Eiropas Komisijas komisārs C. Hansens: 25 gadu laikā pat 90 % pašreizējo lauksaimnieku var sasniegt pensijas vecumu – kas tad ražos pārtiku?

Eiropas Komisijas loceklis, kurš atbild par lauksaimniecību un pārtiku, Kristofs Hansens publiskā videovēstījumā uzsvēra, ka paaudžu maiņa lauksaimniecībā ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības nākotnes uzdevumiem. Atzīmējot paaudžu maiņas stratēģijas pirmās gadadienas, Eiropas Komisijas loceklis iepazīstināja ar iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot jauno lauksaimnieku iespējas saņemt finansējumu, izmantot zemi un pārņemt saimniecības. Lietuvas Jaunojo lauksaimnieku un jauniešu savienības (LJŪJS) priekšsēdētājs dr. Paulius Astrauskas vērš uzmanību uz to, ka Eiropas līmenī deklarētajam atbalstam jāatspoguļojas arī konkrētos nacionālos lēmumos.

Eiropas lauksaimniecībai draud paaudžu maiņas izaicinājums

Eiropas lauksaimniecības nākotne arvien vairāk ir atkarīga no tā, vai izdosies piesaistīt jauno paaudzi un radīt tai apstākļus, lai tā nostiprinātos šajā nozarē. Publiskā videovēstījumā Eiropas Komisijas komisārs Kristofs Hansens vērsa uzmanību uz satraucošajām demogrāfiskajām tendencēm.

„Mūsu veikalu plaukti var būt pilni, taču realitāte ir tāda, ka nākamajos 25 gados 90 procenti no šodienas lauksaimniekiem var sasniegt pensijas vecumu. Man tas nav tikai statistika“, – uzsvēra Eiropas Komisijas komisārs.

Pēc viņa teiktā, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem jau no amata pilnvaru sākuma ir kļuvis par vienu no svarīgākajām darbības prioritātēm. C. Hansens uzsvēra, ka, lai labāk izprastu jauno lauksaimnieku problēmas, viņš ar viņiem sazinājās tieši – apmeklēja saimniecības, lauksaimniecības skolas, gadatirgus, piedalījās Eiropas Savienības politikas dialogos.

Pamatojoties uz šīm diskusijām, pirms gada tika pieņemta Eiropas Savienības paaudžu maiņas stratēģija, kuras mērķis ir radīt labvēlīgākus apstākļus jaunajiem lauksaimniekiem, lai viņi varētu uzsākt un turpināt lauksaimniecisko darbību.

Finansējums, zeme un saimniecību pārņemšana — trīs svarīgākie virzieni

Eiropas Komisijas komisārs izcēla galvenos šķēršļus, ar kuriem saskaras jaunie Eiropas lauksaimnieki. Pirmais – finansējuma pieejamība. Lauksaimniecības darbības uzsākšanai nepieciešamas lielas investīcijas zemē, tehnikā, ēkās un ražošanas tehnoloģijās. Tomēr jaunam cilvēkam, kuram vēl nav uzkrāta kapitāla, finansējums bieži vien kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem.

C. Hansens paziņoja par jauna finansējuma instrumenta izstrādi, kas paredzēts šīs problēmas risināšanai.

Otrais virziens — iespējas izmantot zemi. Eiropas Komisija jau strādā pie Zemes novērošanas centra izveides un veido jaunu ekspertu grupu, kas izskatīs ar lauku saimniecībām saistītus jautājumus.

Trešais virziens — zināšanas, prasmes un mentorings. Šajā jomā ir paredzētas iniciatīvas, kas saistītas ar sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā, labākās prakses izplatīšanu, zinātnisko pētniecību un inovācijām.

„Konkrēti pasākumi. Konkrēts atbalsts. Un tas ir tikai sākums“, – savā uzrunā teica Eiropas Komisijas komisārs. Viņš arī uzsvēra, ka nākamajos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) priekšlikumos ir paredzēts pamats turpmākiem lēmumiem: mērķtiecīgs finansiāls atbalsts, sākotnējais atbalsta pakete jauniešiem, kuri vēlas uzsākt lauksaimniecisko darbību, un palīdzība saimniecību pārņemšanā.

Uzrunas noslēgumā C. Hansens tieši vērsās pie jaunās lauksaimnieku paaudzes: „Mēs ceram uz jūsu ieguldījumu, un jūs varat rēķināties ar manu atbalstu.”

Lietuvas jaunie lauksaimnieki savas problēmas izklāstīja tieši Eiropas Komisijas loceklim

Eiropas Komisijas komisāra paustās domas ir īpaši aktuālas Lietuvas jauno lauksaimnieku un jauniešu savienībai, kuras pārstāvji 27. oktobrī Briselē tikās ar C. Hansenu.

Tikšanās piedalījās LJŪJS priekšsēdētājs dr. Paulius Astrauskas un apvienības biedri. Lietuvas delegācija Eiropas Komisijas loceklim iepazīstināja ar situāciju, kādā atrodas valsts jaunie lauksaimnieki, un iesniedza rezolūciju par paaudžu maiņu, atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem un taisnīgāku lauksaimniecības maksājumu sadali.

Lietuvas jauno lauksaimnieku pārstāvji uzsvēra, ka vienkārši deklarēt paaudžu maiņas nozīmi nav pietiekami. Jauniešiem ir jābūt reālām iespējām iegādāties vai nomāt zemi, saņemt finansējumu, investēt saimniecību modernizācijā un konkurēt ar lauksaimniecības uzņēmumiem, kas uzkrājuši lielāku kapitālu.

