ES lauksaimniecības perspektīvas līdz 2035. gadam: galvenie izaicinājumi – ģeopolitiskie riski, ražošanas izmaksas un lauksaimniecības uzņēmumu ienākumi

Ģeopolitiskā spriedze, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenu svārstības, klimata pārmaiņas, darbaspēka trūkums un lauksaimnieku novecošanās nākamajā desmitgadē var būtiski mainīt Eiropas Savienības lauksaimniecību. Eiropas Komisijas Apvienotā pētniecības centra (JRC) publicētajā ekspertu diskusiju pārskatā tiek izvērtēts, kā šie faktori līdz 2035. gadam var ietekmēt lauksaimniecības ražošanu, tirdzniecību un saimniecību ienākumus.

2026. gada 8. oktobrī publicētajā pārskatā apkopotas 2026. gada pavasarī notikušās ekspertu diskusijas. Tajās tika analizēti ilgtermiņa ES lauksaimniecības attīstības scenāriji un galvenie riski, kas var ietekmēt nozares konkurētspēju un lauksaimnieku ekonomisko noturību.

Dažu nozaru ražošana var samazināties, citu – pieaugt

Pēc ekspertu novērtējuma, nākamajā desmitgadē ES var samazināties graudu, cukurbiešu, liellopu gaļas, cūkgaļas un aitas gaļas ražošana. Labvēlīgākas perspektīvas tiek prognozētas mājputnu gaļas, olu, eļļas un proteīnaugu nozarēm.

Šādas strukturālās izmaiņas būs saistītas ne tikai ar patēriņa un tirgus tendencēm. Liela nozīme būs ražošanas izmaksām, klimatiskajiem apstākļiem, starptautiskajai tirdzniecībai, tehnoloģiju ieviešanai un lauku saimniecību spējai veikt ieguldījumus.

ES joprojām ir ļoti atkarīga no importētiem mēslošanas līdzekļiem

Kā viens no lauksaimniecības neaizsargātības faktoriem JRC pārskatā minēta ES atkarība no importētajām minerālajām mēslošanas līdzekļiem un enerģijas resursiem.

2025. gadā imports veidoja 53 % no ES slāpekļa, 63 % no fosfora un pat 76 % no kālija mēslošanas līdzekļu pieprasījuma. Šāda atkarība nozīmē, ka ģeopolitiskie konflikti, enerģijas cenu kāpumi vai starptautisko piegādes ķēžu traucējumi var tieši ietekmēt lauksaimnieku ražošanas izmaksas.

Viens no iespējamajiem virzieniem šīs atkarības mazināšanai ir efektīvāka barības vielu reģenerācija no lopu mēsliem un to atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā.

Enerģijas piegādes traucējumi smagi ietekmētu lauku saimniecību ienākumus

JRC eksperti izpētīja arī hipotētiskus ģeopolitisko satricinājumu scenārijus. Vienā no tiem tiek modelēta situācija, kad 2026. gadā uz sešiem mēnešiem tiktu pārtraukta naftas un gāzes eksportēšana caur Hormuzas šaurumu. Šāda scenārija gadījumā vidējie ES lauku saimniecību ienākumi varētu samazināties par 5,9 %, salīdzinot ar bāzes scenāriju.

Ir svarīgi uzsvērt, ka šis ir hipotētiskas modelēšanas rezultāts, nevis prognoze, ka šāds piegāžu pārtraukums notiks.

Tomēr šis scenārijs parāda, cik cieši mūsdienu lauksaimniecības ekonomiskie rezultāti ir saistīti ar enerģētikas tirgiem un ģeopolitiskajiem procesiem ārpus ES robežām.

Klimata pārmaiņas var samazināt ražību

Klimata pārmaiņas joprojām ir nozīmīgs ilgtermiņa izaicinājums. JRC pārskatā tiek lēsts, ka Dienvideiropā kviešu un kukurūzas ražība varētu samazināties par aptuveni 20 %, lai gan daļu no iespējamajiem zaudējumiem varētu kompensēt, piemērojot pielāgošanās pasākumus.

Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī lopkopību – tiek novērtēts iespējamais piena un gaļas lopkopības produkcijas samazinājums.

Tāpēc, lai nodrošinātu nozares noturību, arvien svarīgākas kļūst investīcijas precīzajā lauksaimniecībā, inovācijās, jaunās genomikas metodēs un ražošanas sistēmās, kas pielāgotas mainīgajam klimatam.

Tirdzniecības nolīgumi – gan iespējas, gan konkurences spiediens

ES tirdzniecības nolīgumi ar Mercosur valstīm, Indiju, Indonēziju un Meksiku var pavērt papildu eksporta iespējas Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozarei.

Jaunas iespējas vispirms varētu rasties vīna, piena produktu, olīveļļas un pārstrādātas pārtikas ražotājiem. Tomēr vienlaikus lielāks imports var pastiprināt konkurences spiedienu uz jutīgākajām ES lauksaimniecības nozarēm, tostarp liellopu gaļas, mājputnu gaļas, cukura un piena ražotājiem.

Tāpēc, izvērtējot jaunus tirdzniecības nolīgumus, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai kopējo tirdzniecības pieaugumu, bet arī to ietekmi uz konkrētiem ES lauksaimniecības sektoriem un lauksaimnieku konkurences apstākļiem.

Lauksaimniecības uzņēmumiem ir nepieciešama ilgtermiņa politikas stabilitāte

JRC ekspertu diskusijās tiek pievērsta uzmanība arī lauksaimniecības politikas nepārtrauktībai. Lauksaimnieku investīcijas tehnikā, ēkās, enerģētikā, lopkopībā, augsnes uzlabošanā vai jaunās tehnoloģijās tiek plānotas daudzus gadus uz priekšu. Tāpēc bieži mainīgie atbalsta nosacījumi un regulējums palielina nenoteiktību un apgrūtina ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu.

Pārskatā tiek uzsvērts, ka lauku saimniecību ilgtermiņa noturībai un investīcijām ir nepieciešama lielāka politikas pasākumu pēctecība, bet ES lauksaimniecības politikas plānošanai būtu labāk jāatbilst nozares ilgtermiņa vajadzībām.

JRC ekspertu novērtējumi liecina, ka nākamajā desmitgadē ES lauksaimniecības noturība nebūs atkarīga no viena faktora. Enerģijas un mēslošanas līdzekļu pieejamība, lauksaimniecības uzņēmumu ienākumi, klimata pārmaiņu ietekme, tirdzniecības politika, inovācijas un skaidra ilgtermiņa lauksaimniecības politika kļūst par savstarpēji saistītiem jautājumiem.

Lauksaimniecības nozarei ir īpaši svarīgi, lai, pieaugot prasībām pret lauksaimniekiem, vienlaikus tiktu radīti ekonomiskie apstākļi, kas ļautu investēt, modernizēt saimniecības un saglabāt konkurētspējīgu ražošanu. Ilgtermiņa pārtikas nodrošinājums ir neatņemami saistīts ar ekonomiski dzīvotspējīgām un noturīgām saimniecībām.