautājumu – vai ILTE, pati tieši aizdodot naudu lauksaimniekiem, nekonkurē ar kredītsabiedrībām un mazākām bankām, kurām tajā pašā laikā būtu jāpalīdz finansēt lauksaimniecību ar garantiju sistēmas starpniecību.

„ILTE ir iesaistījusies tiešā konkurencē ar kredītiestādēm. Tas ir ļoti slikts jaunums reģionos darbojošajām kredītsabiedrībām vai mazākajām bankām“, – uzskata I. Jankauskas.

Pēc viņa teiktā, ja finanšu iestādei lauksaimnieka aizdevumam ir nepieciešama garantija, bet tās cena kļūst pārāk augsta, kredītsabiedrība vai banka var atteikties piešķirt finansējumu. Šādā gadījumā lauksaimnieks galu galā var būt spiests meklēt finansējumu tieši pie ILTE.

ILTE ar šādu vērtējumu nepiekrīt.

„ILTE piešķir tiešos aizdevumus lauksaimniecības nozares dalībniekiem gadījumos, kad tie nevar saņemt finansējumu tirgū“, – norāda valsts attīstības banka.

Saskaņā ar ILTE teikto, lai tās finansējums papildinātu tirgu, nevis ar to konkurētu, pirms tiešā aizdevuma piešķiršanas tiek pieprasīta finanšu iestādes izziņa par atteikšanos finansēt klientu.