Lietuva pārņems ES Padomes vadību, taču pilnā darba kārtība netiek publiskota

2027. gada 1. janvārī Lietuva pirmo reizi kopš 2013. gada uzsāks Eiropas Savienības Padomes prezidentūru. Lauksaimniecības ministrija (ŽŪM) līdz šim publiski galvenokārt ir runājusi par ierēdņu apmācībām un sagatavošanos sarunām, taču atbildēs, kas sniegtas izdevumam „Agrobite“, tā minēja arī vairākus konkrētus mērķus. Tomēr visa gaidāmās prezidentūras darba kārtība joprojām nav publiskota. ŽŪM kompetencē ir 18 sarunu jautājumu apraksti. Šobrīd dokumenti tiek izskatīti Seimā slēgtās sēdēs.

Tiek gatavoti 18 sarunu dokumenti, bet tie netiek rādīti sabiedrībai

Lauksaimniecības un zvejniecības ministrija norāda, ka tās kompetencē ir 18 sarunu apraksti par jautājumiem, kas saistīti ar Lietuvas prezidentūru: 16 jautājumi attiecas uz Lauksaimniecības un zvejniecības padomes darba kārtību, vēl divi – Vispārējo lietu padomes darba kārtībā un ir saistīti ar izmaiņām pārtikas un barības drošības prasībās.

Tomēr ministrija līdz šim konkrēti ir iepazīstinājusi tikai ar pieciem galvenajiem likumdošanas prioritātēm: kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un tās finansēšanas nosacījumiem pēc 2027. gada, Kopējās lauksaimniecības tirgu organizēšanas regulas pārskatīšanu, negodīgas tirdzniecības prakses noteikumu atjaunināšanu, nākotnes zivsaimniecības atbalsta nosacījumus un ES kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu.

Pārējie jautājumi nav atsevišķi minēti. Lauksaimniecības ministrija paskaidroja, ka sarunu dokumenti tiek apspriesti Seimā, bet Lauku lietu komitejā to izskatīšana notika slēgtā sēdē. Turpmāk tos ir paredzēts apspriest Eiropas un Ārlietu komitejās.

Ministrija uzsver, ka prezidējošā valsts nevar vienkārši izvirzīt savas nacionālās intereses augstāk par kopējām ES interesēm – tai ir jāorganizē Padomes darbs, jāsaskaņo 27 valstu nostājas un jāsagatavo kompromisa priekšlikumi.

Lietuvas vajadzības – 6,9 miljardi eiro

Konkrētāko atbildi Lauksaimniecības ministrija sniedza par turpmāko lauksaimniecības finansējumu. Eiropas Komisijas ierosinātajā 2028.–2034. gada finanšu sistēmā Lietuvas lauksaimniecībai un lauku attīstībai pašlaik ir atvēlēti aptuveni 4,3865 miljardi eiro. Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka šī summa ir nepietiekama.

„Mēs cenšamies pabeigt tiešo maksājumu ārējo konverģenci un sasniegt 100 % ES tiešo maksājumu līmeni, vienlaikus nesamazinot lauku attīstības finansējumu. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, lai to panāktu, Lietuvai laika posmā no 2028. līdz 2034. gadam būtu nepieciešami aptuveni 6,9 miljardi eiro ES līdzekļu“,– norādīja ministrija.

Tas ir aptuveni 2,51 miljardi eiro, jeb apmēram 57 %, vairāk nekā Komisija pašlaik ierosina rezervēt. Tomēr Lauksaimniecības ministrija 6,9 miljardus eiro neuzskata par minimālo Lietuvai pieņemamo robežu.

„Šī summa ir sarunu orientieris, kas pamato Lietuvas finansējuma vajadzības, nevis iepriekš noteikta minimālā pieņemamā robeža,” – paskaidroja ministrija.

Tiešās maksājumi – 100 % no ES vidējā rādītāja līdz 2034. gadam

Lauksaimniecības ministrija arī pirmo reizi skaidri norādīja galīgo tiešo maksājumu konverģences mērķi.

„Lietuvas nostāja ir – laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam pabeigt tiešo maksājumu ārējo konverģenci un līdz 2034. gadam sasniegt 100 % no ES tiešo maksājumu vidējā rādītāja“, – norāda ministrija.

Pēc Lauksaimniecības ministrijas novērtējuma, 2027. gadā vidējais tiešo maksājumu līmenis ES būtu apmēram 270–280 eiro par hektāru. Tomēr tas vēl nav konkrēts Lietuvas maksājumu apmērs 2034. gadā — kopējais ES vidējais rādītājs līdz tam laikam var mainīties.

Eiropas Komisijas ierosinātais platības atkarīgās ienākumu atbalsta diapazons 130–240 eiro/ha, kā paskaidro ministrija, arī nav tieši vienāds ar vidējo tiešo maksājumu valstī.

