Algis Latakas: no Krievijas un Baltkrievijas ievesto graudu izcelsmes pārbaude samazinās to kravu apjomu

 Lauksaimniecības ministram dodot rīkojumu pārbaudīt no Krievijas un Baltkrievijas caur Lietuvu tranzītā pārvadāto pārtikas graudu izcelsmi, Klaipēdas jūras ostas vadītājs norāda, ka tas samazinās ostas kravu apjomu un eksporta pievilcību caur Klaipēdas ostu.

Kęstutis Mažeika vēlas, lai graudu paraugi tiktu ņemti ne Klaipēdas ostas teritorijā, bet uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju, taču Algis Latakas norāda, ka tas nav iespējams.

„Kā šādas prasības ieviešana ietekmēs pārtikas graudu plūsmu? Es domāju, ka tai būtu ļoti liela ietekme (...). Mēs saprotam, ka Lietuvā nav iespējams veikt ekspress (ātrās – BNS) analīzes, paraugs ir jāaizved uz ārzemēm, tur jāveic šāda analīze, un mēs saprotam, ka tas ir dārgi, tas ir ļoti laikietilpīgs process, un jebkurā gadījumā tas noteikti ietekmē šāda kravas plūsmu“, – BNS Klaipēdā teica A. Latakas.

Pēc viņa teiktā, šādas papildu procedūras rada jautājumu, vai šāda piegādes ķēde vispār ir ekonomiski pievilcīga.

„Neapšaubāmi jebkura papildu procedūra, ja tā ietekmē laiku vai cenu, jebkurā gadījumā liek šī produkta nosūtītājam, tā pārdevējam vai pircējam, kā arī visai pārējai ķēdei ir jāizvērtē, vai ir izdevīgi darboties šādā ķēdē, kas prasa tik daudz laika un rada atbilstošas izmaksas“, – teica ostas vadītājs.

„Ieviešot pārbaudi (pārtikas graudu izcelsmes – BNS), tas patiešām tā ir“, – viņš teica, atbildot uz jautājumu, vai pārbaudes būtiski samazinās pārtikas graudu kravu pārkraušanas pievilcību caur Klaipēdas ostu. 

Kā rakstīja BNS, K. Mažeika otrdien paziņoja, ka, kamēr tiek veikti pirmie izmeklējumi un tiek gaidīti to rezultāti, kravu pārkraušana netiek apturēta, tāpēc ir vēlme mainīt kārtību un graudu paraugus ņemt nevis Klaipēdas ostā, bet uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju.

Savukārt ostas vadītājs A. Latakas apgalvo, ka paraugus ņemt pie robežas būtu visērtāk, taču tas „praktiski nav iespējams“.

„Ir jāaptur vilcieni, vilcieni, vagoni un viss pārējais izmaksā naudu, turklāt to darīt jau ostā atvestai šādai kravai ir diezgan sarežģīti, jo to nedrīkst izkraut, bet jāglabā šajos vagonos, kamēr tiks veiktas pārbaudes“, – viņš paskaidroja.

Valsts Pārtikas un veterinārijas dienesta (VMVT) pārstāve Aistė Prielgauskaitė BNS paskaidroja, ka pārbaudes process sākas pie robežas, kad pārvadātājs muitas iestādei iesniedz visus dokumentus, taču fiziskos graudu paraugu ņemšana var notikt tikai pēc ierašanās kravas izkraušanas vietā.

Kā norādīja A. Latakas, lai gan līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja pārbaudīt lopbarības graudu izcelsmi, tie netiek pārvadāti caur Klaipēdas ostu: „Visi (graudi – BNS) ir pārtikas graudi, un pārtikas graudi neiekļūst to izcelsmes pārbaudes sarakstā, tāpēc tie faktiski netiek pārbaudīti (līdz šim netika pārbaudīti – BNS).&“

Saskaņā ar ostas vadītāja teikto, šā gada astoņos mēnešos Klaipēdas ostā ir pārkrauti aptuveni 50 tūkstoši pārtikas graudu, visi tie ir atvesti no Kaļiņingradas apgabala, nevis no  kontinentālās Krievijas, un tas, pēc viņa teiktā, „samazina“ risku, ka uz Lietuvu tiek pārvadāti graudi, kurus Krievija, iespējams, nolaupījusi okupētajās Ukrainas teritorijās.

„Ja graudi tiktu pārvadāti no kontinentālās Krievijas, tad, iespējams, risks (saistībā ar no Ukrainas nozagtajiem graudiem – BNS) būtu ievērojami lielāks, jo neviens nevar zināt, no kurienes, kas un kā tika iekrauts šajos vagonos. Kad graudi tiek pārvadāti no Kaļiņingradas apgabala, risks ir ievērojami mazāks, bet, teorētiski vērtējot, vienmēr viss ir iespējams“, – apgalvoja A. Latakas.

Pēc viņa teiktā, lēmumi par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanu būs atkarīgi no kopīgas vienošanās starp visām Baltijas valstīm: „Es nevarētu teikt, kādas ir iespējas kādai no Eiropas valstīm vienpusēji ieviest kādus jaunus noteikumus šo tranzīta graudu pārbaudei, bet, visticamāk, valstis vienosies un pieņems konkrētu lēmumu.“

BNS ziņoja, ka VMVT pagājušajā nedēļā ostā jau ir paņēmusi paraugus no vienas graudu kravas un ārvalstu laboratorijās pārbaudīs to izcelsmi. Kā norādīja dienesta pārstāve A. Prielgauskaite, pētījumi tiks veikti Vācijas laboratorijā, bet to rezultātus izvērtēs Apvienotajā Karalistē.

K. Mažeikos pārstāvis Justas Jaskonis BNS paziņoja, ka valdībai vēl būs jālemj par šo pētījumu apmaksu – pašlaik tos sedz VMVT, bet, ja valdība piekritīs pārbaudīt pārtikas graudu izcelsmi, par tām maksās kravu pasūtītāji.

Premjerministrs Mindaugas Sinkevičius otrdien paziņoja, ka šī ir kopīga Baltijas valstu problēma, tāpēc ar Latviju jau notiek sarunas par kopīgu atbildes reakciju.

Ārlietu ministrs Kęstutis Budrys norādīja, ka, ja krievu graudu pārkraušana pieaugtu, būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai to ierobežotu valsts, reģionālā vai ES līmenī. 

Problēma radās pēc tam, kad graudu audzētāji nesen paziņoja, ka no Kaļiņingradas apgabala tranzītā caur Baltijas valstu ostām eksportētos krievu graudus piedāvā pārvadāt ievērojami lētāk nekā lietuviešu graudus, tāpēc pēdējie paliek noliktavās, un lauksaimnieki lūdz valdību apturēt Krievijas graudu tranzītu caur Lietuvu.