Lauksaimnieki bažījas par nodokļu reformu
Lauksaimniecības kameras (LKA) direktors Sigitas Dimaitis un Kooperācijas un ekonomikas departamenta vadītāja Aušra Žliobaite tikās ar Šakju rajona lauksaimniekiem. Sanāksmē piedalījās Seima deputāts Darjus Jakavičs un Šakju rajona mērs Raimonds Januševičs
.
Satikšanās ar lauksaimniekiem mērķis bija apspriest plānotās nodokļu izmaiņas un to ietekmi uz lauksaimniecību, mazo uzņēmējdarbību un sociālajām garantijām.
Sigitas Dimaitis, EAA direktors, uzsvēra, ka šādas tikšanās ir ļoti nepieciešamas, jo tās ļauj ne tikai informēt lauksaimniekus par plānotajām izmaiņām, bet arī uzklausīt lauksaimnieku priekšlikumus, kas ir labākie, kādus viņi var sniegt, jo ikdienā saskaras ar praktiskiem izaicinājumiem.
Aušra Žliobaite, VARAM Sadarbības un ekonomikas nodaļas vadītāja, iepazīstināja ar sabiedrībai iesniegto nodokļu likumu grozījumu projektu paketi, izceļot tās izmaiņas, kas varētu tieši ietekmēt lauksaimniecisko darbību. Lauksaimniekus visvairāk satrauca medijos izskanējušie izteikumi par plāniem saskaņot nodokļus nodarbinātām un pašnodarbinātām personām. Pēc lauksaimnieku domām, šādos plānos netiek ņemtas vērā būtiskās atšķirības starp šiem darbības veidiem
.„Pašnodarbinātība būtiski atšķiras no nodarbinātības – nav garantiju, nav brīvdienu, nav pabalstu. Mums viss ir jānodrošina pašiem, par saviem līdzekļiem,“–, teica klātesošie.
Navērojot to, lauksaimnieki vienprātīgi piekrita, ka ir nepieciešams aizsargāt valsti, un atbalstīja ideju par Valsts aizsardzības fonda izveidi. Tomēr daudz tika diskutēts par to, vai palielinātie nodokļi šim nolūkam tiks izmantoti mērķtiecīgi un pārskatāmi.
Kopšoties par to, vai palielinātie nodokļi tiks izmantoti mērķtiecīgi un pārskatāmi, bija daudz diskusiju.
Nozīmīgs akcents – lauksaimnieku pensiju zaudējumi sliktos gados. Tā kā PVN iemaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz apliekamajiem ienākumiem, lauksaimniekiem, kuri cieta zaudējumus un kuriem nebija ienākumu, netika ieskaitīts pensijas stāžs, pat ja iemaksas tika veiktas. Lauksaimnieki to uzskata par netaisnīgu, diskriminējošu un sociālā nodrošinājuma apdraudējumu.
atbildot uz šiem un citiem jautājumiem, Seima deputāts Darjus Jakavičs uzsvēra, ka nodokļu reformas priekšlikumi vēl nav apstiprināti, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai lauksaimnieki rakstiski iesniegtu savus priekšlikumus, kurus viņš apņēmās nodot saviem kolēģiem Seimā un valdībai.
Lūk, Šakju rajona lauksaimnieku jautājumi un atbildes uz tiem:
1. Par nodokļu reformu
Vaicājumi:
Kādas ir galvenās izmaiņas, kas ierosinātas reformā?
Kā reforma ietekmēs mazos uzņēmumus, lauksaimniecību un sociālo nodrošinājumu?
Atbilde:
Reformas mērķis – sociāli taisnīgāka sistēma. Tiek pagarināts uzņēmumu ienākuma nodokļa 0 % piemērošanas periods mazajiem uzņēmumiem (līdz 10 darbiniekiem, ieņēmumi līdz EUR 300 000). Lauksaimniekiem un IDV operatoriem ar ienākumiem līdz 42 500 eiro nodokļu slogs paliks nemainīgs. Daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm ar bērniem invalīdiem un citiem jutīgiem gadījumiem tiek piemērots atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa 2. Nodokļu uzlikšana darba attiecībām un pašnodarbinātības gadījumiem
Jautājumi:
Kāpēc ir plānots šīs darbības pielīdzināt?
