ILTE „palīdzība“ lauku saimniecībām: pēc trim gadiem – jauna finanšu krīze?

ILTE programma „Lēti apgrozāmi aizdevumi lauksaimniecībai”, kas tika uzsākta pavasarī, spriežot pēc jaunākajiem datiem, piesaista lauksaimnieku uzmanību – jau ir parakstīti 346 līgumi par aptuveni 35,5 miljoniem eiro. Tomēr diskusijas par pašas programmas struktūru nebeidzas. Kritiku tiek maksimālais trīs gadu aizdevuma termiņš un saimniecību finanšu stāvokļa novērtēšanai izvēlētais tūlītējās atmaksas rādītājs.

MB „Skaičiai žemdirbiams” vadītājs Ignas Jankauskas apgalvo, ka tieši šie nosacījumi daļai saimniecību, kurām ir finansiālas grūtības, var radīt problēmas. Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) un ILTE aizstāv šo izvēli, taču nosacījumi jau ir tikuši koriģēti, un daļai saimniecību tiek gatavots vēl viens izņēmums.

Pasākums tiek izmantots

Privilēģētie aizdevumi sāka tikt izsniegti 4. maijā. Sākotnējā pasākuma shēmā bija paredzēts, ka aizdevumi tiks izsniegti uz laiku ne ilgāk par 36 mēnešiem, un finansējums ir paredzēts gan tiem subjektiem, kas tirgū nevar saņemt aizdevumu, gan saimniecībām, kas cietušas no dabas katastrofām vai tirgus svārstībām.

MB „Skaičiai žemdirbiams” vadītājs I. Jankauskas šo pasākumu vērtē skeptiski. Pēc viņa teiktā, izvēlētie kritēriji ierobežo finansējuma pieejamību, un līdzekļi tiek izmantoti lēnāk nekā iepriekšējo krīzes pasākumu ietvaros. Tomēr Lauksaimniecības ministrijas un ILTE sniegtie dati liecina, ka pasākuma izmantošana ir uzņēmusies apgriezienus.

Līdz 3. augustam bija parakstīti 244 aizdevumu līgumi par 24,6 miljoniem eiro, bet saskaņā ar jaunākajiem datiem – jau 346 līgumi par aptuveni 35,5 miljoniem eiro. ILTE norāda, ka pieteikumu plūsma saglabājas stabila.

„Rats drīz pagriezīsies, un nauda tiks izvilkta no saimniecībām“

Pēc I. Jankauska vērtējuma, trīs gadu termiņš saimniecībām, kuras meklē aizdevumus tieši finansiālu grūtību dēļ, ir pārāk īss. Viņš atgādina par iepriekšējiem finanšu pasākumiem, kas tika piemēroti COVID-19 pandēmijas un kara Ukrainā izraisīto tirgus traucējumu periodā. Kā norāda sarunas dalībnieks, toreiz aizdevumu termiņš sākotnēji arī bija trīs gadi, taču vēlāk tika pagarināts.

„Gan mēs, gan lauksaimnieku kopiena teicām – ka nepieciešami nevis 3 gadi, bet vismaz 5–6 gadi, lai tas būtu palīdzības pasākums. ILTE to neieklausījās, un tagad tie ir 3 gadu kredīti“, – norāda I. Jankauskas.

Pēc viņa novērtējuma, ja finansiālo grūtību periods ieilgs, lauksaimniekam var nākties meklēt jaunu finansējumu jau tādēļ, lai varētu atmaksāt aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. „Rats drīz pagriezīsies, un nauda tiks izvilkta no saimniecībām“, – saka viņš.

Lauksaimniecības ministrija: piecu vai sešu gadu termiņš radītu citu risku

Lauksaimniecības ministrija argumentē, ka 36 mēnešu termiņš izvēlēts ne nejauši.

„36 mēnešu aizdevuma termiņš tika noteikts, ņemot vērā to, ka aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem tiek piešķirti saskaņā ar (de minimis) atbalsta noteikumiem, un maksimālā piešķiramā atbalsta summa ir tieši atkarīga no aizdevuma termiņa – garāks aizdevuma termiņš samazina iespējamo piešķiramo atbalsta summu“, – skaidro ministrija. Vēl viens arguments — šiem aizdevumiem netiek piemēroti nodrošinājuma pasākumi.

„5–6 gadu laikā uzņēmuma finanšu stāvoklis vai tirgus apstākļi var būtiski mainīties, un uzņēmumam var būt grūti atmaksāt aizdevumus, bet ministrija cenšas nodrošināt piešķirto aizdevumu atmaksas plūsmu un pasākuma turpināšanu“, – norāda Lauksaimniecības ministrija.

Līdzīgi argumentē arī ILTE. Saskaņā ar Nacionālās attīstības bankas teikto, šis ir apgrozāmo līdzekļu, nevis investīciju finansēšanas pasākums.

