Vētra, kas svētdien un pirmdien plosījās Lietuvā, nodarīja miljoniem eiro lielus zaudējumus valsts lauksaimniekiem, apgalvo Vācijas ieguldījumu fonda „Vereinigte Hagel“VH Lithuania“ filiāles „VH Lithuania“ vadītājs Martynas Rusteika.

„Runa ir par miljoniem (eiro –BNS), nav skaidrs, kāds ir miljonu skaits, bet fakts ir tāds, ka tie ir miljoni, un ne viens, un ne divi, un ne trīs. Mēs redzam, ka šis skaitlis pastāvīgi pieaug. (...) Sliktākais ir tas, ka, cik mēs aplēšam (zaudējumus – BNS), nākamajā dienā vēl nāk papildu," ziņu aģentūrai BNS ceturtdien sacīja uzņēmuma, kas Lietuvā apdrošina katru trešo hektāru sējumu, vadītājs M. Rusteika.

Viņš teica, ka ir saņēmis ziņojumus par zaudējumiem 70 000 hektāru – gandrīz trešdaļā no – apdrošināto kultūraugu platības, kas vēl nav novākti.

„Lielākā daļa, apmēram 60 % no ražas jau ir novākta līdzīgā veidā, tātad no šīs daļas 40 % (mēs saņemam ziņojumus – BNS). (...) Bet tie nav galīgie skaitļi, vakar vēl bija novākti 36 000 ražas. Nav runa tikai par hektāriem, tagad mēs redzam 70 tūkstošus hektāru, tātad skaitļi pieaug, jo, protams, lauksaimnieki nevar uzreiz ziņot par visiem, viņiem pašiem ir jānoskaidro informācija," teica Rusteika.

Akmenes, Radvilišķu, Jonišķu un Viļņas rajona pašvaldības ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli saistībā ar pēdējās dienās plosījušās vētras sekām.

Vilmantas Vitkauskas, Nacionālā krīžu vadības centra (KCMC) vadītājs, ceturtdien paziņoja, ka Traķu, Prienu, Šauļu, Šauļu, Šakju, Širvintu un Šalčininku rajonos arī tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Pēc Lauksaimniecības padomes priekšsēdētāja Igna Hofmana teiktā, lauksaimnieki sagaida, ka ārkārtas situācija tiks izsludināta visā valstī.

„Tas ir juridisks fakts, kas lauksaimniekus atbrīvo no dažiem pienākumiem, dažiem termiņiem, piemēram, pret Nacionālo maksājumu aģentūru, jo lauksaimniekiem ir daudz saistību. Tāpat arī privātās attiecībās – pirkuma līgumi starp uzņēmumiem, aizdevumu atmaksa“, – I. Hofmans aģentūrai BNS pastāstīja  

;

I. Hofmans un M. Rusteika sacīja, ka vētras laikā visvairāk cieta ziemas rapsis, un dažos apgabalos lauksaimnieki zaudēja līdz pat 90 procentiem ražas. 

„Mēs redzam, ka visvairāk cieta ziemas rapsis. Ar tiem noteikti ir problēmas, jo bija ļoti spēcīgs lietus, un rapsis jau bija nogatavojies, liels nokrišņu daudzums, spēcīgs vējš, līdz ar to rapsis vēl bija tuvu viens otram, un tāpēc tas sabruka, un tajā pašā laikā bija arī nokrišņi, lieli pilieni, –teica Rusteikas kungs. 

„Tas būs ļoti atkarīgs no laikapstākļiem vēlāk, jo vai mēs varēsim novākt šos sabrukušos kultūraugus. Ja tuvākajās dienās būs labi laikapstākļi, jā, zaudējumi samazināsies, bet, ja vēlāk atkal sāksies lietavas, zaudējumi būs vēl lielāki," uzsvēra Hofmana kungs.

M. Rusteika piebilda, ka pēc vētras lauksaimnieki ir īpaši noraizējušies arī par graudaugu ražu, taču šķiet, ka šeit nevajadzētu būt lieliem zaudējumiem.

„Kas attiecas uz kviešiem, varam teikt, ka zaudējumi šobrīd nav būtiski, 1-3 procenti, jo situāciju ļoti labi koriģēja saule un vējš, jo labība uz zemes netika kratīta, jo tā bija pietiekami sausa," sacīja Rusteika. 

.

Vis tas, uzsvēra Hofmana kungs, nozīmē, ka, lai gan raža, visticamāk, būs veiksmīga, graudaugu kvalitāte krasi kritīsies, kas lauksaimniekiem nozīmēs zemākus ienākumus. 

„Ir svarīgi pieminēt, ka šādas lietavas ļoti kaitē labības kvalitātei. (...) Graudi zaudē kvalitāti, un, ja mēs runājam par kviešiem, tie zaudē olbaltumvielas, zaudē lipekli, zaudē sauso svaru, un tas nozīmē, ka graudi būs zemākas kvalitātes, zemākas šķiras. (...) Jo zemākas šķiras graudi, jo mazāk tos iepērk, un tas ietekmēs lauksaimnieku ienākumus," sacīja Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs. 

Pēc Rusteiķa teiktā, lielākos zaudējumus cieta Lietuvas ziemeļu daļas lauksaimnieki. 

„Vairāk nokrišņu bija Lietuvas dienvidos, taču tur lauksaimnieki cieta mazāk, jo daudzi lauki jau bija iztīrīti. (...) Mēs redzam arvien vairāk ziņu no Lietuvas vidienes, no Ķedainiai puses, un Raseiniai patiešām cīnās. Tad ziemeļos, kur mums tiešām bija visvairāk ziņojumu, tie bija ziemeļrietumi un ziemeļu rajoni, tur pie Latvijas robežas," viņš teica.

„VH Lietuva“ līdz 2023. gada novembrim bija apdrošinājusi 96 % apdrošināmo kultūraugu. Pēc Rusteiķa teiktā, uzņēmums pašlaik apdrošina aptuveni 560 hektārus sējumu.

2023. gadā uzņēmums lauksaimniekiem izmaksāja vairāk nekā 20 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā (15 miljoni eiro).