Ierosina uz laiku apturēt otro jūras vēja ģeneratoru parku konkursu.

Enerģētikas ministrija ierosina uz laiku apturēt konkursa izsludināšanu otrajam stratēģiskajam 700 megavatu (MW) vēja ģeneratoru parkam Baltijas jūrā un pārskatīt konkursa nosacījumus.

Ministrija norāda, ka pārskatīšanas mērķis ir noteikt pašreizējā konkursa noteikumus tā, lai projekts pēc iespējas mazāk ietekmētu patērētāju galīgos elektrības rēķinus.

Šim nolūkam ir iesniegts saskaņošanai attiecīgajās iestādēs valdības rīkojuma projekts. 

Ja Ministru kabinets nolems atsākt konkursa procedūras, tās tiks atsāktas no jauna saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu likumā noteiktajiem termiņiem un kārtību. 

Saskaņā ar šo kārtību jaunais konkurss būtu jāorganizē 180 kalendāro dienu laikā no tā publicēšanas dienas VERT tīmekļa vietnē: dalībnieku reģistrācija aizņemtu 90 dienas, bet vēl 60 dienu laikā padomei būtu jānosaka uzvarētājs, ar iespēju termiņu pagarināt vēl par 30 dienām.

Pirms enerģētikas ministrs Žigimants Vaičiūns jau paziņoja, ka konkursa nosacījumu pārskatīšanu viņa ministrija veiks mēneša laikā. 

Bija apsvērti vairāki varianti: turpināt pašreizējo konkursu bez izmaiņām vai arī to pilnībā pārtraukt, vai arī veikt korekcijas esošajos izsoles nosacījumos, kā tas ir nolemts tagad.

Seima Revīzijas komiteja un Enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības komisija ir ierosinājusi arī apturēt otro vēja ģeneratoru parku konkursu, līdz tiks veikta pienācīga izmaksu un ieguvumu analīze.

Seims vienkāršoja otrās izsoles nosacījumus – tas ļāva izsolē uzvarēt vienam uzņēmumam un noteica 15 gadu ilgu valsts veicināšanas periodu, saskaņā ar kuru, ja elektroenerģijas tirgus cena būs zemāka, valsts investoram izmaksās starpību, bet, ja tirgus cena būs augstāka, attīstītājs atmaksās starpību. Šis valsts atbalsts ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK)

.

Kā ELTA jau ziņoja, Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERP) pagājušā gada 18. novembrī atkārtoti izsludināja otro vēja parku konkursu.

Konkursa noteikumi paredz elektroenerģijas pārdošanas cenu diapazonu no 75 līdz 125 eiro par megavatstundu (MWh)

.

Atkārtotais konkurss ļaus pretendentiem piedāvāt valstij jūras attīstības maksu vismaz 5 miljonu eiro apmērā, turklāt katram pretendentam reālajā laikā būs jāpiedāvā vismaz par tik liela attīstības maksa, lai tā būtu lielāka par iepriekš piedāvāto

.

Iepriekš bija paredzēts, ka potenciālais otrā konkursa uzvarētājs tiks paziņots aprīļa otrajā pusē, pēc tam to līdz 60 kalendāro dienu laikā izvērtēs valdības Koordinācijas komisija nacionālajai drošībai svarīgu objektu aizsardzībai (KDSOB).

Kā jau iepriekš tika paziņots, divas vēja elektrostacijas Baltijas jūrā varētu nodrošināt aptuveni pusi no Lietuvas kopējā elektroenerģijas pieprasījuma

.

Valsts enerģētikas grupa „Ignitis“ jau ir paziņojusi, ka piedalīsies otrajā izsolē, un to apsver arī Polijas naftas grupa „Orlen“.

Eiropas Savienība (ES) ir izvirzījusi mērķi dalībvalstīm līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz 60 GW kopējo uzstādīto jūras vēja parku jaudu un līdz 2050. gadam - 300 GW

.

Kā paredzēts Seima pieņemtajā Nacionālajā enerģētiskās neatkarības stratēģijā (NENS), Lietuvā līdz 2030. gadam plānots uzstādīt divas jūras vēja parkus ar kopējo jaudu 1,4 MW (megavati), bet līdz 2050. gadam vēja parku jaudu plānots palielināt līdz 4,5 GW (gigavatiem).