Pēc LJŪJS domām, atbalsta sistēmā ir jāpievērš lielāka uzmanība iesācējiem un lauksaimniekiem, kuri pārņem ģimenes saimniecības, savukārt finansējuma pasākumiem ir jānodrošina saimniecību ilgtermiņa ekonomiskā dzīvotspēja.

Savienības iesniegtajā rezolūcijā tiek izvirzīti jautājumi par ilgtermiņa ienākumu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, efektīvu maksimālo maksājumu ierobežošanu, saistīto uzņēmumu kontroli un pārredzamāku atbalsta sadali.

Dr. Paulius Astrauskas: Eiropas līmeņa atbalstam jāpārvēršas par nacionāliem lēmumiem

LJŪJS priekšsēdētājs dr. Paulius Astrauskas uzsver, ka Eiropas Komisijas uzmanība jaunajiem lauksaimniekiem ir svarīgs signāls, taču būtiskais jautājums ir – kā politiskās saistības tiks īstenotas praksē.

Savienības nostāju var skaidri apkopot: jauno lauksaimnieku iespējas nedrīkst būt atkarīgas vienīgi no viņu apņēmības uzsākt darbību. Ir jānodrošina taisnīgāki konkurences apstākļi, zemes pieejamība un ilgtermiņa atbalsta politika.

LJŪJS uzsver, ka Eiropas līmenī deklarētais atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir jāatspoguļo arī Lietuvas politiskajos lēmumos.

Savienība cer uz konstruktīvu dialogu ar valsts varas pārstāvjiem un konkrētiem pasākumiem, kas palīdzētu risināt Lietuvas jauno lauksaimnieku problēmas.

Īpaši svarīgi ir tas, lai, izstrādājot nākotnes lauksaimniecības politiku, jauno lauksaimnieku organizācijas tiktu iesaistītas lēmumu pieņemšanā jau no paša sākuma, un to priekšlikumi tiktu vērtēti nevis formāli, bet gan atbilstoši to reālajai ietekmei uz saimniecību izveidi un attīstību.

Lietuvas ES Padomes prezidentūra – iespēja iekļaut paaudžu maiņu Eiropas darba kārtībā

Tikšanās laikā ar Lietuvas jauno lauksaimnieku pārstāvjiem Eiropas Komisijas komisārs C. Hansens pievērsa uzmanību arī gaidāmajai Lietuvas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2027. gadā.

Šis periods var kļūt par nozīmīgu iespēju Lietuvai aktīvāk aktualizēt paaudžu maiņas, jauno lauksaimnieku finansēšanas un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājuma drošības jautājumus Eiropas līmenī.

Paaudžu maiņa lauksaimniecībā nav tikai atsevišķu lauksaimnieku vai viņu ģimeņu problēma. Tā ir tieši saistīta ar lauku apvidu dzīvotspēju, vietējās pārtikas ražošanas nepārtrauktību, reģionu ekonomiku un Eiropas Savienības spēju nodrošināt pārtikas apgādi nākotnē.

Tāpēc nākamās KLP lēmumi būs jāvērtē arī pēc tā, cik lielā mērā tie palīdz jaunajai lauksaimnieku paaudzei nostiprināties lauksaimniecībā.

Vai Eiropa un Lietuva ir gatavas reālai paaudžu maiņai?

Eiropas Komisijas locekļa Kristofa Hansena uzruna un Lietuvas jauno lauksaimnieku pārstāvju tikšanās Briselē atklāj kopīgu mērķi – izveidot tādu lauksaimniecības politiku, kas nodrošinātu ne tikai šodienas saimniecību stabilitāti, bet arī nākotnes lauksaimnieku paaudzes iespējas.

Tomēr galvenais izaicinājums paliek nemainīgs: kā politiskās prioritātes pārvērst efektīvos pasākumos?

Jaunajiem lauksaimniekiem nepieciešams ne tikai īstermiņa atbalsts darbības uzsākšanai. Viņiem ir nepieciešamas ilgtermiņa finansējuma iespējas, pieejama zeme, godīgāki konkurences nosacījumi, mazāks administratīvais slogs un skaidra saimniecību pārņemšanas politika.

Lietuvas Jaunojo lauksaimnieku un jaunatnes savienība uzsver, ka tikai konsekventi lēmumi Eiropas Savienības un valstu līmenī var nodrošināt veiksmīgu paaudžu maiņu lauksaimniecībā.

Eiropas Komisijas komisāra vārdi, ka jaunie lauksaimnieki var rēķināties ar viņa atbalstu, raida svarīgu vēstījumu. Tagad vissvarīgākais ir panākt, lai šī apņemšanās tiktu īstenota ar konkrētiem politiskiem lēmumiem, kas jaunajai paaudzei nodrošinātu reālu iespēju veidot savu nākotni Lietuvas un Eiropas lauksaimniecībā.

Redakcijas piezīme: rakstā ir precīzi citēts Jūsu iesniegtais Eiropas Komisijas komisāra izteikums. Tomēr dr. Pauliaus Astrausko tiešās citātas iesniegtajā materiālā nav, tāpēc viņa un LJŪJS nostāja ir atspoguļota netieši. Lai mēs varētu publicēt autentisku viņa citātu pēdiņās, būtu nepieciešams paša priekšsēdētāja apstiprināts komentārs.