Premjerministrs apgalvo, ka nav izjūtis spiedienu no ASV atvērt Klaipēdas ostu mēslošanas līdzekļu eksportam no Baltkrievijas

Premjerministrs Mindaugas Sinkevičius apgalvo, ka nav izjūtis spiedienu no ASV administrācijas atvērt Klaipēdas ostu kālija mēslojuma eksportam no Baltkrievijas.

„Neviens mūs patiešām nespiež, es neesmu jūtis spiedienu ne no mūsu stratēģiskā partnera Amerikas puses. Domāju, ka tās drīzāk ir aizkulišu sarunas, lai noskaidrotu Eiropas valstu noskaņojumu un reakcijas, tostarp arī Lietuvas“, – piektdien Birštonē žurnālistiem teica M. Sinkevičius.

„Neviens mums neizdara spiedienu ne rakstiski, ne mutiski, un pat ja izdarītu, mēs esam neatkarīga valsts, kas īsteno savu politiku, saprot gan draudus, gan to, kāpēc šīs sankcijas pastāv. (...) Pašlaik mēs neplānojam veikt nekādas pārskatīšanas sankciju politikā“, – viņš piebilda.

Tā premjerministrs izteicās izdevumam „Politico“ piektdien, kad ASV prezidenta Donalda Trampa (Donaldo Trampo) administrācija izdara spiedienu uz Lietuvu, lai tā atvērtu Klaipēdas ostu kālija mēslošanas līdzekļu eksportam.

Kā rakstīja BNS, ASV prezidents septembra beigās paziņoja, ka Vašingtona strādā pie liela mēroga vienošanās par mēslošanas līdzekļu iepirkšanu no Baltkrievijas. Pēc viņa teiktā, tas ļautu ASV uzņēmumiem par mēslošanas līdzekļiem maksāt mazāk nekā pašlaik, tos pērkot no Kanādas.

Ārlietu ministrs Kęstutis Budrys septembra beigās norādīja, ka neviena ES dalībvalsts nevar būt daļa no ASV izstrādātā nolīguma par Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importu, ņemot vērā Kopienas noteiktās sankcijas šai precei.

Prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Deividas Matulionis tajā laikā paziņoja, ka, ja ASV galīgi vienotos ar Minsku par ES sankcionēto baltkrievijas kālija mēslošanas līdzekļu pirkšanu, Eiropas sankciju pārkāpums būtu „sava veida morāls pazemojums”.

Tajā pašā laikā viņš vienlaikus uzsvēra, ka mēslojums ne vienmēr tiktu transportēts caur Lietuvu un Klaipēdas ostu, kā tas bija agrāk, un noliedza, ka ASV šī iemesla dēļ izdara spiedienu uz Lietuvu.

Daļa politiķu D. Trampa paziņojumu par vienošanos ar Baltkrieviju nosauca par politisku, par vienu no līdzekļiem, lai izdarītu spiedienu uz Kanādu, kas ir galvenā kālija mēslošanas līdzekļu piegādātāja ASV tirgum.

Amerikāņi šogad atcēla 2022. gadā ieviestās sankcijas pret Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem, taču iespējas tos importēt ASV joprojām ievērojami ierobežo ierobežojumi preču tranzītam no Baltkrievijas caur kaimiņvalstīm.

Līdz ASV sankciju ieviešanai Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu pārvadāšana notika caur Klaipēdas ostu, bet Lietuvas augstākās amatpersonas līdz šim ir izrādījušas skepsi attiecībā uz tranzīta atjaunošanu gan tāpēc, ka joprojām ir spēkā ES sankcijas, gan tāpēc, ka tās nevēlas nodrošināt peļņas gūšanas iespējas uzņēmumiem, kas saistīti ar Baltkrievijas režīmu.

ES sankcijas pret Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem ir spēkā līdz nākamā gada februārim.