Vētras nodarīto postījumu dēļ lauksaimniekiem izmaksās 10 miljonus eiro
Jūlija beigās vētras nodarīto postījumu apmērs ir mazāks, nekā gaidīts, un ražas zaudējumi rapša laukos ir aptuveni 23 %, bet kviešu laukos - 5 %, liecina Augkopības kopfonda „Vereinigte Hagel“ dati. Kopieguldījumu fonds apgalvo, ka tas ir saņēmis 1700 lauksaimnieku ziņojumus par bojātiem sējumu laukiem – vairāk nekā 70 000 hektāru platībā.
Paredzams, ka apdrošināšanas maksājumi lauksaimniekiem sasniegs aptuveni 10 miljonus eiro. Šī summa vēl var mainīties, jo pašlaik ir novērtēti tikai ziemas rapša un pavasara sējumi.
Šī summa vēl var mainīties, jo pašlaik ir novērtēti tikai ziemas rapša un pavasara sējumi.
Visvairāk cietušie lauki – 46 % bija labības, 28 % rapša un 24 % pākšaugu. Visvairāk cietuši bija sējumi Jonišķu, Šauļu, Kelmes, Pasvāla un Radvilišķu rajonos.
Dārzeņu audzētāju asociācijas pārstāvis: Bojājumi reģistrēti visvairāk lietus skartajās teritorijās
Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA) eksperte Zofija Cironkienė skaidro, ka pēc sākotnējiem datiem lielākie zaudējumi reģistrēti vietās, kur ir bijušas katastrofālas lietavas. Hidrometeoroloģiskais dienests šādu lietu reģistrēja piecās meteoroloģiskajās stacijās: Telšiai (110,1 mm), Laukuva (97,3 mm), Šauļi (93,1 mm), Joniškės (81,8 mm), Mažeikiai (80,7 mm).
„Tas (vētras nodarītie postījumi dārzeņiem – ELTA) ir lokāli, ar lielākiem zaudējumiem, kur vairākus mēnešus nokrišņu nav bijis, zemes gabali joprojām ir pārmitri un kultūraugi gūs bojā“, – ELTA pastāstīja Z. Cirokienė.
Ir daži burkānu, biešu un sparģeļu lauki ir cietuši, viņa sacīja. Nav šaubu, uzskata LDAA eksperte, ka daļa kultūraugu vētras rezultātā saslims, kas nozīmēs sliktāku ražu.
.
„Piemēram, zemnieku saimniecībā "Jakiškiai" pašlaik zem ūdens atrodas vairāk nekā 20 hektāri burkānu un 30 hektāri biešu. Applūduši arī vairāk nekā 150 ha graudaugu sējumu, un Anykšču – Panevēžas – Ukmerģes – rajonu krustojumā ir noslīkuši veseli 2 ha sparģeļu. Nav iespējams veikt mehanizētus uzturēšanas darbus“, –, – komentē viņa.
&dquo;Izkliedētie sparģeļi no rītiem žūst lēnāk, tāpēc ir tikai laika jautājums, kad uzliesmo kāda slimība. Neauglīgie starpkāti un iespējamās slimības nākamajā gadā novedīs pie sliktākas ražas, jo sparģeļi neuzkrās pietiekami daudz barības vielu," saka Z. Cirokiene.
Bdquo
„VH Lietuva“: Kviešu zaudējumi ir zemi
Toma Rickevičiene, Fonda Lietuvas filiāles „VH Lietuva“zaudējumu novērtēšanas vadītāja, saka, ka kviešu zaudējumi ir nelieli – lielākajā daļā lauku 1-3%, atsevišķos gadījumos – 6%.
„Lai gan vētras laikā situācija šķita briesmīga, ir svarīgi nekrist panikā par lietusgāžu ietekmi uz kultūraugiem, jo to stāvoklis galvenokārt ir atkarīgs no turpmākajiem laika apstākļiem. Pirms lietusgāzes zeme bija izslāpusi pēc lietus un ātri uzsūka 100-150 ml nokrišņu (...), tāpēc kviešu ražas zudumi ir – nelieli“–, – saka T. Rickevičiene.
„VH Lietuva“ vadītājs Mārtiņš Rusteika uzsver, ka nokrišņi bija īslaicīgi, kas ļāva novākt daļu izkultās ražas. Viņš sacīja, ka, ja lietus būtu turpinājies 10 – 15 dienas –, tā būtu traģēdija, taču pašreizējā situācijā tā nenotiek.
„Kvieši ir nogulējuši dažos laukos, taču tie jau ir cietās gatavības stadijā, un daba ļauj lauksaimniekiem pēc iespējas ātrāk novākt šo ražu. Tie, kam ir laba tehnika, jau kulšanai izmanto kviešu laukus. Ziemas rapša laukos postījumi ir nopietnāki. Lielākajā daļā lauku rapša sēklas ir 11-15 %, dažos līdz pat 100 % izsvītrotas, jo lietus dēļ pākstis ir atvērušās un graudi izkrituši. Tomēr paradoksālā kārtā arī rapša iznīcināšana palīdzēja aizsargāt rapsus," komentē Rusteika.
Kādus postījumus spēcīgais lietus nodarījis pupu laukiem, varēs novērtēt vēlāk, jo līdz ražas novākšanas termiņam ir palikušas tikai 2-3 nedēļas.
Augkopības savstarpējais fonds „VH Lietuva“ apvieno 2,5 tūkstošus lauksaimnieku, aptver 96 % no kopējā kultūraugu apdrošināšanas tirgus un ir apdrošinājis trešdaļu Lietuvas kultūraugu apdrošināmās platības. VH Lietuva“ ir pārņēmis kolektīvās pieredzes pieredzi kultūraugu zaudējumu novēršanā no Vācijas savstarpējās apdrošināšanas fonda Vereinigte Hagel“ (VH), kas darbojas jau 200 gadus un aptver vairāk nekā 110 000 lauksaimnieku 10 Eiropas Savienības valstīs - Lietuvā, Latvijā, Polijā, Polijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Horvātijā un Itālijā.
