No 1. novembra Eiropas Savienībā mainās zilās mēles slimības apkarošanas pasākumi: kas ir svarīgi zināt lopkopjiem

Šā gada novembra sākumā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā jauni noteikumi par zilās mēles slimību (ZMS). Slimība vairs netiks klasificēta kā C kategorijas slimība, tāpēc ES līmenī vairs nebūs šīs slimības likvidēšanas programmu un oficiāla „slimības neapdraudētas teritorijas” statusa piešķiršanas, bet lielāka uzmanība tiks pievērsta slimības uzraudzībai, agrīnai diagnostikai, bioloģiskajai drošībai un drošai dzīvnieku pārvietošanai.

MLL ir konstatēta Lietuvā, taču par klīniskajām pazīmēm nav ziņots

Pēdējos gados Eiropā MLL vīruss ir izplatījies plašāk, tiek konstatēti dažādi tā serotipi, un slimību pārnēsājošie Culicoides ģints odi tiek atklāti jaunās teritorijās. Ņemot vērā izmainīto epidemioloģisko situāciju, Eiropas Komisija ir grozījusi MLL kontroles regulēšanas principus.

Lietuvā 3. serotipa MLL vīruss pirmo reizi tika konstatēts 2025. gada rudenī. 2026. gadā laboratoriskajos pētījumos vīruss tika konstatēts arī liellopiem, aitām un briežveidīgajiem dzīvniekiem. Līdz šim par klīnisko slimības simptomu parādīšanos Lietuvā nav ziņots.

Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūras (EFSA) novērtējumu slimības ietekme uz dzīvniekiem ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp vīrusa serotipa un dzīvnieku sugas. Pret dažādiem serotipiem ir izstrādātas vakcīnas, kas var samazināt klīnisko simptomu parādīšanās un dzīvnieku mirstības risku.

Kas mainīsies no 1. novembra?

Līdz šim zilās mēles slimība tika klasificēta C, D un E kategorijās. No 2026. gada 1. novembra tā tiks klasificēta tikai D un E kategorijās.

Tas nozīmē, ka:

• Vairs netiks mēģināts iegūt oficiālu statusu kā teritorija, kas nav skarta ar MLL, ES līmenī. Dalībvalstīm vairs netiks piešķirts oficiāls statuss kā valstij vai teritorijai, kas nav skarta ar šo slimību, saskaņā ar iepriekšējo kārtību.

• Vairs netiks apstiprinātas MLL likvidēšanas programmas. Galvenais mērķis ir nevis slimības izskaušana, bet gan tās izplatīšanās riska pārvaldība.

• Tiks saglabāta slimības uzraudzība un pienākums ziņot par aizdomām. Ja rodas aizdomas par šīs slimības pazīmēm, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta un jāinformē VMVT.

• Saglabāsies dzīvnieku pārvietošanas prasības. Dzīvnieku izvešanai uz citām ES dalībvalstīm turpinās piemērot īpašas dzīvnieku veselības prasības.

Šīs izmaiņas vienkāršo MLL pārvaldības regulējumu un ļauj vairāk uzmanības veltīt pasākumiem, kas samazina vīrusa izplatīšanās risku.

Kādas prasības tiks piemērotas, izvedot dzīvniekus no Lietuvas uz citām ES dalībvalstīm?

Lopkopjiem ir svarīgi novērtēt, kādam nolūkam dzīvnieki tiek izvesti, un iepriekš pārbaudīt galamērķa valstī piemērotās prasības.

Pārvadājot dzīvniekus kaušanai no MLL skartajām teritorijām saskaņā ar norādītajiem nosacījumiem, papildu prasības attiecībā uz MLL netiek piemērotas.

Pārvadājot dzīvniekus turpmākai turēšanai, ir jāievēro noteiktās prasības. Viens no paredzētajiem variantiem — dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret MLL 3. serotipu, un vakcīnas specifikācijās noteiktajam imunitātes periodam jāaptver laiks no pārvadāšanas nosacījumu izpildes brīža līdz imunitātes beigām.

Tāpat ir jāizpilda šis nosacījums:

• dzīvnieki ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu, un to asins paraugi, kas ņemti vismaz 14 dienas pēc vakcīnas specifikācijās noteiktā imunitātes iegūšanas sākuma, jāpārbauda ar PGR metodi, un rezultātiem jābūt negatīviem.

Citos paredzētajās situācijās vakcinētie dzīvnieki ir jāpakļauj konkrētiem riska mazināšanas pasākumiem, ko prasa galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde — tai informācija par īpašajiem ievešanas nosacījumiem ir jāpublicē tās tīmekļa vietnē. Par to jau ir paziņojušas Slovākija, Īrija, Dānija, Čehija, Beļģija, Vācija, Rumānija un Ungārija.

Pirms plānot dzīvnieku pārvadāšanu, ieteicams iepriekš noskaidrot konkrētajai dzīvnieku sugai un pārvadāšanas mērķim piemērojamās prasības, kā arī galamērķa valstī noteiktos nosacījumus. Prasības un iespējamie izņēmumi var atšķirties — tas ir atkarīgs no galamērķa valsts un tās kompetento iestāžu lēmumiem.

Vakcinācija un bioloģiskā drošība joprojām ir svarīgas

Lai gan MLL pārvaldības regulēšanas principi mainās, lopkopjiem joprojām ir vissvarīgāk turpināt uzraudzīt dzīvnieku veselību, ievērot bioloģiskās drošības prasības un apspriest vakcinācijas iespējas ar veterinārārstu.

Zilā mēles slimība ir vīrusu slimība, kas skar atgremotājus un izplatās ar kukaiņu starpniecību. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību izmaiņām dzīvnieku veselībā un savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem slimības simptomiem.