Vai tiek novērtēts, ka IDV ir uzņēmējdarbības risks un stimulē jaunu darbavietu izveidi?
Atbilde:
Nav plānots pielīdzināt. Efektīvā likme nodarbinātībai – 42,5%, pašnodarbinātībai – 30%.
Jautājumi:
Kāpēc dažādām uzņēmējdarbības formām tiek uzlikti atšķirīgi nodokļi?
Kāpēc IDV dažkārt ir lielāks slogs nekā MB vai SIA?
Atbilde:
MB/UAB peļņa tiek aplikta ar divkāršu nodokli (uzņēmumu ienākuma nodoklis 17 % + GST dividendēm 15 %) – faktiski 32 %, bet IDV – tikai 30 %.
4. Par valsts budžetu un aizsardzības līdzekļiem
Jautājumi:
Kā palielināsies finansējums aizsardzībai, ja liela daļa finansējuma tiks novirzīta pašvaldībām?
Kā palielināsies finansējums aizsardzībai?
Vai "aizsardzības nodeva" no VPT un akcīzes nodokļa faktiski palielina budžetu?
Atbilde:
Likums par Valsts aizsardzības fondu paredz skaidru sadales shēmu: daļa ieņēmumu no VPT, uzņēmumu ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa nonāk tieši fondā. Tomēr tas tikai nedaudz palielinās kopējos valsts budžeta ieņēmumus, jo daļa līdzekļu tiek ieturēta no pašvaldībām.
5. Par konkurētspēju un lauksaimniecības veicināšanu
Pieprasījumi:
Kā Lietuvas lauku saimniecības saglabās konkurētspēju?
Kā tas saskan ar izvirzīto mērķi atbalstīt lauksaimniecību?
Atbilde:
Tiešie maksājumi Lietuvā joprojām ir atbrīvoti no nodokļiem; tas ir viens no svarīgākajiem lauksaimniecības veicināšanas veidiem.
6. Par taisnīgumu un vienlīdzīgu nodokļu uzlikšanu
Jautājumi:
Vai ir taisnīgi, ka IDV tiek aplikts ar lielākiem nodokļiem nekā MB vai SIA?
?Vai tas nepārkāpj taisnīguma principu?
Atbilde:
IDV faktiski maksā 30 %, SIA maksā 32 %, tātad nodokļi ir samērīgi.
7. Par lauksaimniecības organizāciju finansējumu
Jautājumi:
Kāpēc tiek finansēta tikai Lauksaimniecības kamera?
Atbilde:
Lauksaimniecības palāta nesaņem tiešu finansējumu no budžeta. Visas EAA darbības tiek organizētas, pamatojoties uz projektiem: 2024. gadā EAA ar 24 darbiniekiem īstenoja 27 projektus.
8. Lauksaimniecības ēku aplikšana ar nodokļiem
Jautājumi:
Vai ir plānots aplikt ar nodokli lauksaimnieku uzceltās ēkas?
Atbilde:
Nē. Nekustamais īpašums, ko izmanto lauksaimnieciskajai darbībai, netiks aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli.
9. Pensionēšanās un zaudējumu gadi
Jautājumi:
Kāpēc lauksaimnieki netiek ieskaitīti, ja viņiem ir zaudējumu gads?
Vai tiek plānots to mainīt?
Atbilde:
No 2023. gada stāsies spēkā jauna kārtība SSD iemaksu uzskaitei. Ja deklarētie ienākumi ir negatīvi, iemaksas tiek uzskatītas par pārmaksu un darba stāžs netiek aprēķināts. Tomēr valdības programmas plānā ir paredzēts, ka līdz gada beigām pašnodarbinātajiem tiks nodrošinātas vismaz minimālās garantijas
.Seima deputāts D. Jakavičs aicināja visus lauksaimniekus aktīvi piedalīties likumdošanas procesā – rakstiski iesniegt savus priekšlikumus par nodokļu likumu pilnveidošanu. Jo skaidrāk izteiksiet savas vēlmes, jo lielāka iespēja, ka tās tiks uzklausītas, viņš sacīja.
