Aptauja: puse lietuviešu ir optimistiskāk noskaņoti par savu finansiālo situāciju nekā igauņi un latvieši

Baltijas valstīs veiktā aptauja liecina, ka lietuvieši ir nedaudz labāk sagatavojušies iespējamām finanšu problēmām nekā latvieši un igauņi, taču situācija joprojām ir satraucoša. Salīdzinot ar Baltijas valstīm, lietuvieši joprojām ir visoptimistiskāk noskaņoti, – pat 53 % aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir pietiekami daudz uzkrājumu, lai segtu savas saistības sešu mēnešu laikā. Latvijā šādi domā 41% iedzīvotāju, bet Igaunijā – tikai 38%.

.

Bet šie skaitļi ne vienmēr nozīmē reālu drošību – aptauja liecina, ka ievērojams skaits iedzīvotāju, lai gan uzskata, ka viņiem ir pietiekami daudz uzkrājumu, atzīst, ka viņiem būtu grūti tikt galā, negaidīti zaudējot spēju nopelnīt.

Ja 14 % respondentu Lietuvā atzīst, ka, zaudējot darba spējas uz sešiem mēnešiem, viņi pilnībā nespētu pildīt savas finansiālās saistības, piemēram, maksāt hipotekāro kredītu, īres vai komunālo pakalpojumu rēķinus. Tikmēr vēl 26 % aptaujāto apgalvo, ka būtu ļoti grūti izpildīt visas savas saistības. Šādas situācijas visbiežāk izraisa negaidītas veselības problēmas, piemēram, nopietna trauma vai smaga slimība, kas liedz cilvēkam strādāt un izraisa regulāru ienākumu zaudēšanu.

Latvijā, salīdzinājumam, pat 22 % iedzīvotāju apgalvo, ka viņi būtu pilnīgi nespējīgi izpildīt savas saistības, un Igaunijā šis rādītājs ir vēl lielāks - pat 25 %. Lai gan Lietuva statistiski izskatās spēcīgāka par savām kaimiņvalstīm, situācija joprojām liecina, ka katram otrajam iedzīvotājam valstī nav ilgtspējīga finansiālā pamata, kas ļautu stabili izdzīvot sešus mēnešus bez ienākumiem. Šādos gadījumos, kad uzkrājumi ir nepietiekami vai to nav vispār, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem vai kritiskām slimībām var būt būtisks finansiālais balsts.

Pētījumā arī konstatēts, ka sievietes visās trīs Baltijas valstīs ir mazāk finansiāli nodrošinātas nekā vīrieši. Lietuvā 14 % gan sieviešu, gan vīriešu apgalvo, ka nespētu izpildīt savas finansiālās saistības, ja zaudētu darbspēju, taču sievietes ir mazāk pārliecinātas par savām spējām tikt galā ar tām - tikai 24 % sieviešu ir pārliecinātas, ka spētu tikt galā ar tām, salīdzinot ar 31 % vīriešu.

Skatoties uz dažādu vecuma grupu datiem, visneaizsargātākā grupa ir jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Lietuvā pat 51 % respondentu šajā vecuma grupā apgalvo, ka viņiem būtu grūti vai neiespējami izpildīt savas saistības, ja viņi uz sešiem mēnešiem zaudētu darba spējas. Latvijā šis rādītājs ir vēl augstāks - 61 %, bet Igaunijā - 59 %. Aptauja liecina, ka visneaizsargātākie ir nevis pensijas vecuma cilvēki, kā bieži tiek pieņemts, bet gan jaunieši, kuri sāk patstāvīgu dzīvi, uzņemas finansiālas saistības, bet viņiem vēl nav pietiekamu uzkrājumu vai apdrošināšanas seguma.

Apsekojums tika veikts, 2025. gadā katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vismaz 1000 cilvēku.