Lauksaimniecības ministrija norāda, ka centīsies panākt, lai ierosinātais diapazons būtu pēc iespējas šaurāks un samazinātos maksājumu atšķirības starp valstīm. Tomēr ministrija nav norādījusi, kādas konkrētas apakšējās robežas eiro/ha Lietuva pieprasīs sarunās.

Iepirkuma cenas netiks noteiktas, bet tiek solīts mainīt tirdzniecības noteikumus

Lietuva, vadot ES Padomi, tieši nenosakīs piena, graudu vai citu lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas. Tomēr Lauksaimniecības ministrija sola sākt ES noteikumu pārskatīšanu par negodīgām tirdzniecības praksēm pārtikas piegādes ķēdē. Kā norāda ministrija, mērķis ir labāk aizsargāt lauksaimniekus un citus piegādātājus no negodīgas pircēju rīcības, nodrošināt godīgākus līgumus un radīt apstākļus, lai ražotāji saņemtu taisnīgāku atlīdzību.

Lietuva savas prezidentūras laikā plāno izskatīt Eiropas Komisijas priekšlikumu darba grupās, iesniegt savus kompromisa grozījumus tiesību aktā un sagatavot ziņojumu par sarunu gaitu. Ja vienošanos panākt neizdosies, dokumenta izskatīšana tiks nodota Grieķijai, kas pārņems prezidentūru pēc Lietuvas.

Tomēr Lauksaimniecības ministrija pagaidām nav norādījusi, kādus konkrētus juridiskos pasākumus Lietuva centīsies panākt: vai tiks ierosināti obligāti rakstiski līgumi, stingrāka cenu veidošanas atklāšana, jaunas sankcijas pircējiem vai papildu instrumentus ražotāju sarunu spējas stiprināšanai.

Tirgus problēmas tiks apspriestas vismaz trīs reizes

Lauksaimniecības ministrija sola, ka Lietuvas prezidentūras laikā situācija lauksaimniecības tirgos tiks iekļauta vismaz trīs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdēs.

„Tas dos iespēju dalībvalstīm apspriest lauksaimniecības nozarei aktuālos izaicinājumus un, ja nepieciešams, lūgt Eiropas Komisijai veikt tirgus stabilizējošus pasākumus“, – norāda ministrija. Tomēr atbildē nav norādīts, kādus konkrētus pasākumus Lietuva vēlētos panākt saistībā ar mēslošanas līdzekļu, degvielas un enerģijas cenām: jauna ES atbalsta fonda izveide, lielāka lauksaimniecības rezerve, pagaidu valsts atbalsta noteikumu grozījumi vai cits mehānisms.

Kādas lauksaimnieku organizācijas piedalījās – atbilde netika sniegta

„Agrobitė“ Lauksaimniecības ministrija arī lūdza norādīt, kuras konkrētas lauksaimnieku un lauksaimniecības organizācijas tika iesaistītas, izstrādājot prezidentūras mērķus, kad notika konsultācijas un kādi to priekšlikumi tika iekļauti programmā.

Ministrija nesniedza ne organizāciju nosaukumus, ne sanāksmju datumus, ne konkrētos pieņemtās ierosmes. Lauksaimniecības ministrija apmierinājās ar vispārīgu paskaidrojumu, ka tā sadarbojas ar lauksaimnieku un lauksaimniecības nozares organizācijām, ņem vērā to problēmas, priekšlikumus un cerības, kā arī turpinās dialogu nākotnē.

Tāpēc no ministrijas atbildes nav iespējams noteikt, vai 18 sarunu dokumenti tika faktiski saskaņoti ar lauksaimnieku organizācijām, kuras no tām piedalījās un cik daudz no to priekšlikumiem tika iekļauti Lietuvas nostājā.

Kad sabiedrība redzēs visu programmu – nav skaidrs

Lauksaimniecības ministrija norāda, ka valdība apstiprināja prezidentūras programmas jautājumu sarakstu un aprakstu projektus jau 2. septembrī un nosūtīja tos Seimam. Tomēr nav noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram sabiedrībai būtu jāpublisko visa programma vai Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas kompetencē esošo jautājumu kopsavilkums.

„„Vai Ārlietu ministrija, kas ir saraksta pārvaldītāja, plāno publicēt kopējo Lietuvas prezidentūras programmu, Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas kompetences jomu kopsavilkumus vai atsevišķus jautājumu aprakstus, būtu jājautā atsevišķi“, – atbildēja ministrija.

Tātad konkrētie mērķi jau ir izstrādāti, apstiprināti valdībā un tiek apspriesti Seimā, taču lauksaimnieki un sabiedrība joprojām nevar iepazīties ar visu 18 jautājumu darba kārtību.