Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi savu redzējumu par Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozares nākotni. Tajā izklāstīts ceļvedis, kā padarīt nozari konkurētspējīgāku, noturīgāku pret nākotnes izaicinājumiem un pievilcīgāku. Vīzijas galvenie elementi ietver priekšlikumus ievērojami samazināt birokrātiju, palielināt digitalizāciju un inovāciju nozarē.

Vīzija ietver priekšlikumus būtiski samazināt birokrātiju, palielināt digitalizāciju un inovāciju nozarē.

„Lauksaimnieki ir ES pārtikas ražošanas sistēmas pamatā. Tikai pateicoties viņu smagajam ikdienas darbam, mums ir pieejama droša un kvalitatīva pārtika. Taču lauksaimnieki saskaras ar arvien lielākām problēmām, ko rada globālā konkurence un klimata pārmaiņas. Tāpēc šodien mēs iepazīstinājām ar stratēģiju, lai lauksaimniecību padarītu pievilcīgāku, elastīgāku un ilgtspējīgāku," teica EK priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena.

Vīzija ir apsveicama

Zita Varanavičiene, biedrības „CropLife Lietuva" vadītāja, sacīja, ka nozare kopumā atzinīgi vērtē EK iesniegto redzējumu

.

„Pašlaik Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozare cieš no pārmērīgas regulēšanas un nepamatotiem aizliegumiem, kas kavē inovācijas Eiropā. Tas mazina ES lauksaimniecības produktivitāti un konkurētspēju. Lai atgrieztos uz izaugsmes un efektivitātes ceļa, mums vairāk jāpaļaujas uz zinātnes sasniegumiem un jāpalielina digitālo tehnoloģiju izmantošana. Būtisks uzdevums ir arī birokrātijas samazināšana. Cerēsim, ka vīzijā izklāstītās galvenās ieceres nepaliks tikai uz papīra un nozarē notiks būtiskas pārmaiņas, kas būs nozīmīgas saimniecību nākotnei," saka Z. Varanavičiene.

Do 2025. gada EK sola nākt klajā ar konkrētu priekšlikumu paketi lauksaimniecības tiesiskā regulējuma vienkāršošanai un ES lauksaimniecības digitālo stratēģiju, lai veicinātu pāreju uz digitāliem risinājumiem saimniecībās.

„Ir iepriecinoši redzēt, ka šajā redzējumā Eiropas Komisija skaidri identificē digitalizācijas nozīmi lauksaimniecības nākotnei. Modernās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un citi digitālie risinājumi ļauj attīstīt precīzo lauksaimniecību, kas ļauj palielināt saimniecību darbības efektivitāti un ilgtspējību. Starp gaidāmajām inovācijām tuvākajā nākotnē – ir digitālās etiķetes pārtikas aizsardzības līdzekļiem, – saka Z. Varanavičiene.

Prezentētajā vīzijā EK runā arī par augu biotehnoloģijas attīstību. Tajā uzsvērts, ka ir svarīgi pievērsties jauno genomisko tehnoloģiju (NGT jeb gēnu šķēres tehnoloģiju) izmantošanai augu selekcijā. Pēc „CropLife Lietuva“ vadītāja teiktā, Eiropa ir gandrīz pēdējais reģions, kur NGT izmantošana ir aizliegta, jo tā ir līdzvērtīga ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) radīšanai.

„Tas negatīvi ietekmē arī Eiropas konkurētspēju. Citās valstīs NGT izmantošana ir ļāvusi ātrāk izstrādāt jaunas augu šķirnes, kas ir izturīgākas, efektīvākas vai ar labākām īpašībām. Un tad mēs šos produktus importējam Eiropā, nevis attīstām un audzējam paši. Cerams, ka drīzumā NGT tiks legalizēta, jo īpaši tāpēc, ka šī "gēnu šķēres" pieeja augu selekcijā ir tāda pati, kāda dabiski notiek dabā, un tai nav nekāda sakara ar ĢMO," saka Z. Varanavičiene.

.

Fokuss uz dialogu un biopesticīdu izstrādi

EK redzējumā lauksaimniecības pārtikas nozarē galvenā uzmanība pievērsta arī augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Kopiena plāno paātrināt biopesticīdu apstiprināšanu tirgū. Vienlaikus EK ir paudusi apņemšanos rūpīgāk izvērtēt jebkādus turpmākus pesticīdu aizliegumus, kas lauksaimniekus atstātu bez alternatīviem augu aizsardzības līdzekļiem

.

„Kopumā EK paredz intensīvāku dialogu ar lauksaimniekiem un citām interešu grupām un "realitātes testa" piemērošanu aizliegumiem, t. i., jebkādu jaunu aizliegumu vai noteikumu reālās ietekmes novērtējumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo daži politiķu un ierēdņu pieņemtie lēmumi ir vairāk kaitējuši nozarei un tās konkurētspējai, nekā palīdzējuši," skaidro Z. Varanavičiene. Viņa arī cer, ka birokrātijas samazināšana veicinās arī jaunu, inovatīvu augu aizsardzības līdzekļu - gan sintētisko, gan bioloģisko - ieviešanu, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvi aizsargāt savus kultūraugus, samazināt pārtikas izšķērdēšanu un palielināt ilgtspējību.

Papildus šīm jomām EK redzējumā par lauksaimniecības un pārtikas nozari ir izklāstītas arī citas svarīgas prioritātes. Tās ietver nozares pievilcības palielināšanu, nodrošinot stabilitāti un taisnīgus ienākumus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem, kā arī veicinot jauniešu pievēršanos lauksaimniecībai. Starp prioritātēm ir arī reģionālās dzīvotspējas un attīstības veicināšana, pārtikas izšķērdēšanas samazināšana un klimata pārmaiņu mazināšanas un pārtikas nodrošinājuma apvienošana. EK arī uzskata, ka lauksaimniekiem ir jāsaņem pienācīga kompensācija par videi draudzīgas prakses ieviešanu.

Problēmas

Lai gan kopumā pozitīvi vērtējam iesniegto vīziju, „CropLife Lietuva“ vadītājs saskata iespējas uzlabojumiem. Piemēram, EK ierosina aizliegt tādu augu aizsardzības līdzekļu ražošanu un eksportu uz citiem tirgiem, kas nav apstiprināti ES tirgū.

Komentēt.

„Mēs saprotam Eiropas Komisijas vēlmi nodrošināt augstus standartus, taču šādi ierobežojumi mazina ES potenciālu kļūt par lauksaimniecības inovāciju šūpuli. Piemēram, ES uzņēmumi varētu izstrādāt efektīvus un drošus pesticīdus, lai aizsargātu ananasus vai citas Eiropā neaudzētas kultūras. Tomēr teorētiski ES nevarētu eksportēt šādus pesticīdus, jo tie netiktu apstiprināti Eiropā tikai tāpēc, ka ananasi Eiropā neaug. Mūsuprāt, šis aizliegums ir nevajadzīgs ierobežojums ES novatoriem un ražotājiem, un tas būtu jāpārskata," sacīja Varanavičiene.