„36 mēnešu termiņš izvēlēts, ņemot vērā šādu aizdevumu praksi finanšu tirgū un to mērķi – palīdzēt saimniecībām risināt īstermiņa likviditātes un apgrozāmo līdzekļu vajadzības–“, – norāda ILTE. Pēc tās teiktā, piecu vai sešu gadu finansējums parasti jau tuvinās investīciju kreditēšanai, kad tiek novērtēta konkrēta investīcija, tās atpelnāmība un ilgtermiņa spēja pildīt saistības.

Lai gan Lauksaimniecības ministrija aizstāv kopējo 36 mēnešu ierobežojumu, jau tiek gatavots viens izņēmums.

„Ņemot vērā augļu koku audzētāju situāciju, kuru dārzi cietuši no salnām, kā arī šīs nozares specifiku, ministrija plāno mainīt pasākuma nosacījumus un pagarināt maksimālo aizdevuma termiņu līdz 48 mēnešiem augļu koku iegādei“, – informē Lauksaimniecības ministrija.

Tātad praksē tiek atzīts, ka atsevišķu lauksaimniecības darbību atjaunošanās periods var būt ilgāks par trim gadiem.

Vēl viens strīdus jautājums – kā vispār noteikt, ka saimniecībai trūkst naudas

Ne mazāk kritikas no I. Jankauska saņem steidzamā, jeb kritiskā seguma rādītājs. To aprēķina, no īstermiņa aktīviem atņemot krājumus un iegūto summu dalot ar īstermiņa saistībām. Pēc sarunas biedra vērtējuma, lauksaimniecībā tas rada problēmas, jo liela daļa īstermiņa aktīvu ir tieši krājumi.

„Lielāko daļu lauksaimnieku īstermiņa aktīvu veido krājumi, lauksaimniekiem nav debitoru parādu, bet šis rādītājs tiek aprēķināts tieši no debitoru parādiem, pieskaitot naudu, un dalīts ar saistībām. Tāpēc rādītājs iznāk ļoti mazs“, – skaidro I. Jankauskas. Pēc viņa domām, piemērotāks būtu kopējais segšanas rādītājs.

Ministrijas arguments ir pilnīgi pretējs – ātrās segšanas rādītājs esot izvēlēts tieši, ņemot vērā lauksaimniecības specifiku.

„„Kritiskās likviditātes rādītājs parasti tiek izmantots, novērtējot uzņēmuma finanšu stabilitāti krīzes laikā vai zaudējot daļu ienākumu, kad krājumu realizācija kļūst sarežģītāka vai šie krājumi ir nelikvīdi“, – norāda Lauksaimniecības ministrija.

Pēc ministrijas teiktā, šis rādītājs ļauj salīdzināt uzņēmuma likvīdākos aktīvus — naudu, debitoru parādus un citus ātri realizējamus aktīvus — ar īstermiņa saistībām.

„Ja kritiskā likviditātes rādītāja vērtība ir mazāka par 1, uzņēmums noteikti saskaras ar finansējuma trūkumu un tam ir nepieciešams aizdevums. Ņemot vērā lauksaimniecības nozares specifiku, tika izvēlēts tieši šis rādītājs“, – apgalvo ministrija.

Savukārt ILTE norāda, ka šis kritērijs ir iekļauts pasākuma finansēšanas nosacījumos, kas izstrādāti, ņemot vērā Lauksaimniecības ministrijas noteiktās prasības.

„Rādītājs palīdz novērtēt, vai saimniecībai var trūkt apgrozāmo līdzekļu, ja krājumus nav viegli realizēt,“ – norāda ILTE.

Tiek plānots vēlreiz palielināt budžetu

Pašlaik pasākumam ir piešķirti 50 miljoni eiro, bet parakstīto līgumu summa jau sasniedz apmēram 35,5 miljonus eiro.

Vasaras laikā ILTE publiski paziņoja, ka pirmajos divos mēnešos tika saņemti vairāk nekā 500 pieteikumi un ir plānots palielināt pasākuma finansējumu.

Lauksaimniecības ministrija tagad informē, ka plāno budžetu palielināt vēlreiz – no 50 līdz 65 miljoniem eiro. Tāpat ir plānots paplašināt atbilstīgo izdevumu sarakstu, iekļaut lauksaimniecības pakalpojumus un nodrošināt iespēju saņemt finansējumu no dabas katastrofām cietušajām saimniecībām pat tajos gadījumos, kad ārkārtas situācija nav oficiāli izsludināta.

ILTE sniegtie dati liecina, ka lauksaimnieki izmanto šos aizdevumus. Tomēr joprojām rada jautājumus un šaubas trīs gadu termiņš un izvēlētie finanšu rādītāji – vai tie nodrošinās, ka šodien piešķirtā likviditātes palīdzība pēc dažiem gadiem pati nekļūs par papildu finanšu slogu?