Premjerministrs: notiek sarunas ar Latviju par kopīgu reakciju uz krievu graudu tranzītu

Lai nepieļautu krievu un baltkrievu graudu tranzītu caur Baltijas valstīm, premjerministrs Mindaugas Sinkevičius norāda, ka tā ir kopīga Baltijas valstu problēma, tāpēc jau notiek sarunas ar Latviju par kopīgu atbildes reakciju.

Pēc premjerministra teiktā, šādas kravas netiks „bez ierobežojumiem” caurlaistas caur Klaipēdas ostu.

„Šis jautājums, es teiktu, attiecas ne tikai uz Lietuvu kā valsti; šajā gadījumā mēs runājam par trim valstīm – Latviju, Igauniju un Lietuvu. Vakar tieši pēc darba es sazinājos ar Latvijas premjerministru, arī viņš izvirzīja šo tēmu, un mēs pa tālruni apspriedāmies, kāda varētu būt atbilde uz Krievijas puses vēlmi gan pārvadāt krievu graudus, gan, iespējams, graudus, kas sajaukti ar nozagtām Ukrainas graudām“, – otrdien Klaipēdā žurnālistiem teica M. Sinkevičius.

“(Graudu – BNS) transportēšanas problēma šeit ir tik akūta, ka, acīmredzot, nav nejauši izvēlētas tieši Baltijas jūras ostas, mēs, bet mēs, protams, pārbaudīsim, uzraudzīsim un šo kravu nepalaižsim garām“, – viņš piebilda.

Pēc informācijas publiskošanas par iespējamo okupētajās Ukrainas teritorijās nolaupīto graudu tranzītu caur Baltijas valstīm un Lietuvu premjerministrs norāda, ka valdība atbalsta Ukrainu un nav ieinteresēta Krievijas graudu pārkraušanā.

„Mēs noteikti neļausim brīvi izmantot mūsu ostas infrastruktūru un dzelzceļu tādā veidā, kas vēlāk radītu šaubas, jo mūsu partneri Ukrainā vēro, kā mēs rīkojamies“, – teica M. Sinkevičius Klaipēdā.

Kā rakstīja BNS, lauksaimniecības ministrs Kęstutis Mažeika pirmdien norādīja Valsts pārtikas un veterinārajai dienestam (VMVT) nekavējoties sākt visu no šīm valstīm tranzītā pārvadāto graudu — ne tikai lopbarības, bet arī pārtikas graudiem — izcelsmes pārbaudes.

VMVT pagājušajā nedēļā ostā jau ir ņēmusi paraugus no vienas graudu kravas un ārvalstu laboratorijā pārbaudīs to izcelsmi. Pirmdien dienests apstiprināja BNS, ka nav ņēmusi vairāk paraugu.

„Mēs iesaistīsim Pārtikas un veterināro dienestu, un, protams, mēs vēlamies pārbaudīt un pārliecināties, vai pārvadātā krava, kuras apjomi Lietuvas mērogā nav lieli, bet, iespējams, Latvijai rada lielākus izaicinājumus, pārliecināties, veicot ģenētiskos pētījumus, lai noskaidrotu graudu izcelsmi“, – teica M. Sinkevičius. 

Savukārt K. Mažeika atkārtoja, ka visām Baltijas valstīm ir jāpārbauda gan lopbarības, gan pārtikas graudu izcelsme, kas tiek pārvadāti no Krievijas un Baltkrievijas.

„Mēs cenšamies panākt, lai tie tiktu pārbaudīti nevis Klaipēdas ostā, bet gan pie robežas (ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju – BNS), tādējādi atbrīvojot ostu lietuviešu lauksaimnieku graudiem, lai tos tiktu eksportētas pēc iespējas lielākā apjomā, jo tas ir prioritāte, un atbildes uz jautājumiem par citiem neskaidriem graudiem ir jāsniedz pie robežas, nevis Klaipēdas ostā“, – norādīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, tiek apsvērta iespēja ieviest šādas obligātās pārbaudes ne tikai importētajām graudām, bet visiem pārtikas produktiem, tostarp eļļai.

“Mēs par to arī runāsim, jo arī eļļa ir pārtikas produkts (eļļa – BNS) un Eiropas Savienībā ir izņēmums pārtikas produktiem gan kā izejvielām, gan pārstrādātiem produktiem, un mūsu mērķis tagad ir meklēt kopīgu vienošanos, lai pārbaudes tiktu piemērotas arī tiem“, – teica K. Mažeika. 

Tikmēr transporta ministrs Juras Taminskas apgalvoja, ka Krievijas graudi nebūtu Klaipēdas ostā, ja tos neiekrautu kravu pārkraušanas uzņēmumi: „Graudi ir nesankcionēta prece, taču tas nenozīmē, ka var atlaisties un neko nedarīt.“

„Lietuvos geležinkeliai“ nevar atteikties pārvadāt (krievu un baltkrievu – BNS) graudus, jo visa Eiropas Savienības tiesiskā bāze, Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktie prasības neļauj nepārvadāt graudus, ja tie vēl nav sankcionēti“, – apgalvoja J. Taminskas.

Ministra pārstāvis Viktors Jakovlevs vēlāk BNS precizēja, ka atbildība par krievu graudu pārvadāšanu caur Lietuvu pirmkārt gulstas uz uzņēmējiem, kas eksportē graudus un pasūta ostas kravu pārkraušanas un dzelzceļa pakalpojumus. 

Kā rakstīja BNS, prezidenta galvenā padomniece ārpolitikas jautājumos Asta Skaisgirytė otrdien aicināja meklēt risinājumu, lai Krievija neizmantotu Lietuvas un citu ES valstu Baltijas jūras ostas graudu eksportam.

Problēma radās pēc tam, kad graudu audzētāji nesen paziņoja, ka no Kaļiņingradas apgabala tranzītā caur Baltijas valstu ostām eksportētos krievu graudus piedāvā pārvadāt ievērojami lētāk nekā lietuviešu graudus, tāpēc pēdējie paliek noliktavās, un lauksaimnieki lūdz valdību apturēt Krievijas graudu tranzītu caur Lietuvu.